Eksperte: Aizliegumam nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas nav zinātniska pamata

Rīga, 19.jūn., LETA. Aizliegumam nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas nav zinātniska pamata, uzskata reproduktīvās veselības klīnikas "EGV" ginekoloģe, reproduktoloģe Solvita Funka.

Kā aģentūru LETA informēja sabiedriskā labuma organizācijas "Taureņa efekts" pārstāvji, kas sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "ELVI" un klīniku "EGV" vairākus gadus īsteno neauglības ārstēšanas kampaņu, Funkas ieskatā par olšūnu ziedošanu pastāv vairāki mīti un aizspriedumi, kas ir izplatīti gan medicīnas speciālistu vidū, gan visā sabiedrībā.

Viņa norādīja, ka viens no noturīgākajiem mītiem ir uzskats, ka olšūnas donore pēc procedūras var kļūt neauglīga. Tomēr, pēc speciālistes teiktā, tam nav pamata, jo vairāki pētījumi pierāda, ka olšūnu donorēm neauglības risks nav lielāks nekā sievietēm, kas olšūnu ziedošanas procedūru nav veikušas.

Vienlaikus Funka atzina, ka minētajai procedūrai tāpat kā ikvienai medicīniskai manipulācijai iespējamas vairākas blaknes. Viņa atzīmēja, ka atbilstoši Amerikas Reproduktīvās medicīnas biedrības izstrādātajām praktiskajām vadlīnijām par īstermiņa riskiem, olšūnu donorēm pastāv olnīcu hiperstimulācijas sindroma risks - stāvoklis, ko rada palielināts folikulu izmērs, kas izraisa sāpes vēderā, šķidruma aizturi vēdera dobumā un vairākus citus simptomus. "Šādu stāvokli konstatē laikus un nekavējoties novērš, jo donore ir ciešā ir ārstu uzraudzībā," sacīja reproduktoloģe.

Tāpat starp minētajiem riskiem ietverta individuāla medikamentu nepanesība, asiņošana un infekcijas, kas atbilstoši pētījumiem tiek konstatētas mazāk nekā 0,5% gadījumu, kā arī trauksme, diskomforts, sāpes, kuru dēļ donore var kavēt skolu, darbu vai atcelt citus ikdienas dzīves plānus. "Taču neauglība nekādā ziņā nav šo risku vidū. Iepriekš minētās komplikācijas tiek izrunātas ar donori pirmajās pārrunās un parasti ir ātri novēršamas," uzsvēra Funka.

Savukārt runājot par bažām, ka olšūnu ziedošanas procedūra ilgtermiņā var palielināt olnīcu vēža risku, speciāliste skaidroja, ka zinātnisko pētījumu dati neuzrāda saikni starp medikamentu lietošanu ovulācijas stimulācijās un ļaundabīgām onkoloģiskām slimībām, tostarp krūts un olnīcu vēzi. Līdz ar to viņas ieskatā minētais nav arguments aizliegt olšūnu ziedojumu nedzemdējušām sievietēm.

Funka norādīja, ka arī viedoklis par olšūnas izņemšanas ietekmi uz bērniņa ieņemšanai nepieciešamo olšūnu trūkumu pašai donorei nav pamatots, jo nav pierādījumu, ka procedūra samazina donoru olšūnu rezerves. "Sievietes organisma rezerves ir milzīgas - meitenes piedzimst ar miljoniem folikulu jeb olšūnu "kūniņu", no kuriem auglīgajā dzīves periodā no olnīcām cikliski attīstās un izdalās 400–500 pilnīgi nobriedušu un apaugļoties spējīgu olšūnu. Katru mēnesi par olšūnu gatavojas nobriest astoņi līdz 16 folikuliņi, taču tikai viens kļūst par olšūnu, kamēr citi iet bojā. Olnīcu stimulācijas laikā ir iespējams arī no pārējiem folikuliem iegūt olšūnas, un tas neizraisa sievietes rezervju zaudējumus. Iztrūkuma risks būtu reāls tikai tad, ja vienai sievietei būtu spēja un vēlme dzemdēt vairākus simtus bērnu," skaidroja reproduktoloģe.

Viņa atzīmēja, ka pētījumi kopumā pierāda, ka olšūnu ziedošanai nav ilgtermiņa risku vai ietekmes uz sievietes veselību. Tomēr, ņemot vērā, ka olšūnu ziedošana ir saistīta ar narkozi, rūpējoties par vispārējo donores veselību, nav ieteicams veikt vairāk nekā sešus olšūnu ziedošanas ciklus. "Iespējams, kādam liekas, ka klīnikas ir gatavas ņemt dzimumšūnas no ikviena, kas gatavs tās dot, taču šāds uzskats nav realitātē balstīts," uzsvēra Funka.

