medicine.lv skaitļos

Lietotāji online375
Aktīvie uzņēmumi12818
Nozares raksti1595
Ekspertu atbildes21477
Elektrokonvulsīvā terapija – efektīva ārstēšanas metode mūsdienu psihiatrijā: Mīti un patiesība : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Elektrokonvulsīvā terapija – efektīva ārstēšanas metode mūsdienu psihiatrijā: Mīti un patiesība

Izdzirdot vārdu “elektrošoks” pirmais, kas nāk prātā ir sāpēs salocījies uzbrucējs, kurš saņēmis strāvas sitienu no maza, bet visai efektīga aizsardzības aparātiņa. Bet daudzi cilvēki atceras dramatisko elektrošoka terapijas attēlojumu 1975. gada filmā “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, kur tika izmantota tam laikam ASV psihiatrijā visai bieži pielietota metode, ko tautā sauc par “elektrošoku”, bet medicīnā par elektrokonvulsīvo terapiju.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) kā vadošā psihiskās veselības iestāde Latvijā informē un skaidro, jo informēta sabiedrība ir gudra sabiedrība. Tādēļ arī šoreiz, kad, pēc Jurģa Liepnieka raidījuma “Nra.lv sarunas”, daļai sabiedrības, kura vairāk interesējas par psihiskās veselības uzlabošanu, uzvirmoja neizpratne par to, vai tiešām elektrokonvulsīvās terapija tiek izmantota arī mūsdienu medicīnā, RPNC aicināja uz sarunu vienu no šīs metodes izmantošanas speciālistiem Latvijā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatru Jēkabu Līci.

Psihiatrs Jēkabs Līcis pirmoreiz ar šo ārstēšanas metodi teorētiski sastapās vēl savu rezidentūras studiju laikā, tomēr pirmā reālā praktiskā pieredze tika gūta sākot ar 2019. gada novembri, Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā: “Es esmu pats pirmais ārsts, kas Strenčos kādam pacientam ir veicis modificēto elektrokonvulsīvo terapiju (MEKT – skaidrojums tālāk rakstā). Lai gan vēl pirms MEKT pielietojuma uzsākšanas, pret šo ārstēšanas metodi biju noskaņots kā pret daudzsološu, manas pirmās sajūtas bija: “Ak Dievs, ko mēs darām?!” un “Kaut nu tikai nekas nenoietu greizi!” Laika gaitā, apaugot ar pieredzi, visai ātri atklāju, ka, no vienas puses, pirmais iespaids bija maldīgs, MEKT ne tuvu nav tas, kas tiek parādīts kino, vai arī atspoguļots sabiedrībā valdošajos aizspriedumos. Tā ir droša, mūsdienīga un tiešām ļoti efektīva ārstēšanas metode psihiatrijā. No otras puses, tā ne tuvu nav panaceja. Ar šo metodi ātri un efektīvi var remdēt ļoti smagi slimu pacientu ciešanas, ja tās izsauc konkrēts un visai šaurs psihisko slimību spektrs.”

Bet par visu pēc kārtas - kas tas ir?

Elektrokonvulsīvā terapija ir viena no bioloģiskajām ārstēšanas metodēm psihiatrijā, kuras laikā, izmantojot specializētas aparatūras ģenerētus elektriskus impulsus, pacienta galvas smadzenēs tiek izsaukta ģeneralizēta epileptiska aktivitāte, kam gala rezultātā piemīt ārstnieciskais efekts dažādu psihisku saslimšanu ārstēšanā.

Banner 280x280

Elektrokonvulsīvā terapija (EKT) ir pazīstama pasaulē kopš 20. gadsimta 30. gadiem, kad itāliešu neiropsihiatrijas profesors Ugo Cerletti un Lucio Bini sāka pielietot elektrisko strāvu, lai izraisītu krampju lēkmes smagi slimiem šizofrēnijas pacientiem. Dažu gadu laikā šo terapijas metodi sāka pielietot visās Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs. Plaši tika lietota gan bilaterālā (abām smadzeņu puslodēm), gan unilaterālā (vienai no smadzeņu puslodei) elekrokonvulsīvās terapijas metodes. Kopš 1951. gada psihiatrijā EKT sāka veikt vispārējā anestēzijā un miorelaksācijā – un to medicīnā sauc par modificēto EKT, nodrošinot pacientam saudzējošāku metodes pielietojumu, jo pacients vairs nejūt pašu stimulāciju, ar to saistītās sāpes, kā arī tiek novērsta skeleta muskulatūras nekontrolētā un spēcīgā saraušanās, kas līdz miorelaksācijas pielietošanai, nereti noveda pie būtiskām traumām procedūru laikā.

