Eksperti: Latvijā nepieciešams vienots pacienta ceļš pieejai neiromodulācijas terapijām

Lai palīdzētu pacientiem, kuriem tradicionālās terapijas un medikamenti nepalīdz, būtu nepieciešams izveidot centralizētu invazīvo neiromodulācijas terapiju centru – par to bija vienisprātis mediķi no dažādām valstīm, kuri 9. un 10.maijā Jūrmalā pulcējās pirmajā Baltijas Neiromodulācijas konferencē.

Neiromodulācija – gan invazīvā, gan neinvazīvā – ir strauji augoša medicīnas nozare, kas palīdz efektīvi ārstēt tādas slimības kā epilepsija, Parkinsona slimība, depresija un dažādas sāpes, aptverot plašas medicīnas jomas – neiroloģiju, psihiatriju, LOR, sāpju terapiju, neiroķirurģiju un citas. Neiromodulācija ir nervu aktivitātes maiņa vai modulācija, piegādājot elektriskos vai farmaceitiskos līdzekļus tieši mērķa zonā.

Kā norādīja Latvijas Klīniskās neirofizioloģijas asociācijas (LKNA) prezidents Jānis Mednieks, ir nepieciešams popularizēt inovatīvās terapijas metodes, kuras jau ir pierādījušas sevi pasaules pētījumos, kā arī informēt pacientus un sabiedrību par šo inovatīvo terapiju metožu esamību un vadošās institūcijas un lēmumu pieņēmējus, lai nodrošinātu lielāku pieejamību plašam pacientu lokam.

Uzrunājot konferences dalībniekus, veselības ministrs Hosams Abu Meri atzina, ka ir gandarīts par to, ka Latvijas bērniem jau bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātu nervus vagus jeb VNS terapiju, tomēr jāstrādā pie tā, lai to saņemtu plašāks pacientu loks. “Darīšu visu nepieciešamo, lai Latvija būtu starp tām valstīm, kur neiromodulācija ir pieejama plašai sabiedrības grupai,” sacīja ministrs.

2022. gada novembrī Nacionālais veselības dienests apmaksāja invazīvo VNS terapiju 30 epilepsijas pacientiem, sedzot šīs izmaksas pieaugušajiem un bērniem. DBS, SCS – implantētas ierīces, diemžēl nav kļuvušas par valsts programmu – to vajadzētu mainīt. Kaimiņvalstīs šīs DBS un līdzīgas metodes tiek izmantotas regulāri.

Pacientu pārstāve Bernadeta Ripa, kura sirgst ar epilepsiju un Latvijā ir viena no retajām, kurai ievietots VNS implants, konferencē norādīja, ka tā bijusi vēl pēdējā iespēja, kā viņai palīdzēt, jo visas citas metodes un medikamenti jau bija izmēģināti. Pateicoties VNS terapijai, viņa spēj strādāt un mācīties, sadzīvojot ar šo slimību. Statistika liecina, ka šobrīd farmakorezistenti (zāles neiedarbojas) ir 30% epilepsijas pacientu un 25–50 % depresijas pacientu ekonomiski aktīvajā vecumā.

Anete Baškevica, Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece: “Ārstiem un sabiedrībai un klīniskās universitātes slimnīcām ir jāstrādā kopā, tāpat kā ar epilepsijas terapijas ieviešanu. Tā bija lieliski nokoordinēta – tāpēc izdevās. Finansējuma nodrošināšanai būtu svarīgi saprast, kuras slimnīcas un kuri pacienti ir prioritāri šīm iekārtām. Jāņem vērā populācija, iedzīvotāju skaits.“

Starptautiskā klīniskās neirofizioloģijas federācijas pārstāve Anita Kamondi atklāja, ka, piemēram, Ungārijā pie deviņu miljonu populācijas trīs–četras universitātes klīnikas pilnībā nosedz invazīvas neiromodulācijas pakalpojumu pacientiem 200 kilometru rādiusā. Iespējams, Latvijas gadījumā pietiktu ar vienu šādu centru.

9.–10.maijā Jūrmalā notika LKNA rīkotā pirmā Baltijas Neiromodulācijas konference, kura pulcēja dažādu jomu mediķus, tostarp neirologus, rehabilitologus, psihiatrus, algologus un anesteziologus no dažādām valstīm.

LKNA izveidota ar mērķi apvienot aktīvus ārstus, kuri vēlas ieviest inovatīvas metodes, lai Latvijā iedzīvinātu starptautiskas zināšanas un prakses. LKNA ir Starptautiskās klīniskās neirofizioloģijas federācijas biedrs.