Fitoestrogēni: ko un vai daudz par tiem zinām?
Dr. Eva Barkāne, ginekoloģe
Kas īsti ir fitostrogēni un kad un vai visām sievietēm tie būtu jālieto?
Fitoestrogēni ir pārtikas estrogēni, dabiskas, nesteroīdas vielas, kam piemīt strukturāla līdzība ar estrogēnu un kas mērķa orgānos var darboties gan tāpat kā estrogēns (agonistiski), gan pretēji (antagonistiski). Ja tulko no latīņu valodas, "phyto" nozīmē – augs, "estrus" – fertilitātes jeb auglības periods, "gen" –
izraisīt jeb ražot, tātad: fitoestrogēns saglabā jeb dod fertilitātes hormonu – estrogēnu. Tieši tāpēc ir būtiski atcerēties, ka jaunām sievietēm, kam pietiekamā daudzumā pašām veidojas estrogēns, fitoestrogēni nekādu labumu nevar dot, gluži otrādi – tiem var būt negatīva iedarbība gan uz menstruālā cikla regularitāti, gan auglību. Sievietes veselību menopauzē fitoestrogēni ietekmē pozitīvi.
Ar ko pēc būtības atšķiras fitoestrogēni no dabiskiem estrogēniem?
Ir trīs veidu dabiskie estrogēni, kas veidojas sievietes organismā,– estrons (E1), estradiols (E2) un estriols (E3). Katru dienu olnīcās veidojas apmēram 100–200 mikrogrami estrona. Pēc menopauzes E1 nedaudz turpina veidoties virsnierēs un muskuļu šūnās, bet galvenā tā ražošana notiek taukaudos, tāpēc nedaudz apaļīgās sievietes laikā, kad iestājas menopauze, labāk izskatās, viņām ir mazāk grumbu, labāka pašsajūta, retāki karstuma viļņi. Nosacīti pat var teikt, ka "veselīgas" tauku rezerves palīdz vieglāk pārvarēt menopauzi. Estradiols ir galvenais sievietes estrogēns, tas veidojas olnīcās un, kad olnīcas to vairs neizdala, iestājas menopauze. Estriolu (E3) grūtniecības laikā producē placenta, un šis estrogēns veidojas visvairāk. Tātad faktiski – dažādos periodos estrogēni tiek dažādi sintezēti, bet galvenais "diriģents" sievietes organismā tomēr ir viens – estradiols.
Fitoestrogēni ir estrogēniem līdzīgas substances. Nerunāšu sīki par ķīmiskām formulām, bet vērsīšu uzmanību tikai uz būtiskāko – šīm substancēm ir piesaistīta glikozīdu grupa, tāpēc "dabiskajās formās" fitoestrogēni nav bioloģiski aktīvi. "Aktivizēšanas" process sākas tikai pēc to uzņemšanas perorāli! Zarnu traktā baktērijas atšķeļ glikozīdu grupas, un fitoestrogēns nu jau aktīvā formā iekļūst enterohepatiskajā asinsritē un dodas uz mērķa orgāniem, kur sasistās ar alfa vai beta estrogēnu receptoriem. Fitoestrogēni saistās ar receptoriem 100–1000 reizes vājāk par dabisko estrogēnu, tāpēc loģiski, ka tiem piemīt vāja estrogēniska iedarbība.
Vai sievietes ir informētas par fitoestrogēniem un to iedarbību ? Vai pašlaik tā ir modes lieta, vai fitoestrogēni jālieto regulāri kā vitamīni?