Mūsdienās lielākajā daļā pasaules valstu, t.sk. Latvijā, lieto tikai un vienīgi modificēto elektrokonvulsīvo terapiju (MEKT) ar īslaicīgas vispārējās anestēzijas un miorelaksācijas pielietošanu pirms pašas elektriskās stimulācijas, lai paaugstinātu ārstēšanas metodes drošumu un kvalitāti [i]. Tātad, atbildot uz mītu – pacients tiek pakļauts vardarbīgai procedūrai, kuras laikā viņš sāpēs raustīsies – pavisam noteikti nē, tāpat kā pirms mūsdienu kolonoskopijas viņš saņems anastēziju, kas padara procedūru pilnībā nesāpīgu un pamodīsies savā gultā.

Par metodes efektivitāti

J. Līcis: “Pavisam noteikti skaidrs ir viens – metodei IR daudzpusīga ietekme uz centrālo nervu sistēmu, tās rezultātā pieaug smadzeņu izcelsmes neirotrofiskā faktora koncentrācija dažādās smadzeņu struktūrās, kas izmaina neiroplasticitātes procesus, ir vērojamas izmaiņas sinapšu daudzumā starp neironiem, izmainās vairāku neirotransmiteru koncentrācija dažādās galvas smadzeņu struktūrās, tiek ietekmēti endokrīnie un iekaisuma procesi galvas smadzenēs, šeit uzskaitījumu varētu turpināt vēl tālāk.” Pasaules pētījumos ir pieejami dati par vairākiem MEKT darbības mehānismiem, kuru rezultātā tiek ietekmēti dažādu psihisko slimību patoģenētiskie procesi, radot klīnisko efektu, tomēr pašlaik nav skaidrs, kurš mehānisms no tiem, kurā brīdī un cik lielā mērā, saistāms ar pacientu stāvokļa uzlabošanos. MEKT darbības mehānismi visvairāk pētīti tieši depresijas pacientiem.[ii]

Un pierādījumi par šīs ārstēšanas metodes efektivitāti tika publicēti vēl pirms divdesmit gadiem – lielā sistemātiskā meta-analīzes pētījumā tika konstatēts, ka īstermiņa ārstēšanas kursā MEKT ir efektīvāka par placebo, samazinot Hamiltona depresijas vērtēšanas skalas (skala ir novērtēšanas instruments, ko izmanto, lai novērtētu depresijas simptomu smagumu) rezultātu vidēji par 9,7 punktiem (95% CI 5,7-13,5), kā arī, ka īstermiņa ārstēšanas kursā EKT ir efektīvāka par farmakoterapiju, samazinot Hamiltona depresijas vērtēšanas skalas rezultātu vidēji par 5,2 punktiem (95% CI 1,4-8,9).[iii]

Attiecībā uz pacientiem ar šizofrēniskā spektra traucējumiem, pētījumos tika konstatēts, ka MEKT ir efektīvāka par placebo, MEKT kopā ar medikamentiem (farmakoterapiju) ir efektīvāka par tikai medikamentu lietošanu slimības uzliesmojuma kupēšanai, tomēr ilgtermiņā starpība izzūd, savukārt MEKT kopā ar medikamentiem vai konkrēti Clozapinum ir efektīvāka par farmakoterapiju monoterapijā vai tieši Clozapinum monoterapijā, ārstējot tieši pret ārstēšanu rezistentus šizofrēnijas pacientus.[iv]

Kam šo ārstēšanas metodi pielieto?

MEKT ir pierādīta efektivitāte dažādu psihisku saslimšanu ārstēšanā, tomēr jāuzsver, ka visbiežāk šī metode tiek izmantota kā galējā tad, kad dažādas citas ārstēšanas metodes nav devušas gaidīto rezultātu.

