Eksperti: Epilepsijas ārstēšanā Latvijā plašāk jālieto Eiropā atzītā VNS terapija
Klejotājnerva stimulācijas terapija jeb VNS terapija ir efektīva un Eiropas valstīs sevi pierādījusi epilepsijas ārstēšanas metode, tādēļ arī Latvijā tās izmantošana ir jāveicina un jāapmaksā no veselības aprūpes budžeta, secināja starptautiskā semināra "VNS metodes izmantošanas iespējas epilepsijas ārstēšanai Latvijā" dalībnieki.
Semināru rīkoja Latvijas Pretepilepsijas biedrība. Pasākumā klātienē un attālināti piedalījās neirologi, neiroķirurgi un citu specialitāšu veselības aprūpes speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Čehijas.
Lai gan Eiropā patlaban ir pieejami vairāk nekā 20 dažādi epilepsijas ārstēšanai paredzēti medikamenti, 20–30% epilepsijas pacientu ar šo zāļu palīdzību neizdodas panākt adekvātu krampju kontroli. Šo pacientu lēkmes ir medikamentu rezistentas un saglabājas arī tad, ja tiek saņemta augsta vairāku zāļu deva. Tas savukārt rada dažādas blaknes, bet nespēja novērst krampju lēkmes rezultējas ar graujošām sekām šo cilvēku veselības, psihosociālajam un ekonomiskajam stāvoklim. Medikamentu rezistentas epilepsijas gadījumos efektīvākā terapija ir ķirurģiska ārstēšana, tomēr tā ir iespējama tikai daļai pacientu, tādēļ nepārtraukti tiek meklētas inovatīvas terapijas metodes.
Viena no tām ir klejotājnerva stimulācijas terapija jeb VNS terapija. Tā paredz pacienta krūškurvja priekšējā sienā aiz krūšu muskuļa ievietot nelielu kardiostimulatoram līdzīgu aparātu, ar elektrodu to savienojot ar klejotājnervu. Aparāts rada elektrisku stimulāciju iepriekš ieprogrammētā veidā un caur nerva atpakaļejošajām šķiedrām veic galvas smadzeņu elektrisku stimulāciju. Šāda terapija izjauc patoloģisko elektrisko neironu tīklu sinhronizāciju un pakāpeniski samazina epilepsijas lēkmju smagumu. Par efektīvu VNS terapija tiek uzskatīta, ja lēkmju samazinājums ir vismaz 50%. Šai terapijai ir arī sekundārie efekti, piemēram, depresijas simptomu mazināšanās.
Kā seminārā skaidroja Latvijas Pretepilepsijas biedrības prezidents, bērnu neirologs Jurģis Strautmanis, Latvijā šīs Eiropā atzītās metodes izmantošanā ir sperti pirmie soļi. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā stimulators implantēts deviņiem pacientiem, divi no tiem patlaban jau ir pārsnieguši 18 gadu vecumu. Vairākiem pieaugušiem epilepsijas pacientiem stimulators implantēts ārvalstīs.
Stimulatora izmaksas ir augstas, vidēji ap 20 000 eiro. Tā kā šo terapiju no veselības aprūpes budžeta pacientiem neapmaksā, tad implantēšana iespējama, pateicoties ziedojumiem, pārsvarā no Bērnu slimnīcas fonda. Latvijas ārsti VNS terapiju varētu pielietot arī pieaugušiem pacientiem, tomēr tam nav finansējuma. Šai terapijai vecuma ierobežojuma praktiski nav. Protams, tās lietošana ir atkarīga no vispārējā veselības stāvokļa.
