No aptiekas apmeklētāju skatu punkta bieži vien netiek pamanīta farmaceita profesijas daudzšķautņainība un pievilcība. Ko tad patiesībā nozīmē strādāt par farmaceitu, stāsta BENU aptieku tīkla farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna.

Diemžēl nav noslēpums, ka farmaceitu profesijā aizvien trūkst jaunu darbinieku. Profesija noveco, un īpaši tas izjūtams tieši reģionos. Jaunieši pēc studiju pabeigšanas nevēlas atgriezties dzimtajās pilsētās, bet turpināt dzīvot Rīgā. Tiesa, ir arī pozitīvi izņēmumi. Piemēram, aptiekā Liepājā kopā strādā māte un meita, kura pēc studijām atgriezās savā dzimtajā pilsētā.

Iespējams, nevēlēšanās studēt farmāciju rodas no nepareizas uztveres par profesiju, kas daudziem saistās ar monotonu darbu, kurš nesniedz patiesu gandarījumu, jo ikdienā pārsvarā jāapkalpo slimi cilvēki. Jauniešiem būtu jāskaidro, ka farmaceita darbs ir profesija, kas ļauj cilvēkiem ik dienas palīdzēt, sniedzot arī gandarījumu par padarīto. Darba diena aptiekā ir radoša un pozitīvām emocijām pilna, ja pats farmaceits ir pozitīvs un noskaņots cilvēkiem palīdzēt. Jaunajiem farmācijas studentiem nebūtu jābažījas arī par darba iespējām – ja vien ir atbilstoša kvalifikācija, jaunie farmācijas studenti ir ļoti pieprasīti visā nozarē.

"No savas pieredzes varu teikt, ka laiks farmaceita profesiju aizvien maina," saka Vizma Vīksna. "Salīdzinot farmaceitu ikdienu šodien un, piemēram, padomju gados, atšķirības ir ļoti būtiskas. Pirms gadiem teju ikvienā aptiekā tika izgatavotas zāles, taču pašlaik Latvijā aptiekās pieejamas galvenokārt rūpnieciski ražotas zāļu formas. Šīs pārmaiņas ir likušas farmaceitiem pārkārtot savu darbu, vairāk koncentrējoties uz klientu apkalpošanu. Ņemot vērā zinātnes, līdz ar to arī farmācijas attīstību, farmaceita darbs prasa nepārtrauktu izglītošanos. Arvien parādās jaunas ārstniecības metodes un zāles, - tieši tāpēc farmaceiti regulāri apmeklē Latvijas Farmaceitu biedrības tālākizglītības kursus, kuros saņem informāciju par jaunākajām ārstēšanas vadlīnijām, zāļu ražošanas un izplatīšanas jaunumiem, kā arī par izmaiņām likumdošanā. Ikdienā farmaceitam jāpatur prātā ne tikai zāļu nosaukumi, bet arī to lietošana, blaknes un nesaderība ar citām zālēm – to iespējams paveikt tikai tādēļ, ka farmaceiti mīl savu profesiju."

Mūsdienās aptiekas profils kļuvis daudz plašāks, un arī cilvēku attieksme pret aptieku mainījusies. Tomēr farmaceita ikdienā aizvien lielāka nozīme ir komunikācijas un konsultēšanas prasmēm. Farmaceitiskā aprūpe ir ne tikai zāļu izsniegšana, bet padoma sniegšana, saruna ar klientu, lai pilnībā izzinātu viņa vajadzības. Farmaceitam ir iespēja palīdzēt sekot slimības ārstēšanas rezultātiem, kā arī veikt tādus veselības paškontroles mērījumus kā asinsspiediena mērīšana, cukura un holesterīna līmeņa noteikšana asinīs. Mūsdienu interneta laikmetā zinošāki ir kļuvuši arī pircēji. Jautājumi par medikamentiem kļūst padziļinātāki, cilvēki aizvien vairāk interesējas par profilaktiskajiem līdzekļiem, kas arī mudina farmaceitus nepārtraukti izglītoties, sekot līdzi visam jaunākajam.

Vēl tendence, kas gaitu laikā nav mainījusies, – farmaceitam jāpiemīt arī zināmām psihologa spējām, jo nereti pacienti nāk ne tikai ar savām veselības problēmām, bet arī ikdienas nebūšanām un dzīves likstām.

Kā apliecinās daudzi aptieku darbinieki, darbs aptiekā sniedz arī plašas izaugsmes iespējas. Piemēram, par vienas no Rīgas aptiekām vadītāju nesen kļuva gados jauns farmaceits, kura karjera farmācijas studiju laikā sākās tieši BENU aptiekā, bet nu, dažus gadus vēlāk, viņš jau kļuvis par aptiekas vadītāju.