Latvijā, saskaņā ar Latvijas Zāļu valsts aģentūras Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē pieejamo informāciju, MEKT tiek noteikta kā pieļaujama dažu veidu šizofrēnijas un stupora, smagas, hroniskas, terapeitiski rezistentas depresijas gadījumā, īpaši, kad pacientiem ir neatlaidīgas suicidālas domas un/vai pašnāvības mēģinājumi.[v]

J. Līcis: “Un, ja kāds no pacientiem iedomājas, ka viņš atnāks vizītē un ārsts teiks – lūk, gulieties, tagad taisīsim elektrošoka terapiju – tā nekad nenotiks. Lēmumu, vai konkrētajam pacientam šī metode ir piemērota, pieņem ārstu konsīlijs vismaz 3 ārstu sastāvā, rūpīgi izvērtējot ārstēšanas iespējamo ieguvumu un risku attiecības, ņemot vērā iespējamos anestēzijas riskus, pacientam pastāvošās blakusslimības, paredzamās blaknes, kā arī draudus, kādi varētu rasties, nesaņemot ārstēšanu. Lēmumu par MEKT izmantošanu pieņem tikai tādos gadījumos, kad iespējamie ieguvumi ir lielāki kā riski.”

Tā kā MEKT veic tikai tad, ja ir saņemta pacienta (smagā aptumšotas apziņas stāvoklī – pacienta tuvākā radinieka vai likumiskā pārstāvja) piekrišana, apstiprinot to ar ierakstu un pacienta parakstu slimības vēsturē, tad tas ir vēl viens mīts, ka “ja kāds tiek ievietots psihiatriskajā slimnīcā, viņam bez viņa ziņas veic MEKT”.

Vai tas ir droši?

Drošuma jēdziens mūsdienās ir kļuvis visai relatīvs, jo par pārāk daudz ūdens lietošana var novest pie krampjiem, miegainības un sirds ritma traucējumiem. Tātad – visu ar apdomu un pamatojumu.

Pētījumi liecina, ka MEKT vērtējama kā salīdzinoši ļoti droša ārstēšanas metode un uzreiz, lai kliedētu valdošos mītus, jāpiebilst, ka bojājumi centrālajai nervu sistēmai MEKT veikšanas rezultātā, netiek nodarīti. Tas ir vēl viens mīts, ka metode izraisīs smadzeņu bojājumus, samazinās intelektu vai mainīs cilvēka personību [vi]. MEKT neizraisa smadzeņu bojājumus, tā neietekmē personību vai vispārējo intelektu. Gandrīz ikviens ir lasījis Paulu Koelju grāmatas, kuru autora intelektu neviens neapšauba, bet Koelju neslēpj, ka ir ārstēts ar šo metodi.

Biežāk novērojamās fiziskās blaknes pēc procedūras ir galvassāpes, košļāšanas un ekstremitāšu muskuļu sāpes, retāk slikta dūša un vemšana, kas parasti saistīta ar anastēziju. Metode var izraisīt kardioloģiskās blaknes (pēc dažādu literatūras avotu datiem vērojamas līdz par 7,5% kardioloģiski veseliem pacientiem un līdz 55,0% pacientu ar dažādām kardioloģiskām blakus saslimšanām)[vii], tādēļ pacientiem ar kardiologiskām slimībām, MEKT veicama tikai īpaši rūpīgi izvērtējot pacienta fiziskās veselības stāvokli un apsverot iespējamos ieguvumus un riskus.

Ja esat dzirdējuši, ka kāds pacients pēc MEKT ir uz laiku zaudējis atmiņu, tad tā var būt patiesība, jo biežākās blakusparādības, veicot MEKT, ir kognitīvie traucējumi, kurus nosacīti varētu iedalīt ne-atmiņas un atmiņas traucējumos. Ne-atmiņas traucējumi, saskaņā ar literatūras datiem, parasti ir pārejoši augstākā līmeņa kognitīvo funkciju darbības traucējumi (spēja veikt sarežģītas, secīgas darbības, risināt kompleksus loģiskus uzdevumus u.tml.), kas parasti izzūd 15 dienu laikā. Savukārt, atmiņas traucējumi nav globāli, tie neskar nedeklaratīvo atmiņu (apgūtās prasmes). Biežāk vērojama anterogrāda amnēzija par neilgu laika posmu pēc stimulācijas (nespēja iegaumēt un pēc tam atcerēties notikumus, kas norisinājušies neilgi pirms un pēc procedūras, kā arī tās laikā), retāk – retrogrāda amnēzija (parasti atsevišķām epizodēm izolēti atmiņas traucējumi, kas skar senākus autobiogrāfiskus notikumus, kas notikuši ar pacientu), kas pārtraucot MEKT procedūras daļēji samazinās, tomēr vienam no 200 pacientiem atmiņas zudumi var būt smagāki vai ilgstošāki.[viii]

“Mēs vienmēr informējam pacientus par to, ka atmiņas zudumi ir iespējami un tie pakāpeniski izzudīs pāris nedēļu laikā, tomēr parasti sagaidāms, ka, pacients neatcerēsies kādas lietas, kas ar viņu notika īsi pirms ārstēšanas kursa, tā laikā vai drīz pēc tā. Lai paātrinātu atmiņas atgriešanos, iesakām pacientiem smadzenes trenēt – daudz lasīt, minēt krustvārdu mīklas – tas ir labākais veids, kā palīdzēt atgūt atmiņu, “ saka psihiatrs J. Līcis.

