Fizioterapeite: Rāpošana pirmajā dzīves gadā ir vitāli svarīga bērna turpmākajai attīstībai

Raksta autore: bērnu fizioterapeite Vita Lakša

Saskaroties ar situāciju, kad bērns nesāk patstāvīgi rāpot, daudzi no mums ir dzirdējuši: "Neuztraucies, gan jau tāpat izaugs – tu nerāpoji, brālis nerāpoja, izaugāt...". Tā kā esmu praktizējoša fizioterapeite, kas strādājusi ar bērnu stāju skolas vecumā un arī ar līdzcilvēku muguras problēmām, man šādās situācijās vienmēr ir jautājums – vai tad, ja bērnībā nav rāpots, izaugot lielam, ir problēmas ar muguru? Gandrīz vienmēr atbilde ir: "Jā, problēmas ir".

Strādājot ar bērniem jau 13 gadus, varu teikt, ka bērni patiešām izaug, bet – kādi? Cilvēki piedzimst dažādi, taču fizioloģiskie procesi, kas notiek, cilvēkam mācoties staigāt, ir nemainīgi. Pareizi būtu, ja iesākumā bērns sāk patstāvīgi sēdēt, pēc tam rāpot un tikai tad stāvēt un staigāt. Rāpošana palīdz bērna attīstībai neskaitāmos veidos, tai skaitā veicina normālu, simetrisku stāju – stipru muguru un pietiekami nostiprinātas pēdas, kas visu turpmāko mūžu balsta cilvēka ķermeni. Ja, pateicoties rāpošanai, cilvēka muguras muskuļi tiek nostiprināti jau agrīnā vecumā, tad izaugot nevajadzētu būt problēmām ne ar pēdām, ne ar stāju, ne ar muguras sāpēm. Turklāt pēc tam, kad bērns iemācījies rāpot, pieceļoties kājās, viņš stāv stabili un droši, tikpat droši sperot pirmos soļus un vēloties to darīt pats, līdz ar to "staigulis" bērnam nav nepieciešams.

Rāpošana tāpat palīdz attīstīt normālu valodu – rāpojot bērna zemzoda daļa un kakls veido taisnu leņķi, mēle ieņem pareizu stāvokli un žoklim ir iespēja normāli kustēties (arvien biežāk bērni tur vaļā muti, un mēle slīd ārā vai nevajadzīgi strādā). Rāpojot bērns papildus trenē arī kakla, mēles un žokļa locītavas muskuļus. Tāpat mazulis nostiprina un trenē muguras muskuļus, lai spētu sēdēt ar pilnīgi taisnu muguru un nesaspiestu diafragmu un līdz ar to iemācītos pareizi elpot.

Tikpat svarīgas lietas, kas saistāmas ar rāpošanu, ir vēlākās rakstīšanas, domāšanas, spriešanas prasmes, drosme un daudzas citas. Kāpēc ir bērni, kurus māc bailes? Jo, agrīni iegūstot kustību pieredzi, tostarp apgūstot rāpošanu, bērns iemanto drosmi un pieredzi, paaugoties viņš jūtas drošs šajā pasaulē, daudz labāk spēj spriest un analizēt, līdz ar to arī domāt. Tādi bērni ar prieku dodas uz bērnudārzu, jūtas tur labi un "visu laiku" neslimo. Pēc tam viņi ar nepacietību dodas uz skolu, un arī tur viņiem veicas. Vēl pēc tam viņi iet lielajā dzīvē gūst panākumus un sasniedz to, ko vēlas.

Secinājums ir viens – rāpošana pirmajā dzīves gadā ir nepieciešama katram. Rāpot ir jāiemācas, sākot no 8 līdz 11 mēnešu vecumam. Vēlāk iespējams tikai cīnīties ar sekām, turklāt darīt to visu atlikušo mūžu. Agrāk par rāpošanu nerunāja, taču mūsu paaudzei ir vērts mācīties no savu vecāku kļūdām, sniedzot saviem bērniem iespēju rāpot. Ja bērns nerāpo pats, viņš jāved pie prasmīga fizioterapeita un ir jāstrādā, kamēr mazulis šo prasmi apgūst.


Lakšas V. fizioterapijas privātprakse
Laboratorijas 19, Rīga, LV-1009
Tālrunis 27701173
E-pasts: vita@mazaisvingro.lv
www.mazaisvingro.lv