FLEBĪTS
vēnas iekaisums. Rodas, ja no ārienes (ievainojuma gadījumā), no strutojoša iekaisuma apkārtējos audos (flegmonas, abscesa), kā arī ar asins plūsmu infekcijas vai septisko slimību gadījumā vēnas sienā iekļūst infekcija. Flebīts var rasties, ja vēnā injicē medikamentus, kas kairina vai bojā vēnas sienu. Flebīta izveidošanos, sevišķi virspusējās vēnās, bieži veicina palēnināta asinsrite sakarā ar varikozo vēnu paplašināšanos. Atkarībā no inficēšanās vai traumas veida iekaisums var sākties vēnas sienas iekšējā kārtā (endoflebīts) vai arī apkārtējos audos (periflebīts). Ja iekaisusi iekšējā kārta, tajā rodas leikocītu infiltrācija, pietūkums un nolobās endotēlija šūnas; endoflebīts veicina trombozes un tromboflebīta rašanos. Periflebīta gadījumā iekaisums no apkārtējiem audiem pāriet uz vēnas ārējo kārtu un tālāk uz vidējo un iekšējo kārtu. Ja iekaisums ir akūts, vēnas siena var sabrukt un plīst; sākas asiņošana. Flebīta simptomi: sāpes, pietūkums un ādas apsārtums iekaisušo vēnu apvidū, roku vai kāju tūska. Ārstēšanā nepieciešams miers; ja iekaisušas rokas vai kājas vēnas, slimo locekli paceļ uz augšu, liek kompreses ar antiseptiskiem šķīdumiem. Iekšķīgi lieto pretiekaisuma līdzekļus un antikoagulantus (ārsta uzraudzībā!). Profilakse. Laikus jāārstē strutojoši iekaisumi, infekcijas slimības, kā arī slimības, kas rada asins sastrēgumu vēnās; laikus jāoperē vēnu mezglveida paplašinājumi kājās.