Mainīt domas par EKT

Tas būs sarežģīti, jo, pirmkārt, sabiedrības domas par psihisko veselību un tās ārstēšanas metodēm vienmēr ir bijusi tāda nedaudz tabu tēma un tikai pēdējos gados ledus ir iekustējies. Diemžēl, tā kā tas ir attēlots grāmatās, filmās un citos plašsaziņas līdzekļos, daudziem cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par MEKT un cilvēki reti vai praktiski nemaz nedzird daudzos stāstus par panākumiem un atveseļošanos. Tāpat kā cilvēki joprojām baidās lietot antidepresantus, caur savu stigmu neredzot ieguvumus. Bet viss attīstās – gan tehnoloģijas, gan medicīna, gan farmācija.

Runājot ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes locekli Sandru Pūci, viņa uzsver: “Kopš pie mums RPNC strādā Latvijā labākais, nebaidīšos šī vārda, elektrokonvulsīvās terapijas speciālists psihiatrs Jēkabs Līcis, esam sākuši domāt par šīs metodes piedāvāšanu arī saviem pacientiem. Mums ļoti daudz raksta ārzemnieki, īpaši no Vācijas un Lielbritānijas, interesējoties, vai mēs piedāvājam šādu ārstēšanos. Tā ka ilgtermiņā tas varētu būt ieguvums gan centram, gan pacientiem.”

[i] Rudorfer, MV, Henry, ME, Sackeim, HA (2003). "Electroconvulsive therapy" Archived 2007-08-10 at the Wayback Machine. In A Tasman, J Kay, JA Lieberman (eds) Psychiatry, Second Edition. Chichester: John Wiley & Sons Ltd, 1865–1901.
[ii] Ferrier, I. & Waite, J. (2019). The ECT handbook. Cambridge New York, NY Cambridge University Press.
[iii] Efficacy and safety of electroconvulsive therapy in depressive disorders: a systematic review and meta-analysis. (2003). The Lancet, 361(9360), 799–808. https://doi.org/10.1016/s0140-6736(03)12705-5
[iv] Grover, S., Sahoo, S., Rabha, A., & Koirala, R. (2018). ECT in schizophrenia: a review of the evidence. Acta Neuropsychiatrica, 31(3), 115–127. https://doi.org/10.1017/neu.2018.32
[v] Elektrokonvulsīvā terapija vispārējā anestēzijā ar miorelaksantiem (Modificētā EKT) – Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāze (zva.gov.lv)
[vi] Myths & Facts About Electroconvulsive Therapy (ECT) | White Swan Foundation
[vii] Duma, A., Maleczek, M., Panjikaran, B., Herkner, H., Karrison, T., & Nagele, P. (2019). Major Adverse Cardiac Events and Mortality Associated with Electroconvulsive Therapy. Anesthesiology, 130(1), 83–91. https://doi.org/10.1097/aln.0000000000002488
[viii] Rasmussen, K. (2019). Principles and practice of electroconvulsive therapy. Washington, DC: American Psychiatric Association Publishing

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Neiroloģija / nervu sistēmas saslimšanas":

Uzņēmumi nozarē "Neiroloģija / nervu sistēmas saslimšanas"

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Vērtīgi padomi par veselību, uzturu, rehabilitāciju, skaistumkopšanu, farmāciju, veselīgu dzīvesveidu kā iedzīvotājiem, tā profesionāļiem. Portālā ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu ārstiem-speciālistiem, piedalīties foruma diskusijās, kā arī atrast vajadzīgo preci vai pakalpojumu - pieejama informācija par vairāk nekā 12 000 nozares uzņēmumu. Ja tev ir medicīnas jomas uzņēmums vai esi nozares profesionālis - tava mērķauditorija ir portālā medicine.lv! Pastāsti par savu pakalpojumu vai preci, uzlabo atrodamību, stiprini reputāciju un iegūsti jaunus klientus, izvietojot portālā biznesa profilu, rakstus un banerus, kā arī izmantojot citus digitālā mārketinga risinājumus!

