Lai jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem saņemtu nepieciešamo informāciju par savu seksualitāti un reproduktīvo veselību, vispirms nepieciešams veikt sociālo centru darbinieku izglītošanu, ieviešot īpaši izstrādātas vadlīnijas.

Pie šādiem secinājumiem eksperti nonāca biedrības “Papardes zieds” sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni” rīkotajā konferencē “Vai es drīkstu mīlēt?”, kas notika ceturtdien, 15.decembrī. Pasākumu atklāja labklājības ministre Evika Siliņa, kura norādīja, ka ar jauniešiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, jāspēj runāt par seksualitāti un attiecību veidošanu viņiem saprotamā veidā, atsakoties no aizspriedumiem un stereotipiem. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša sacīja, ka šie jautājumi jāskata vairākām ministrijām kopā, tostarp iesaistot gan Izglītības un zinātnes, Veselības un Labklājības ministrijas, lai kopā ieviestu pozitīvas izmaiņas.

Ar pērn veikto pētījumu jeb kartografēšanas ziņojumu un secinājumiem iepazīstināja Latvijas universitātes pētniece Jekaterina Kalēja, norādot, ka pašreiz pieejamā izglītība ir ļoti sadrumstalota, paredzot, ka par seksualitātes tēmām laika posmā no 1. līdz 9. klasei kopumā tiek veltītas 10 stundas, tāpēc jaunieši ar intelektuālajiem traucējumiem nesaņem pietiekošas zināšanas, jo viņiem īpaši nozīmīgi nodrošināt informācijas regulāru atkārtošanu. Savukārt darbinieki bieži vien nespēj nodrošināt vispusīgas un uzticamas zināšanas, jo paši nav ieguvuši piemērotu izglītību šajā jomā. “Cilvēkiem, kuri strādā ar šiem jauniešiem, ir milzīga ietekme, jo tieši viņi ir tie, kuri veido izpratni par to, kas ir normāli un ka vēlme mīlēt ir normāla cilvēku izpausme,” saka J. Kalēja, piebilstot, ka tieši sociālo centru darbiniekiem ir jābūt atbalstošiem nevis noraidošiem, runājot par seksualitāti un attiecībām. 

Pētījumā secināts, ka seksuālās izglītības ietvaros ir būtiski skart ne tikai bioloģiskos faktus un slimību profilaksi, bet arī iemaņas un prasmes veidot veselīgas un drošas, atbildīgas attiecības, jo tieši tās veido kontekstu, kādā praksē tiek vai netiek pielietotas esošas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību,  piemēram, vai notiks dzimumattiecības un vai un cik korekti tiks izmantotas metodes, izsargājoties no seksuāli transmisīvām infekcijām un nevēlamas grūtniecības.

Kā norādīja biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, jau pirms vairākiem gadiem tika izstrādātas vadlīnijas cilvēkiem, kuri strādā ar jauniešiem, taču tās vēl arvien nav ieviestas, tāpēc nepieciešams atkārtoti pārskatīt un veikt apmācības, kā arī izstrādāt izglītojošus materiālus darbiniekiem. Tāpat svarīgi par seksuālajiem un reproduktīvajiem jautājumiem runāt ar vecākiem, kuri bieži vien jūtas ne tikai neērti, bet arī nezina, kā to darīt kvalitatīvi un jaunietim saprotamā veidā.

“Bērni un jaunieši ar intelektuāliem traucējumiem ir daļa no mūsu sabiedrības. Arī šie cilvēki vēlas mīlēt un būt mīlēti. Viņiem ir tādas pašas ilgas pēc cieņpilnām, sirsnīgām un drošām attiecībām kā jebkuram citam cilvēkam. Taču diemžēl šie jaunieši nereti ir pakļauti paaugstinātam inficēšanās, vardarbības, tajā skaitā seksuālās izmantošanas riskam. Iemesls tam – sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi, negatīvā attieksme kombinācijā ar atbilstošas informācijas un piemērotu metožu trūkumu šo jauno cilvēku izglītošanā. Tāpat arī darbinieki, kuri strādā ar šiem bērniem un jauniešiem, ir nepietiekami apmācīti, trūkst prasmju un nejūtas ērti runāt par tādām tēmām kā seksualitāte, attiecības un jūtas. Savukārt vecāki, kas jau tā lauvas tiesu sava laika nesavtīgi velta jauniešu aprūpēšanai, lielā daļā gadījumu baidās par šīm tēmām pat diskutēt,” saka biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. “Izglītība, kas tiek piedāvāta par šo jomu cilvēkiem ar intelektuālajiem traucējumiem, ir fragmentāra. Nav izstrādātu vadlīniju aprūpes centru darbiniekiem, kā tieši ieteicams rīkoties dažādās situācijas. Tāpēc vēlamies vērst gan sabiedrības, gan arī lēmumu pieņēmēju uzmanību uz problēmas nozīmīgumu, lai kopā rastu risinājumus un nodrošinātu bērniem un jauniešiem kvalitatīvas zināšanas, kā ne tikai sevi pasargāt, bet arī veidot laimīgas un mīlošas attiecības, ļaujot pilnvērtīgāk iekļauties mūsu sabiedrībā.”

Pasākumā eksperti dalījās arī ar projekta “Vidzeme iekļauj” pieredzi, savukārt biedrība “Cerību spārni” prezentēja savu pieredzi darbā ar jauniešiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi.