FM: Deficīta atkāpes finansējums veselības aprūpē paredzēts rindu mazināšanai un pakalpojumu pieejamības palielināšanai
Rīga, 18.febr., LETA. Deficīta atkāpes finansējums veselības aprūpē paredzēts rindu mazināšanai un pakalpojumu pieejamības palielināšanai, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot iepriekš Fiskālās disciplīnas padomes locekles Innas Šteinbukas pausto, ka veselības aprūpē reforma vēl nav jūtama, atkāpes finansējums tiek izmantots algu palielināšanai un nav skaidrs, kā tiks atrasts finansējums 2020.gadā, kad deficīta atkāpe beidzas.
Ministrijā atzīmēja, ka Šteinbukas kritika par veselības aprūpes reformu neatbilst patiesībai.
"Ņemot vērā šo maldinošo informāciju, norādām, ka deficīta atkāpes finansējums tika pieprasīts un tika saņemta Eiropas Komisijas (EK) piekrišana, lai īstenotu programmu "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam", nevis, lai ieviestu kādas citas veselības pārvaldes sistēmas reformas. Finansējums ir paredzēts rindu mazināšanai un pakalpojumu pieejamības palielināšanai un ar piešķirto finansējumu šie rādītāji tiek būtiski uzlaboti. Tāpat informējam, ka deficīta atkāpes finansējums netiek izmantots medicīnas darbinieku algu palielināšanai. Līdzīga apmēra finansējums kā deficīta atkāpe jau ir ieplānots 2020.gada un turpmāko gadu budžeta bāzē," uzsvēra FM pārstāvji.
Ministrijā norādīja, ka Fiskālās disciplīnas padomes piektdien, 15.februārī, rīkotajā preses konferencē tika pausta patiesībai neatbilstoša informācija, tādējādi maldinot sabiedrību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Fiskālās disciplīnas padome iepriekš minēja, ka valdībai savlaicīgi jāsāk domāt par to, kur 2020.gada budžetā ņemt līdzekļus veselības aprūpes nozares finansēšanai, jo 2019.gads ir pēdējais, kad Latvija veselības reformu īstenošanai var izmantot līdzekļus uz budžeta deficīta rēķina.
Šteinbuka atgādināja, ka EK rekomendēja Latvijai veikt veselības aprūpes nozares reformu un tās īstenošanai Latvija lūdza EK budžeta deficīta atkāpi. Šāda atkāpe tika atļauta trīs gadu periodā, proti, līdz 2019.gadam. Šogad budžeta atkāpes rezultātā veselības aprūpei papildus pieejami vairāk nekā 150 miljoni eiro. "Jautājums ir par to, ko valdība iesāks, kad vairs nebūs deficīta atkāpes, bet finansējums nozarei būs jānodrošina līdzšinējā līmenī, jo ir skaidrs, ka to nevarēs samazināt. Turklāt šis risks bija zināms jau no paša sākuma," viņa sacīja.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Saeima padomē apstiprinājusi publisko finanšu konsultantu Plato, Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Ingaru Eriņu, KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen) un Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik).