Jurģis Strautmanis akcentē – lai gan VNS terapija ir salīdzinoši dārga, ilgtermiņā tās izmaksu efektivitāte ir augsta, un ir pierādīta daudzās valstīs.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents Romualds Ražuks seminārā uzsvēra, ka ir vesela virkne neapgāžamu argumentu VNS metodes iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā. Vairāk nekā 500 starptautiskās publikācijas apliecina, ka metodes efektivitāte ir neapšaubāma. Tā samazina ne tikai lēkmju biežumu, bet uzlabo kognitīvās, mācīšanās spējas, samazina depresiju. Bet galvenais secinājums – tā ir droša un efektīva alternatīva epilepsijas ārstēšanai tiem bērniem un pieaugušajiem, kuriem nepalīdz citi ārstēšanas veidi. Visiem pacientiem Latvijā, kuriem izmantota VNS terapija, ir ievērojams progress krampju intensitātes samazināšanā, kā arī ir uzlabojies veselības stāvoklis un dzīves kvalitāte.
Čehijas pilsētas Brno Masarīk Universitātes Neiroloģijas klīnikas neirologs Milans Brazdils, skaidroja, ka VNS metode Eiropā apstiprināta 1994. gadā, bet ASV Pārtikas un zāļu pārvaldē – 1997. gadā. Savukārt Čehijā tā tiek pielietota kopš 1999. gada. Viņš noradīja, ka divas trešdaļas pacientu pēc terapijas sasniedz jūtamu dzīves kvalitātes uzlabošanos. VNS terapija ir droša un samērā labi panesama ārstēšanas metode bez nopietnām nevēlamām blaknēm.
Čehijas pieredze rāda, ka lēkmju intensitāte vairāk par 50% pēc stimulatora implantēšanas vienu gadu pēc ierīces ievietošanas samazinājusies 41% pacientu, pēc diviem gadiem – 53% pacientu, pēc pieciem gadiem – 49% pacientu, bet 10% pacientu lēkmju intensitāte pēc pieciem gadiem ir samazinājusies vairāk nekā par 90%.
Viļņas Universitātes slimnīcas Santarišķu klīnikas neiroloģe Rūta Mameniškiene skaidroja, ka Lietuvā VNS metodi ārstēšanā izmanto divus gadus, un terapija pacientiem ir valsts apmaksāta. Taču pacientu skaits, kuri šo ārstēšanu var saņemt, ir ierobežots arī Lietuvā. Līdz šim stimulatori implantēti 55 pacientiem – bērniem un pieaugušajiem. Viļņas Universitātes slimnīcā operētajiem pacientiem rezultāti ir labi – pēc nepilna gada 30% pacientu ziņoja, ka krampji samazinājušies par vairāk nekā 75%, 18% atzina, ka samazinājums ir vairāk nekā par 50%. Lielākā daļa pacientu uzsver garastāvokļa uzlabošanos, dzīves kvalitātes paaugstināšanos.
Analizējot VNS terapijas ieviešanas sociālekonomiskos aspektus, Romualds Ražuks vērtēja, ka Latvijā, ņemot vērā arī Lietuvas pieredzi, patlaban būtu nepieciešams finansējums izmaksu kompensēšanai 15 bērniem un 15 pieaugušajiem epilepsijas pacientiem. Speciālists akcentēja, ka, ņemot vērāterapijas izmaksas, tai ir jābūt 100% kompensētai, jopat ar 90% kompensāciju līdzmaksājums būtiski pārsniegs lielākās daļas pacientu finansiālās iespējas.
Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras profesore Ināra Logina akcentēja, ka VNS terapijai ir ilglaicīgs efekts, to apliecina arī ārvalstu pieredze. Tādēļ pacientiem svarīgi gaidīt rezultātu, nepadoties, kaut arī uzreiz rezultāts var nebūt. Jau deviņdesmitajos gados bijušas ieceres VNS terapiju ieviest arī Latvijā, tomēr dažādi apstākļi un finansējuma trūkums to neļāva. Tāpēc tagad ir apsveicami, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sākta šīs metodes izmantošana, jo tas ir vēl viens efektīvs instruments, ar kuru palīdzēt epilepsijas pacientiem.