Pašlaik ir zināmi vismaz 20 fitohormoni, kas izdalīti no 16 sugu 300 augiem. Šīs substances niecīgos daudzumos ir ļoti daudzos augļos, dārzeņos un pārtikas produktos, tāpēc, runājot par fitoestrogēnu lietošanu, varam šķirt divas grupas: tie, kas fitoestrogēnus lieto pēc ārsta ieteikuma, un tie, kas nemaz tā īsti nezina, ka tos lieto, pie kuriem zināmā mērā piederam mēs visi. Manā rīcībā nav precīzu datu par to, cik sieviešu lieto fitoestrogēnus, bet droši varu teikt, ka lietotāju skaits nav mazs un ar katru gadu palielinās, ja mēs salīdzinām ar laiku apmēram pirms desmit gadiem. Medicīniskajā literatūrā aizvien biežāk parādās klīnisko pētījumu dati, kas apstiprina fitoestrogēnu pozitīvo iedarbību uz nervu sistēmu, kardiovaskulāro sistēmu un kaulaudiem. Fitoestrogēnu iedarbība pastiprinās, ja tos lieto kombinācijā ar omega–3, folskābi, vitamīniem D un B6. Ārstiem šodien ir plaša preparātu izvēle, un tas dod iespēju uzlabot mūsu pacienšu dzīves kvalitāti.
Kurās valstīs veic šādus pētījumus? Vai galvenokārt ASV, vai arī citās pasaules valstīs?
Lasot profesionālo literatūru, redzams, ka pētījumi tiek veikti ļoti daudzās pasaules valstīs, te gan jāsaka – lielākajās valstīs, jo šādiem pētījumiem ir nepieciešams apjomīgs finansējums, kas nav pieejams, teiksim, tādai mazai valstij kā Latvija. Paši pirmie pētījumi par fitoestrogēniem ir no Āzijas, jo austrumu tautas (japāņi, piemēram) fitoestrogēnus uzturā lieto 5000 gadus, viņi ir šī "diētas atzara" aizsācēji. Tomēr pēdējos simts gados, Āzijas sievietēm emigrējot uz Rietumeiropas valstīm, sojas lietošanas kultūra ir kļuvusi arī par "vispasaules" ēšanas kultūru, jo īpaši veģetāriešu vidū. Japāņi ir izpētījuši, ka ikdienā "normāls" japānis uzņem 20–40 mg izoflavonu. Salīdzinājumam viens "normāls" eiropietis, kas nelieto sojas produktus, tomēr arī ik dienas saņem zināmu tā devu ar pārtiku (apmēram 2–5 mg), piemēram, ar margarīnu, mērcēm, majonēzi vai zivju konserviem.
Kā iegūst fitoestrogēnus?
Kā jau minēju, ir daudz fitoestrogēnu, bet visvairāk pētīti un plaši izmantoti ir divu grupu fitoestrogēni: izoflavoni (genisteīns, daidzeīns), ko iegūst no sojas pupiņām. Otra lielākā grupa ir lignāni, ko iegūst no linsēklām, tos satur arī šķiedrvielas, pilngraudu produkti. Lignānus nedaudz satur arī atsevišķi dārzeņi, augļi un graudaugi. Trešā fitoestrogēnu grupa, ko izmantojam, ir kumestrāni, bet tie ir mazāk pazīstami.
Vēl gribu pieminēt, ka ir tāds jēdziens kā "estrogēniski augļi un dārzeņi". No tiem nevar izdalīt fitoestrogēnus kā no sojas, bet ļoti niecīgos daudzumos var atdalīt steroīdu estrogēnam līdzīgu substanci. Pie šīs grupas pieder labi zināmas garš-vielas: ķiploki, pētersīļi; dārzeņi: burkāni, kartupeļi, pupas; augļi: dateles, ķirši, granātāboli, āboli un to sēklas. Pie šīs grupas pieskaitāma arī kafija.
Vai fitoestrogēniem ir arī blakusparādības?
Daļai ārstu un sieviešu ir radies neapgāžams priekšstats, ka ķīmiski sintezēti hormoni, ko mēs lietojam hormonu aizstājējterapijā, ir kaitīgi veselībai un rada daudz blakusparādību, tāpēc dažāda vecuma sievietes hormonālo problēmu risināšanā kā alternatīvu izmanto dabisku terapiju – fitoestrogēnus. Tomēr gribu atgādināt, ka ne viss, kas ir dabisks, vienmēr ir nekaitīgs! Ir jāsaprot fitoestrogēnu darbības mehānisms, tad tie iedarbosies pozitīvi.
Kāds tad īsti ir fitoestrogēnu darbības mehānisms?
