Eksperti: Veselības aprūpes inovācijas pacientus Latvijā sasniedz pārāk lēni un novēloti
Veselības aprūpes inovāciju ceļš pie pacientiem Latvijā joprojām ir pārāk lēns un novilcināts, cilvēki zaudē veselību un dzīvību arī tajos gadījumos, kad to būtu iespējams novērst. Šī iemesla dēļ veselības nozares eksperti mudina meklēt risinājumus, lai Latvijā veselības aprūpe tiktu atzīta par valsts ilgtermiņa prioritāti. Visā pasaulē šobrīd mainās veselības aprūpes paradigma, uz to skatoties kā sabiedrības labklājības un ekonomiskās izaugsmes resursu, nevis izmaksu pozīciju.
Investīcijām veselības aprūpē ir būtiska ietekme uz nodarbinātību, valsts ekonomisko labklājību un izaugsmi, – jo vairāk valsts tajā investē, jo garāks paredzamais mūža ilgums un mazāk priekšlaicīgi zaudēto mūža gadu. Kā minēja konferences starptautiskā lektore, "WiFOR" institūta Starptautiskās sociālās politikas departamenta vadītāja Sandra Cimmermane (Sandra Zimmermann) – jo attīstītāka valsts, jo lielāku daļu no tās iekšzemes kopprodukta veido veselības ekonomika, piemēram, Vācijā tie ir 12.1%.
Arī Karla Hernandesa-Villafuerte (Karla Hernández-Villafuerte), šī paša institūta vadošā pētniece, uzsvēra, ka stratēģiskas investīcijas veselības aprūpē ir tālredzīgs ieguldījums nākotnē, jo, palielinot bruto pievienoto vērtību un audzējot nodarbinātības līmeni, kāpina ekonomisko produktivitāti.
Piemēram, Vācija veselības aprūpei 2020. gadā atvēlēja 12,5% no IKP, Eiropas Savienības valstis, saskaņā ar Eurostat datiem, vidēji 8%, kamēr Latvija – vien 4,8%. Pērn, pandēmijas laikā, šis rādītājs Latvijā pieauga līdz 5,48%, tik un tā ievērojami atpaliekot no ES vidējā.
“Ir ļoti svarīgi valstiskā līmenī mainīt domāšanu un vērtēt veselības aprūpes investīciju lomu plašākā makroekonomikas kontekstā, piemēram, attiecībā uz darbaspēka pieejamību un kvalitāti. Ārstniecība, tai skaitā, inovatīvu tehnoloģiju izmantojums, prasa investīcijas, taču, ja to nav, valsts budžets ne tikai nesaņem plānotos ieņēmumus, piemēram, no nodokļiem, bet cieš arī zaudējumus. Krītas darbaspēka produktivitāte, dzīvildze un dzīves kvalitāte. Tas viss ilgtermiņā negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un izaugsmi,” norāda Latvijas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa.
Šo paradoksu konferencē uzsvēra arī Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības ”Onkoalianse” valdes locekle Olga Valciņa: “Pacienti, kuri gaida vai nesaņem ārstēšanu, zaudē darbaspējas, iegūst invaliditāti, kā rezultātā valsts viņiem maksā likumā noteiktos pabalstus, kas nereti pārsniedz konkrētās terapijas izmaksas, ja tā būtu bijusi pieejama uzreiz.”
Kritika konferencē izskanēja arī attiecībā uz datu trūkumu objektīvai esošās veselības aprūpes pakalpojumu efektivitātes novērtējumam, kas ļautu veselības budžeta līdzekļus plānot un pārdalīt efektīvāk.
Problēmu attiecībā uz datu trūkumu konferencē atzina arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Āris Kasparāns, norādot, ka “ir grūti uzlabot to, ko nevar izmērīt”. Neraugoties uz to, ka NVD ir pieejami valsts apmaksāto pakalpojumu norēķinu dati, ārstniecības procesa iznākumu dati nav pieejami centralizēti, nav pieejami digitālā veidā vai nav pieejami vispār, trūkst skaidra inovāciju procesa un ekosistēmas, kā no idejas inovācija nokļūst līdz pacientam. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Onkoloģijas reģistra pirmās kārtas izstrādi, kuras mērķis ir, izmantojot starptautiskos standartus (gan tehniskos, gan semantiskos), nodrošināt iespēju saņemt datus uz reģistru automātiski pēc to ievades slimnīcas informācijas sistēmā.
Arī konferences noslēgumā notikušās paneļdiskusijas “Galvenie un neatliekamie uzdevumi farmakoloģisko inovāciju ieviešanai Latvijā tuvāko gadu laikā” dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi skatīt veselības nozari makroekonomikas kontekstā un nevis domāt, kā ar datiem pamatot jau pieņemtos lēmumus, bet gan pieņemt lēmumus, kas izriet no objektīviem reālās dzīves datiem.
Kā atzina SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa: “Pozitīvi vērtējams tas, ka bija konceptuāla viedokļu apmaiņa par to, kā meklēt dzīvotspējīgākos sadarbības modeļus, mērķtiecīgi strādājot kopā publiskajam un privātajam sektoram, kā rast potenciālus un efektīvus risinājumus inovāciju pieejamības bezdibeņa pārvarēšanai. Tieši tāpēc šā brīža situācijā, kad ir neskaidrības par jaunā veselības ministra amata pretendentiem, industrija gaida spēcīgu ministru, kurš spētu veidot jēgpilnu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, uzturot veselības aprūpes sektoru kā prioritāti, nodrošinot nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.”
Lai diskutētu par jaunāko medikamentu inovāciju pieejamību pacientiem Latvijā, Latvijas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) trešdien, 2. novembrī, organizēja vienas dienas klātienes konferenci "Inovācijas farmācijā maina pasauli. Kā nodrošināt to pieejamību Latvijā?" ar starptautisku lektoru līdzdalību.
Konferencē piedalījās veselības ekonomikas eksperti un pētnieki no Zviedrijas Veselības ekonomikas institūta un starptautiskā WifOR institūta, kā arī veselības aprūpes eksperti no Latvijas, to vidū P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Latvijas onkoloģisko pacietu organizācijas “Onkoalianse” pārstāve Olga Valciņa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, RSU Medicīnas fakultātes Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols un citi.