Nedēļas tēma

Vēnu pavasaris Dr. Mauriņa klīnikā

Vēnu pavasaris Dr. Mauriņa klīnikā

Dr. Mauriņa klīnika akciju "Vēnu pavasaris" organizē jau 14. gadu un šis ir laiks, kad ārsti aicina pārbaudīt kāju asinsvadu veselību. Uzzināsim, kā notiek vēnu problēmu diagnostika un kā atšķiras ārstēšanas metodes – skleroterapija no lāzeroperācijas?

Aktuālie piedāvājumi

Dabiska sejas kopšanas kosmētika – kā izvēlēties sev piemērotāko?

Dabiska sejas kopšanas kosmētika – kā izvēlēties sev piemērotāko?

Apjukt sejas kopšanas līdzekļu piedāvājumā šobrīd ir vieglāk nekā jebkad. Mārketinga saukļu un zīmolu solījumu džungļos izdarīt pareizās izvēles, nekaitējot savai ādai un vienlaikus nepārmaksājot par ādas kopšanas līdzekļiem, ir izaicinājums. Uzzināsim, kāpēc izvēlēties dabiska sastāva ādas kopšanas līdzekļus un kas jāzina, tos izvēloties?

Ko ievērot, atsākot fiziskas aktivitātes. Komentē fizioterapeits

Ko ievērot, atsākot fiziskas aktivitātes. Komentē fizioterapeits

Pavasaris ienes ne vien vairāk saules gaismas, bet arī lielāku motivāciju pievērsties sportiskām aktivitātēm. Ir būtiski piedomāt, kā atsākam šīs fiziskās aktivitātes – skriešanu, nūjošanu, soļošanu u.c. Fizioterapeite Aiga Korpa dalās ar ieteikumiem, ko ņemt vērā ikvienam aktīvas dzīves piekritējam. 

Mūsdienīga pieeja – rehabilitāciju arvien biežāk izvēlas profilaksei

Mūsdienīga pieeja – rehabilitāciju arvien biežāk izvēlas profilaksei

Jo savlaicīgāk pievēršas profilaksei un rūpēm par savu veselību preventīvos nolūkos, jo ilgāk cilvēks dzīvo bez sūdzībām par pašsajūtu un nopietnām diagnozēm. Veselīgi ēst, dzīvot aktīvu dzīvesveidu, regulāri veikt skrīninga izmeklējumus – šo profilaktisko pasākumu kopumu arvien biežāk cilvēki izvēlas papildināt ar rehabilitācijas kursu pašsajūtas uzlabošanas nolūkos, ko piedāvā kūrorta rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri".

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: “Daily Delicious Beauty Shake” proteīna-kolagēna kokteiļi

Testa rezultāti: “Daily Delicious Beauty Shake” proteīna-kolagēna kokteiļi

Janvārī un februārī Medicine.lv sadarbībā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja testēt “Daily Delicious Beauty Shake” proteīna-kolagēna kokteiļus.

Testa rezultāti: “BestBerry” BIO Irbeņu ogu ekstrakts veselīgai sirds un asinsvadu sistēmas darbībai

Testa rezultāti: “BestBerry” BIO Irbeņu ogu ekstrakts veselīgai sirds un asinsvadu sistēmas darbībai

Janvārī un februārī Medicine.lv sadarbībā ar SIA „BestBerry” piedāvāja testēt BIO Irbeņu ogu ekstraktu veselības atbalstam.

Testa rezultāti: HealthAid Digeston® PLUS gremošanas komfortam un zarnu darbības līdzsvaram

Testa rezultāti: HealthAid Digeston® PLUS gremošanas komfortam un zarnu darbības līdzsvaram

Janvārī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "HEalthAid Baltics" piedāvāja testēt uztura bagātinātāju Digeston® PLUS gremošanas komfortam un zarnu darbības līdzsvaram. 

“Evening Formula” nervu sistēmas nomierināšanai

“Evening Formula” nervu sistēmas nomierināšanai

Februārī Medicine.lv sadarbībā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvā testēt augu ekstraktu uztura bagātinātāju “Evening Formula” nervu sistēmas nomierināšanai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Fizioterapija: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Fizioterapija: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika - integrēta pieeja sievietes veselībai. Klīnikā pieejams plašs speciālistu, diagnostikas un procedūru spektrs, lai sieviete visos sievietes dzīves periodos varētu saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienuviet.