Lai saprastu, kā darbojas fiotoestrogēni, atkal jārunā par hormonu receptoriem. Atgādināšu, ka E2 veidojas olnīcās un "dodas" uz mērķa orgāniem, kuros ir alfa vai beta receptori. ER atrodas endometrijā, krūšu dziedzeros, olnīcas stromas šūnās un hipotalāmā, bet ER – nierēs, smadzenēs, kaulos, sirdī, zarnās, endotēlija šūnās. Manuprāt, galvenais fakts, kas visu izskaidro, ir tas, ka estrogēnu receptori nav īpaši specifiski, tāpēc ar tiem spēj sasaistīties arī estrogēnam "līdzīgas" substances. Ginekologiem ir ļoti daudz piemēru, kas to apstiprina. Kaut vai tamoksifēns, ko lietojam krūts vēža terapijai. Tam nav nekādas saistības ar estrogēniem, bet, saistoties ar ERkrūtīs, tas nevis veicina šūnu dalīšanos, bet tieši pretēji – to bloķē. Tamoksifēns tādā veidā kavē audzēja šūnu recidīvu rašanos krūtīs. Savukārt uz dzemdes receptoriem tas neiedarbojas bloķējoši. Tamoksifēns saistās ar ER, kas atrodas endometrijā un veicina tā proliferāciju jeb augšanu. Citiem vārdiem, tamoksifēnam ir antiestrogēna iedarbība krūšu dziedzeros, bet dzemdē – proestrogēna iedarbība. Arī fitoestrogēni mērķa orgānos darbojas kā proestrogēni jeb agonisti vai kā antiestrogēni jeb antagonisti.
No kā atkarīgs, kā darbosies fitoestrogēni?
Kā tie darbosies konkrētas sievietes organismā ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Vispirms jau no tā, cik labi tie tiks "aktivizēti" pēc perorālas uzņemšanas. Jau iepriekš minēju, ka, lai fitoestrogēns kļūtu aktīvs, zarnu baktērijām jāatšķeļ glikozīdu grupa, un te var būt ļoti individuālas variācijas. Kā darbosies fitoestrogēni, ir atkarīgs no mērķa orgāna, no tā, cik liela ir fitoestrogēnu deva jeb koncentrācija, cik lielā daudzumā sievietes organismā veidojas estrogēns, cik "piesātinātas" ir receptoru saites. Menopauzē estrogēnu receptoru piesātinājums ir mazs, receptori ir gandrīz "tukši", tāpēc tie var viegli aizpildīties ar fitoestrogēniem, radot kaut arī vāju, tomēr proestrogēnu iedarbību.
Tad kā fitoestrogēni darbojas jaunas un auglīgas sievietes organismā?
Jaunām sievietēm estrogēna līmenis ir augsts, un, ja vēl papildus tiek uzņemti fitoestrogēni, tie savā starpā konkurē par estrogēnu receptoru vietām –, kurš pirmais paspēs to aizņemt! Un, ja fitoestrogēnam "paveicas" un sasaiste ar estrogēnu receptoru notikusi, fitoestrogēns var samazināt kopējo endogēno estrogēnu aktivitāti mērķa orgānos, jo tam taču ir vājāka iedarbība. Ir pētījumi, ka genisteīns palielina hipofīzes aktivitāti (pa¬ FSH), kas noved pie ovulācijas traucējumiem. Nereti jaunām sievietēm veģetārietēm, kas uzturā lieto daudz sojas produktu, ir neregulārs menstruālais cikls. Tāpēc droši varam teikt, ka jaunai sievietei fitoestrogēnu lietošana var veicināt neauglību. Interesanti, ka dabā sastopami arī augi ar antiprogesterona iedarbību. Jau 4. gs. Hipokrats ir rakstījis, ka savvaļas burkānu sēklas pasargā no grūtniecības. Ir daudz ziņojumu par aitu neauglību, kuru galvenais barības avots ir sarkanais āboliņš.
