Eksperti: Nepieciešams politisks atbalsts Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna realizēšanai

Pēdējie oficiāli apkopotie dati liecina, ka Latvijā klīniski nozīmīgas depresijas izplatība bija 7,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet depresijas simptomi – vēl 7,7% iedzīvotāju, tādējādi kopumā no depresijas cieš vairāk nekā 270 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. [1] Diemžēl Latvijā psihiskās veselības aprūpei tērē mazāk nekā vairumā ES valstu, atvēlot tai tikai 4,9% no kopējiem valsts veselības aprūpes izdevumiem [2], savukārt veselības aprūpes vadlīniju un plānu izstrādē netiek ņemti vērā dati par depresijas slimniekiem un viņu pieredzi, tādējādi tiek atspoguļota tikai neliela daļa no reālās situācijas. Lai aktualizētu jautājumu par depresijas un psihiskās veselības pacientu aprūpes problemātiku Latvijā, mentālās veselības atbalsta biedrība “Ogle” organizēja ekspertu diskusiju, kuras laikā tika iezīmēti veicamie soļi, lai uzlabotu depresijas pacientu aprūpi un nodrošinātu terapijas pieejamību visām pacientu grupām, kā arī veicinātu sadarbību starp ārstiem un pacientus pārstāvošām organizācijām.

Lai apkopotu galveno informāciju par valsts sniegumu galvenajos politikas, pakalpojumu sniegšanas un psihiskās veselības aprūpes aspektos attiecībā uz cilvēkiem ar depresiju, šī gada jūnijā tika prezentēta “Depresijas novērtējuma karte”.[3] Viens no pētījuma līdzautoriem – Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Prof. Dr. med. Māris Taube – diskusijas laikā uzsvēra, ka nepieciešams panākt, lai jebkurā Latvijas slimnīcā vai ārstniecības iestādē ārstēšana būtu līdzvērtīga gan pakalpojumu klāsta, gan kvalitātes ziņā. “Nekur pasaulē nepastāv prakse, kur par psihiskās veselības jomu atbild tikai psihiatri. Aktīvi jāiesaistās arī ģimenes ārstiem, jo tieši viņi ikdienā tiekas ar saviem pacientiem un var novērot viņu uzvedību un stāvokli. Liels spēks ir arī nevalstiskajam sektoram, kurš var uzrunāt depresijas pacientus un novirzīt viņus uz atbildīgo iestādi. Depresija ir smaga, invalidizējoša slimība, un cilvēkiem, kuriem piešķirta invaliditātes pensija, katrs eiro ir no svara. Tādēļ jau daudzus gadus runājam par līdzmaksājumu atcelšanu zālēm depresijas pacientiem. Ceram, ka ar Veselības ministrijas palīdzību varēsim realizēt izstrādātos plānus un panākt, ka ārstēšana jebkurā vietā Latvijā ir mērķtiecīgāka un līdzvērtīgāka,” tā Prof. Dr. med. Māris Taube.

Arī mentālās veselības atbalsta biedrības “Ogle” projektu vadītāja Alise Cepurīte atzina, ka sadarbībai starp pacientu organizācijām un ārstiem ir liela nozīme, lai veicinātu psihiskās veselības jomas attīstību. “Mūsu novērojumi liecina, ka pašlaik pacientu un viņu ģimeņu iesaiste depresijas ārstēšanā notiek tikai nevalstisko organizāciju līmenī, turklāt krīzes stāvoklī cilvēkam ir grūti saprast, kur vērsties un saņemt palīdzību. Izstrādātajā “Depresijas novērtējuma kartē” iezīmējās, ka Latvijā iztrūkst reālu prakses piemēru par to, kā NVO sadarbojas ar valsts iestādēm, lai palīdzētu pacientiem gan depresijas gadījumos, gan saistībā ar pašnāvības riskiem. Biedrība “Ogle” darbojas pēc brīvprātības principa, veidojot projektus un piesaistot finansējumu to realizēšanai, taču bieži nākas saskarties ar līdzekļu iztrūkumu. Līdz ar to, ja vēlamies uzlabot situāciju psihiskās veselības nozarē Latvijā, būtu ļoti svarīgi veicināt ciešāku sadarbību ar valsts iestādēm.”

Savukārt Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā Dr. Elmārs Tērauds atzīmēja, ka kopumā Latvijā situācija depresijas ārstēšanas jomā pakāpeniski kļūst labāka, tomēr aizvien ir plašas iespējas uzlabojumiem, tostarp nepieciešams celt medikamentozās terapijas kompensācijas līmeni. “Brīdī, kad ģimenes ārsts savam pacientam uzstāda depresijas diagnozi, pacients var izvēlēties – doties pie speciālista vai iziet ārsta noteikto ārstniecības kursu, lietojot medikamentus. Gadījumos, ja pacients piedzīvo atkārtotas epizodes vai depresija ir vērtējama kā smaga, terapijā viennozīmīgi jāizmanto medikamenti, kuru cena var svārstīties no dažiem eiro līdz pat vairākiem simtiem. Kompensācijas apjoms 75% apmērā ir spēkā no 2019. gada un, lai gan daļai pacientu tas atvieglo ārstēšanās procesu, daudzos gadījumos joprojām saglabājas būtisks pacientu līdzmaksājums, kas dažkārt liedz piekļuvi terapijai vismazāk aizsargātajām pacientu grupām. Tādēļ ar citiem jomas ekspertiem esam vienisprātis, ka kompensācijas līmeni jāceļ līdz pat 100%, tādējādi samazinot šķēršļus, kas saistīti ar finansiālo faktoru,” komentē Dr. Elmārs Tērauds.

Runājot par valsts atbalstu psihiskās veselības jomai, Veselības ministrijas Veselības departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova diskusijā iezīmēja galvenos virzienus, kas iekļauti ministrijas izstrādātajā Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025. gadam. “Izstrādātā plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, kā arī nodrošinot savlaicīgu un pēctecīgu ārstēšanu un kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju. Plāns paredz attīstīt vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz ambulatoru un sabiedrībā balstītu pakalpojumu izvēršanu, kā arī centralizētu valsts sniegto pakalpojumu metodisko vadību tās stacionārajās un ambulatorajās iestādēs. Viens no nākotnes darbības virzieniem ir pacientu organizāciju iesaiste, lai arī pacients un viņam piederīgie var ar savu redzējumu piedalīties pakalpojumu dizaina izstrādē.”

Pasākums tapa sadarbībā ar UAB “Johnson & Johnson” filiāli Latvijā. Ar Latvijas depresijas novērtējuma karti un aktuālajiem datiem var iepazīties šeit.