Viņa skaidroja, ka donores iziet ļoti stingru atlasi, un kļūšana par donori ir apliecinājums sievietes labajai veselībai un psihiskajai stabilitātei. Pēc speciālistes teiktā, atlases procesā liela loma ir komandai, kas strādā ar donori, lai informētu par visām programmā iespējamajām blaknēm un situācijām, tādējādi izvairoties no pārpratumiem un neinformētības. Turklāt par donoru programmas dalībnieci nav iespējams kļūt bez psihiatra atļaujas, un katra donore pirms procedūras saņem un paraksta viņai īpaši sagatavotu medicīnisko procedūru piekrišanas veidlapu, tādējādi novēršot situāciju, kad riski var tikt uztverti nepareizi vai netikt uztverti vispār.

Reproduktoloģe uzsvēra, ka arī samelot par savu veselību donorei nav iespējams, jo sievietes iziet pilnu un detalizētu veselības pārbaudi, kas laikus atsijā nepiemērotas donores, kurām procedūra var kaitēt vai kuru dzimumšūnas nederēs programmas standartiem. "Varbūt ierobežojumu ļaut olšūnu nodošanu tikai dzemdējušām sievietēm motivē bažas par ziedoto olšūnu veselīgumu, taču šis risks tiek novērsts visās veselības pārbaudēs, kas tiek veiktas, pirms donores tiek iesaistītas programmā. Turklāt ikviena klīnika rūpējas par veiksmīgāko rezultātu – medicīniskajā apaugļošanā tiek izmantots tikai pilnībā nobriedušas olšūnas," skaidroja Funka.

Runājot par iepriekš izskanējušu viedokli, ka sievietes, kurām pašām nav bērnu, psiholoģiski nav piemērotas olšūnu ziedošanai, jo nezina, kā tas ir būt par māti, speciālistes ieskatā ir ļoti aizspriedumains. "Pirmkārt, zinātniskajā literatūrā nav apliecinājumu šādai tēzei. Otrkārt, sievietes mēdz ziedot olšūnas tieši tāpēc, ka pašas bērnus vēl nevēlas, bet grib dāvāt iespēju kļūt par māti kādai, kas to nespēj pašas spēkiem, vai ziedo tāpēc, ka uz savu tuvinieku piemēra redzēja, cik sāpīgi tas ir — nespēt ieņemt savu bērniņu," uzsvēra Funka.

Vienlaikus viņa nenoliedza, ka olšūnas ziedojums var radīt potenciālus psiholoģiskus riskus, tostarp neskaidrību, nožēlu, bailes vai vēlmi satikt savu bērnu. Tomēr viņa uzsvēra, ka tieši tāpēc donori tiek konsultēti, lai šādas sajūtas un vēlmes mazinātu jau sākotnēji, un sievietes būtu pārliecinātas par savu rīcību un iespējamajām sekām. Pēc reproduktoloģes teiktā, ja procesa gaitā vai pēc tam donore ir mainījusi savas domas, viņai vienmēr ir tiesības atsaukt savu dzimumšūnu izmantošanu, ja vien materiāls nav jau izmantots. "Jau tagad, bez jaunajiem likuma grozījumiem, tiek darīts viss, lai pirmkārt tiktu ievērotas donores intereses," skaidroja speciāliste.

Apkopojot visus pieejamos pētījumus un iepriekš minētos apsvērumus, Funka neuzskata, ka būtu nepieciešamība aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. "Ņemsim vērā — ja Latvijā 2017.gadā sievietes pirmo bērniņu dzemdēja vidēji 27,6 gados un vidējais dzemdētājas vecums kopumā ir 30,2 gadi, tad laiks, lai varētu ziedot olšūnas citām, paliek pavisam īss," skaidroja ārste.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma izskatīšanai trešajā lasījumā nodot likumprojektu par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz virkni izmaiņu, tostarp aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas.

Lēmums atbalstīt grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā virzīšanu trešajā lasījumā tika pieņemts vienbalsīgi. Par likumprojektu Saeima balsos ceturtdien, 21.jūnijā.

Marta sākumā komisija bija nolēmusi virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tomēr vēlāk komisija nolēma turpināt diskusijas šajā jautājumā.

Komisija jau iepriekš vairākkārt spriedusi par šo jautājumu, turklāt šo likumprojektu Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Plāni aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas iepriekš raisījuši vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas. Arī ceturtdien, kad deputāti lems par minēto likuma grozījumu pieņemšanu, pie Saeimas ēkas plānota protesta akcija. Piketa rīkotāji iepriekš pauda gatavību rīkot arī jaunus protestus, ja Saeima "pretrunīgo un nepamatoto aizliegumu" centīsies ieviest likumā.