Interesanti, kāpēc gan daba ir "izdomājusi" fitoestrogēnus? Ar tiem ārstēt menopauzi ārsti ir sākuši salīdzinoši nesen, bet iepriekšējos gadsimtos no tiem nekāda lielā labuma nebija.
Lai to saprastu, ir jāatgriežas pie pamatu pamatiem. Kas tad ir katras dzīvās radības mērķis šajā pasaulē? Nu, protams, vairošanās! Visa dzīvā radība grib vairoties. Daba, ja tā var teikt, ir "izdomājusi" fitoestrogēnus, lai ierobežotu to dzīvnieku skaitu, kas ēd zaļumus, vairošanos! Jo mazāk dzīvnieku, kas ēd augus, jo kuplāk tie var sazaļot un augt. Te izpaužas dabas likums "kurš kuru" jeb cīņa par izdzīvošanu. Fitoestrogēni ir augu "aizsargmehānisms". Tā ir tikai hipotēze, bet, manuprāt, tā tas arī varētu būt, jo dabā nekas nerodas bez iemesla.
Kā fitoestrogēnu lietošana ietekmē vīrieti?
Ir izpētīts, ka vīriešiem, kas uzturā regulāri lieto sojas produktus (Arbor Nutrition Update, 2009), samazinās spermas daudzums un kvalitāte. Nesen iepazinos ar pētījumu, kurā jauniem vīriešiem vienu mēnesi ik dienas deva 56 gramus sojas pulvera. Pētījuma sākumā visiem testosterona līmenis bija normāls – 12, bet jau pēc četrām nedēļām tas visiem dalībniekiem bija pazeminājies par 19–20%. Tas liecina par, ka ne viss dabiskais ir labs visiem un ne visu dabisko vajag lietot pārmērīgi – svarīgākais, manuprāt, ir pēdējais nosacījums! Protams, ja vīrietis dažreiz lieto sojas produktus, nekādu paliekošu iedarbību tas nevarētu atstāt. Ja pie manis uz konsultāciju atnācis pāris ar neauglības problēmu, es vienmēr cenšos noskaidrot ēšanas paradumus, jo ne vienmēr viņiem ir vajadzīgā informācija. Šādiem pāriem jāizskaidro arī ksenoestrogēnu loma neauglības etioloģijā.
Kas ir ksenoestrogēni?
Pie ksenoestrogēniem pieder sadzīvē izmantojamas ķīmiskas vielas, kurām piemīt spēcīga estrogēnam līdzīga iedarbība. Šādu vielu ir ļoti daudz, un jau sen mēs neviens no tām nevaram izvairīties. Visi saprot, ka pasaules ekonomika ir atkarīga no naftas, un mēs nevaram iedomāties savu dzīvi bez tās dotajiem "labumiem". Bet retais zinās, ka naftas produkti ir arī kosmētikas sastāvā, plastmasas maisiņos, kuros iepakota mūsu pārtika, ūdens pudeļu sastāvā utt. Pagājušogad biju Sanfrancisko, Amerikas Reproduktīvās asociācijas kongresā, kur piedalījos darba grupā, kas pēta reproduktīvās veselības saistību ar apkārtējo vidi. Pirms tam zināju, ka ekoloģija ietekmē auglību, bet tagad zinu droši – ir vēl trakāk! Mums vienkārši vēl nav informācijas. Ir skaidrs, ka fitoestrogēni, kas iegūti no modificētas sojas, ir nekaitīgākā daļa. Pierasta lieta, ka pāris, kas netiek pie bērniņa, savu neauglību "noraksta" uz to, ka meitene kādreiz lietojusi kontracepcijas tabletes. Bet – vēlos uzsvērt –
tas ir "falšs bubulis" cilvēku biedēšanai! Sievietēm, kas pie manis atnāk konsultēties un saka, ka nelietos tabletes, jo kļūs neauglīgas, vienkārši trūkst informācijas. Šī ir ļoti plaša un svarīga, bet jau citas sarunas tēma.
Tagad parunāsim par menopauzi. Kāpēc menopauzē rodas maksts sausums?
