Eksperte: LU pētījums par slimnīcu gatavību katastrofām radīs maldīgu priekšstatu par situāciju Latvijā

Rīga, 30.okt., LETA. Latvijas Universitātes (LU) kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību veiktais pētījums, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, ārzemēs radīs maldīgu priekšstatu par situāciju Latvijā, aģentūrai LETA šāda bažas pauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Olita Kravčenko.

Viņa norādīja, ka saistībā ar pētījuma publikāciju angļu valodā ir radies "rūgtums", jo to lasīs visi, un tiks radīts maldīgs priekšstats par situāciju Latvijā. "Mani visvairāk satrauc tieši secinājumi, jo pētījums ir izdots angļu valodā un pieejams mūsu valstij draudzīgai un nedraudzīgai publikai un spēkiem," sacīja Kravčenko.

Pēc viņas paustā, pats apgalvojums, ka Latvijā ārstniecības iestādes nav gatavas katastrofām, jo nestrādā ar starptautiskām rekomendācijām, ir liela nepatiesība. Kravčenko uzvēra, ka visa katastrofu medicīnas sistēma Latvijā ir atbilstoša starptautiskai praksei, sākot ar pirmajiem starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem 2007.gadā no Pasaules Veselības Organizācijas, kas noteica savus standartus un nepieciešamās kapacitātes rīcībai ārkārtas situācijā. Šiem noteikumiem sekoja Eiropas Savienības regula par pārrobežu veselības apdraudējumiem un pēc tam arī likums par Eiropas gatavības plānošanu ārkārtas situācijām.

Kravčeno sacīja, ka, pirmajā tvērienā izlasot pētījumu, radies iespaids, ka tajā apkopota aptaujas anketa, turklāt arī ārstu aptaujāšanā bijušas problēmas. Ja ārstam nenoformulē jautājumu atbilstoši tam, kā viņš zina šo pārvaldību latviešu valodā, mediķis var neatbildēt, jo terminu neatpazīst. Eksperte norādīja, ka pētījumā pārtulkotā terminoloģija neatbilst tam, kā par šiem jautājumiem ruinā latviešu valodā.

Eksperte bija skeptiska arī par secinājumiem saistībā ar katastrofu medicīnas plāniem, jo uz pētījuma uzsākšanas laiku praktiski visām slimnīcām plāni bija iesniegti saskaņošanā. Ar visiem gan šajā laikā plāni netika saskaņoti, jo tiem bija jāatbilst starptautiskām rekomendācijām. Vienlaikus Kravčenko uzsvēra, ka 2017.gadā pilnīgi visi plāni ir atbilstoši un saskaņoti.

Kravčenko arī norādīja, ka visām slimnīcām nav nepieciešami katastrofu medicīnas plāni, bet gandrīz visām, kurām tiem ir jābūt, tādi arī ir, proti, obligāti plāniem jābūt slimnīcām, kuras darbojas ārkārtas situācijās - slimnīcas ar visu diennakti strādājošām neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļām, kā arī specializētajām slimnīcām, piemēram, Traumatoloģijas centram.

Pēc viņas paustā, pētījums vairāk bijis veltīts tam, kāda ir ārstniecības personu gatavība, proti, pētījumam drīzāk būtu jāsaucas "Ārstniecības personu gatavība katastrofām". Eksperte atzina, ka visām ārstniecības personām nav katastrofu medicīnas apmācība, tomēr profesionālās pilnveides kursos šis prasmes var apgūt.

Kravčenko arī norādīja, ka Latvija desmit gadu laikā ir krietni uzlabojusi savu gatavību katastrofām, kā arī izstrādājusi gatavības plānus, kas, viņasprāt, ir ļoti liels sasniegums. Tas nozīmē, ka izvērtēti gan iekšējie, gan ārējie riski, un slimnīcas zina kā viņas reaģētu katastrofu gadījumā.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra eksperti, kā arī kādreizējais šī centra vadītājs, otrdien Saeimas komisijā apšaubīja pētījumu, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā.

Pētījumu veikusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību, un tas otrdien tika apspriests Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.

Kādreizējais NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) sacīja, ka pētījuma secinājumi ir neatbilstoši, kā arī nes Latvijai neslavu. Tāpat deputāts uzskata, ka pētījums nav zinātnisks.

Pētījumā, kurš patlaban pārtapis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzēja, 12.Saeimas deputāta Romualda Ražuka grāmatā "Latvijas ārstniecības iestāžu gatavība katastrofu pārvaldīšanā", pausts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā.

Pētījuma materiāls ticis vākts no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada februārim. Adaptētas Pasaules Veselības organizācijas gatavības ārkārtas situācijām izvērtēšanas aptaujas tika nosūtītas 21 Latvijas slimnīcu administrācijai, jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu, pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko piederumu rezervēm. Pētījuma laikā 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika uzdoti līdzīgas ievirzes individuālie jautājumi.