Eksperts: Nodokļu reforma var samazināt budžeta ieņēmumus; jādomā par veselības budžeta pieaugumu pēc 2019.gada
Rīga, 24.aug., LETA. Gaidāmās nodokļu reformas kontekstā jādomā par iespējamu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kā arī aktīvāk jādomā par veselības nozares budžeta pieaugumu pēc 2019.gada, kad vairs nebūs pieejama budžeta deficīta atkāpe, šodien preses konferencē atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) biedrs Andžs Ūbelis.
Runājot par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un valdībā apstiprināto Fiskālo risku deklarāciju, kas nosaka fiskālā nodrošinājuma rezervi nākamajiem trim gadiem ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Ūbelis uzsvēra, ka šis dokuments ir būtisks, jo paredz notikumus, kas var ietekmēt to, kā pildīsies budžeta ieņēmumi, kas var radīt iepriekš neplānotus izdevumus utt.
"Fiskālo risku deklarāciju nepieciešams būtiski pilnveidot. Risku ietekmes jāvērtē līdzsvaroti, t.i. piemērojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes. Esošajam deklarācijas formātam jau ir zināms briedums, un ir labs brīdis atjaunot to atbilstoši svaigākajām fiskālo risku novērtēšanas metodēm," teica eksperts.
Viņš iesaka apsvērt atteikties no plašas simetrijas principa piemērošanas. "Tiek pieņemts, ka tas pats notikums, kas vienā gadā rada zaudējumus budžetam, nākamajā var atkal nest papildu ieguvumus. Tomēr pieredze lielākoties rāda ko citu, - neskatoties uz to, ka ir izdevies ietaupījums, - tas tiek iztērēts," secina FDP pārstāvis.
Komentējot izskanējušo informāciju, ka 2019.gadā varētu neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, lai mazinātu nodokļu reformas veidoto deficītu, Ūbelis atzina, ka šāds lēmums ir vērtējams negatīvi. "Tas ir pretrunā ar pretcikliskas fiskālās politikas principiem. Uzbraucot uz slidena ceļa, atsakāmies no apdrošināšanas polises, kas šajā gadījumā ir fiskālā nodrošinājuma rezerve," uzsvēra Ūbelis.
Viņš norādīja, ka kopumā nodokļu reformai ir pozitīvi efekti, piemēram, ilgtermiņā uzlabosies uzņēmumu bilances kvalitāte, uzņēmumi kļūs noturīgāki pret ārējiem satricinājumiem, tajā pašā laikā reformas trūkums ir gaidāmais nodokļu ieņēmumu samazinājums.
"FDP vēlas redzēt konservatīvu nodokļu ieņēmumu prognozi, un kā tiks kompensēts nodokļu ieņēmumu kritums. Agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie jautājuma - ko darīt ar nodokļu ieņēmumiem, ja tie tuvāko četru gadu laikā neaugs. Tas var būt nepatīkams pārsteigums uzņēmējiem, jo patlaban tiek solīta stabilitāte, bet, lai līdzsvarotu budžetu, var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus," prognozēja FDP eksperts.
Ūbelis arī ar piesardzību raugās uz veselības finansējuma pieaugumu pēc 2019.gada. "Eiropas Komisija ir apstiprinājusi budžeta deficīta atkāpi 2017.-2019.gadā, paredzot, ka 2018.gadā veselības nozares reformai papildus tiks novirzīti 113,4 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 149,9 miljoni eiro. bet pēc 2019.gada šādas iespējas vairs nebūs, tāpēc jau tagad ir jādomā, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus," pauda eksperts.
Neskatoties uz to, ka veselības nozares finansēšanai plānots novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, Ūbelis norāda, ka šis avots nenosegs tos līdzekļus, kas tiks ieguldīti, pateicoties deficīta atkāpei. "Tas, kas notiks pēc 2019.gada, karājas gaisā un kā akmens vienā brīdī var krist," sacīja FDP biedrs.
Jau ziņots, ka, uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, FM ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.
https://infogram.com/latvijas-ikp-prognozes-2017-1ge9m8de3yeo2y6