Menopauzi raksturo olnīcu funkciju izbeigšanās, tātad pakāpeniski samazinās estradiola veidošanās olnīcās, līdz beidzas pavisam. Estrogēna trūkums ietekmē vielmaiņu, smadzenes, kaulus, ādu, sirds un asinsvadu sistēmu un, protams, arī uroģenititālo sistēmu. Dažādos orgānos veidojas atrofiskas pārmaiņas. Estrogēna receptori atrodas visā uroģenitālajā traktā, tāpēc tiem piemīt izteikta jutība pret organisma hormonālajām svārstībām, estrogēna trūkums pakāpe-niski izraisa maksts gļotādas atrofiju. Maksts epitēlijs kļūst plāns, viegli asiņo. Ja maksts skābums jaunām sievietēm, kam ir pietiekams laktobaktēriju daudzums, ir pH 4,2–5,5, tad menopauzē, kad estrogēna deficīta dēļ laktobaktēriju daudzums makstī samazinājies, maksts pH 6,8–7,0. Sārmaina vide veicina patogēno mikrobu augšanu un vairošanos. Tādēļ sievietēm ir sūdzības par diskomfortu dzimumdzīves laikā, sūrstēšanu vai izdalījumiem.
Par maksti skaidrs, bet kāpēc menopauzē rodas arī urīna nesaturēšana?
Estrogēnu receptori: atrodas ne tikai maksts gļotādas un maksts asinsvadu gludajā muskulatūrā, bet – būtiski ir atcerēties, ka tie ir arī uroģenitālā trakta nervu sistēmas sensoros un motoros neironos.
Pazemināts estrogēna līmenis samazina kolagēna veidošanos, samazina muskuļu šķiedru tonusu uroģenitālajā traktā, kā rezultātā maksts pakāpeniski atslābst, var veidoties prolapss. Atslābst iegurņa saites, urīnvada diafragma un sfinkters, veidojas dažādas pakāpes urīna nesaturēšana.
Kad rodas sūdzības par maksts sausumu un vai tās attiecas uz visām sievietēm menopauzē?
Simptomi, kas saistīti ar maksti, parasti parādās 5–6 gadus pēc pēdējām mēnešreizēm, tos novēro apmēram 50% sieviešu. Menopauzes sākumu raksturo karstuma viļņi, svīšana, psihoemocionāla labilitāte, secīgi pēc tam parādās – maksts gļotādas sausums un atrofija, un visbeidzot veidojas osteopēnija un osteoporoze. Šādā secībā vairāk vai mazāk sūdzības rodas visām sievietēm, kas nav lietojušas ne HAT, ne SERM vai fitoestrogēnus. Sievietēm, kas lietojušas vai turpina lietot jelkādu terapiju, ar menopauzi saistītās veselības problēmas ir mazākas.
Kādu labumu dod lokāli fitoestrogēni?
Klīniskie pētījumi pierāda, ka, ja terapija ar izoflavoniem sākta savlaicīgi – jau agrīnajā menopauzē, tad iedarbība uz uroģenitālo traktu ir labāka, salīdzinot ar gadījumiem, kad terapija sākta vēlākā menopauzes periodā. Lietojot fitoestrogēnus lokāli, tiek stimulēta maksts gļotādas šūnu proliferācija un kolagēna sintēze, uzlabojas maksts un urīnceļu gļotādas apasiņošana. Es personiski esmu, ja tā var teikt, labā nozīmē "apsēsta" ar normālas maksts mikrofloras uzturēšanu. Visām savām pacientēm līdz menopauzei rekomendēju maksts higiēnai izmantot tam paredzētus līdzekļus, kas satur pienskābi un laktobaktērijas, bet savām pacientēm menopauzes vecumā rekomendēju higiēnas līdzekli, kas bez gļotādu mīkstinošām sastāvdaļām satur arī fitoestrogēnus. Kaut arī esmu pārliecināta HAT piekritēja, savā praksē daudz lietoju arī fitoestrogēnus. Ar rezultātu esmu apmierināta, jo tad manām pacientēm sūdzības par maksts sausumu, diskomfortu dzimumattiecību laikā vai izdalījumiem, noteikti ir daudz retākas.