Dinsbergas klīnika, Dr. Inese Martišune: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Inese Martišune: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika - integrēta pieeja sievietes veselībai. Klīnikā pieejams plašs speciālistu, diagnostikas un procedūru spektrs, lai sieviete visos sievietes dzīves periodos varētu saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienuviet.

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Kontakti

  1. +371 67770711
  2. +371 67770727
  3. serviss@latvijastalrunis.lv
  4. https://medicine.lv/
  5. +371 67770557
  6. redakcija@medicine.lv

Darba laiks

  • P.800-1700
  • O.800-1700
  • T.800-1700
  • C.800-1700
  • P.800-1600
  • S.-
  • Sv.-

Juridiskie dati

  1. 40003050681
  2. 27.12.1991
  3. 17.10.2003
  4. Rīga, Blaumaņa iela 38/40, LV-1011
  5. 2022

Apraksts

Vērtīgi padomi par veselību, uzturu, rehabilitāciju, skaistumkopšanu, farmāciju, veselīgu dzīvesveidu kā iedzīvotājiem, tā profesionāļiem. Portālā ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu ārstiem-speciālistiem, piedalīties foruma diskusijās, kā arī atrast vajadzīgo preci vai pakalpojumu - pieejama informācija par vairāk nekā 12 000 nozares uzņēmumu. Ja tev ir medicīnas jomas uzņēmums vai esi nozares profesionālis - tava mērķauditorija ir portālā medicine.lv! Pastāsti par savu pakalpojumu vai preci, uzlabo atrodamību, stiprini reputāciju un iegūsti jaunus klientus, izvietojot portālā biznesa profilu, rakstus un banerus, kā arī izmantojot citus digitālā mārketinga risinājumus!

 
Vairāk

Atslēgvārdi

Medicīna, farmācija, rehabilitācija, veselība.

Medicīna, farmācija, rehabilitācija, veselība, ambulatorā palīdzība, ambulance, stacionārs, acu ārsts, ārstu komisijas, ārstu privātprakses, privātprakses, doktorāti, speciālisti, poliklīnika, poliklīnikas, veselības centri, dermatoloģija, diagnostika, elpceļu, plaušu slimības, endokrinoloģija, diabēts, fitoterapija, fleboloģija, vēnu saslimšana, gastroenteroloģija, gremošanas sistēma, ginekoloģija, dzemdības, kardioloģija, sirds un asinsvadu slimības, laboratorija, medicīnas iekārtas, instrumenti, piederumi, palīglīdzekļi, medicīnas literatūra, narkoloģija, atkarību ārstēšana, neiroloģija, nervu sistēmas saslimšanas, onkoloģija, ļaundabīgie audzēji, osteopātija, osteoporoze, otorinolaringoloģija, otolaringologs, LORS, pediatrija, bērnu veselība, plastiskā ķirurģija, rekonstruktīvā ķirurģija, podoloģija, pēdu aprūpe, vakcinācija, psiholoģija, psihoterapija, psihiatrija, reimatoloģija, kaulu, locītavu un saistaudu slimības, seksopatoloģija, seksuālā veselība, slimnīca, slimnīcas, stacionārs, traumatoloģija, ortopēdija, ķirurģija, triholoģija, matu veselība, uroloģija, veneroloģija, ādas veselība, zobārstniecība, mutes veselība, farmācija, homeopātija, medikamentu ražošana, aptiekas, rehabilitācija, fizioterapija, pirts, sauna, skaistumkopšanas salons, SPA, Biokosmētika, frizētavas, sanitārie dienesti, sociālā aprūpe, solārijs, veselības apdrošināšana, veselīgs uzturs, produktu testi, produktu atsauksmes, ziņas, medicīna enciklopēdija, digitālie pakalpojumi, reklāmraksti, baneri, biznesa profils, SEO, medicīnas ziņas, veselības padomi.


Vairāk

Saistītie resursi

Foto 7

medicine.lv aktuālie piedāvājumi
medicine.lv jautājumi un atbildes
medicine.lv meklēšana uzņēmumos
medicine.lv populārā medicīnas enciklopēdija pme
medicine.lv raksti
medicine.lv vizuālā reputācijas kampaņa
medicine.lv ziņas

Mājas lapa internetā