Eksperts: Valstī jau vairāk nekā 30 gadus nav risinājuma ielu jauniešu problēmām
“Vairāk nekā 30 gadu laikā nevienai valsts vai pašvaldību organizācijai nav ienācis prātā risinājums ielu jauniešu problēmām. Nekas no sistēmiskā atbalsta nav ielu jauniešiem,” diskusijā starp dažādu nozaru ekspertiem uzsvēra biedrības “OPEN Radošais Centrs” izveidotājs un vadītājs Edijs Klaišis.
Eksperts skaidro, ka sistēmiski ielu jauniešu atstumtība līdz šim nav atrisināta, tāpēc viņš dzird pietiekami daudz prātam neaptveramu sarunu par pašnāvību, paškaitējumu, alkoholu un narkotikām. Eksperta skatījumā problēmu areāls tikai paplašināsies līdz ar cenu kāpumu: ”Man ir bail iedomāties, kas notiks ziemā, jo jau janvārī mūsu centros pārtikas patēriņš pieauga. Vairāki jaunieši jautāja, vai var uz mājām paņemt rīsu paku un citus produktus.”
Ukrainā notiekošā kara un Covid-19 pandēmijas iespaidā ir saasinājusies problēma ar jauniešiem, kuri nelabvēlīgu ģimenes apstākļu dēļ ir nonākuši uz ielas. Biedrībā “OPEN Radošais Centrs” stāsta: “Valstī palīdzība ir nepieciešama vairākiem tūkstošiem nepilngadīgo. Par to visvairāk ir atbildīga sabiedrība, kas šos jauniešus ir padarījusi par atstumtiem. Taču sabiedrībai nevar pārmest, jo gadiem ilgi cilvēkus nav neviens izglītojis.”
Visi diskusijas dalībnieki, to skaitā Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius piekrita, ka ir jāmaina naratīvs: “Viņu nākotne ir nevis probācija, bet gan universitāte. Jaunieši var kļūt par veiksmīgiem, bet jāizpildās dažādiem nosacījumiem. Esmu pārliecināts, ka šo jauniešu ikdienu veido netaisnības un kauna izjūta. Tā visa sistēma pati par sevi ir netaisnīga. Arī uzskats, ka viņi ir vainīgi. Dzīvot netaisnības un kauna izjūtā, kur no malas tiek piesaistīti sociālie darbinieki un psihologi, nestrādās. Viņi ir jaunieši, kuriem nepieciešamas iespējas un cilvēki, kuri saprot un pieņem, nevis sociālie dienesti.”
“Patiesībā pusaudžiem nekad nav bijis atvēlēts tik daudz valsts naudas kā līdz šim! Taču šie līdzekļi vairumā gadījumu aiziet ierastajiem pakalpojumiem, piemēram, īstermiņa konsultācijām psihologa kabinetā un lekcijām skolās. Taču tas viss ir noderīgs bērniem, kuriem ir nelielas grūtības un kuri jau ir pietiekami labi atbalstīti. Savukārt ielu jauniešiem ir vajadzīga daudz citādāka pieeja – tas ir sarežģītāks, grūtāks un daudz ilgāks darbs, un valsts programmas līdz ar to viņus neaizsniedz. Tāpēc veidojas šķēres – tie, kuriem ir mazākas grūtības, saņem aizvien vairāk, bet tie, kuru problēmas ir vislielākās, nesaņem praktiski neko. Tas parādās pieaugošajās ielu jauniešu problēmās,” akcentē Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.
Turpretī Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projektu koordinatore Marija Vlasenko par galvenajiem izaicinājumiem minēja gan atbilstošu kompetenču nepietiekamību speciālistiem, kuri saskaras ar ielu jauniešiem, gan arī ierobežojumus: “Covid-19 pandēmijas laikā klātienes aktivitātes bija ierobežotas. Turklāt jauniešiem, kuri atradās sociāli sarežģītākos apstākļos, arī digitālās iespējas bija apgrūtinātas. Lai pārvarētu faktorus, kuri ierobežo jauniešu iesaisti sabiedriskajos procesos, ir svarīgi attīstīt speciālistu kompetences. Darbā ar jaunatni iesaistītās personas ir jāizglīto, pilnveidojot gan viņu iemaņas un prasmes, gan arī attieksmes un vērtības, lai viņi varētu paši vērsties, meklēt un uzrunāt jauniešus, kuriem reāli ir vajadzīga palīdzība.”
Vienlaikus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule secināja, ka sistēmā ir tāda birokrātija, kas jauniešiem nepalīdz: “Nav izstrādāts skaidrs ceļš un vīzija, kā viņiem palīdzēt. Nav ilgtermiņa koncepta, tomēr mums šobrīd ir piekļuve ielu jauniešiem. Mums ir vajadzīgi slēpti mentori, kuri skaidri zina, ka jaunietim vajadzēs konkrētu palīdzību, ko viņš var sniegt.”
Diskusijā piedalījās arī labklājības ministra padomnieks Artis Artūrs Brodiņš, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore Vineta Pavlovska, kampaņas “Es Esmu Mēs” vēstneši, kuru vidū ir tādas sabiedrībā zināmas personības kā mūziķis Ralfs Eilands, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis, TV raidījumu vadītājs Gustavs Terzens. Arī rakstniece Inga Grencberga, kura sacīja: “Mēs kā sabiedrība īsti nedodam šiem jauniešiem piemērotas iespējas. Šobrīd Latvijā ir 17 drošas saliņas (“OPEN” centri), bet ar to ir par maz. Mums kā sabiedrībai kopumā jākļūst izprotošākai un iekļaujošākai. Šiem jauniešiem jārada sajūta un pārliecība, ka sabiedrība nav viņu ienaidnieki, un, protams, arī otrādi.”
Pirms ekspertu diskusijas biedrība “OPEN Radošais Centrs” atklāja patiesus un nenotušētus jauniešu dzīvesstāstus, ko anonimitātes nolūkos caur savu prizmu atspoguļoja visi vēstneši. Kampaņas “Es Esmu Mēs” mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Otto, un tās mērķis ir aicināt aizdomāties, kāpēc jaunieši ielu dzīvi noliek pirms pašu mājām un nereti iesaistās arī nelabvēlīgās kompānijās, nevis pavada laiku ar skolas biedriem un kaimiņiem.
Jaunākais sociālās kampaņas “Es Esmu Mēs” video materiāls pieejams šeit.
