EIROPAS TŪRISTI RISKĒ INFICĒTIES AR A UN B HEPATĪTU
23. maijā Helsinkos, Ziemeļeiropas Ceļotāju medicīnas konferencē (North European Conference for Travel Medicine - NECTM) tika prezentēti lielas, vis-Eiropas mēroga ceļotāju veselības aptaujas rezultāti, saskaņā ar kuriem liela daļa to ceļotāju, kuri pagājušajā gadā apmeklēja A un B hepatīta augsta/vidēja riska rajonus Austrum- un Dienvideiropā, kā arī Vidusjūras ne-Eiropas valstīs, nezināja par inficēšanās risku un tādējādi nebija pasargāti.1
Daudzi ceļotāji netīši pakļauj sevi un savas ģimenes infekcijas riskam, nezinot, kur un kā var inficēties ar A un B hepatītu un kādus profilaktiskos pasākumus iespējams veikt.
Aptaujā visbiežāk minētie ceļojuma galamērķi bija Čehija, Ēģipte, Grieķija, Itālija, Polija, Spānija, Tunisija un Turcija.* Daudzi cilvēki nezina, ka šajos populārajos brīvdienu ceļojumu galamērķos pastāv A un B hepatīta infekcijas augsts/vidējs risks.
Minhenes Tropiskās medicīnas institūta profesora Hansa-Dītera Notdurfta (Hans-Dieter Nothdurft) komentārs: "Diemžēl daudzi atpūtnieki, dodoties uz tuvējiem reģioniem, nepietiekami novērtē risku. Pēdējos gados novērotie lielie A hepatīta uzliesmojumi liecina, ka cilvēki var inficēties ar bīstamo vīrusu pat Dienvid- un Austrumeiropā, kā arī visā Vidusjūras reģionā. Viena A hepatīta uzliesmojuma laikā Ēģiptes četrzvaigžņu viesnīcā inficējās vairāk nekā 350 atpūtnieku no deviņām dažādām Eiropas valstīm. Lielākā daļa saslimušo bija neizsakāmi pārsteigti, jo ar inficēšanās risku nebija ne mazākajā mērā rēķinājušies."
Ar A hepatītu galvenokārt inficējas, ēdot nepietiekami apstrādātu pārtiku, jēlus jūras produktus, lietojot uzturā inficētu ūdeni vai ledu.2 B hepatīta infekciju iespējams pārnest asins pārliešanas un dzimumkontakta ceļā, ar inficētām adatām un šļircēm un pat lietojot vienu zobu birsti. 2 Pēc inficēšanās slimības ietekme var būt jūtama vēl ilgi: A hepatīta gadījumā - vairākas nedēļas vai pat mēnešus, savukārt ar B hepatītu inficētie tādi paliks daudzus gadus, kļūstot par vīrusa nēsātājiem un iespējamu infekcijas avotu citiem.
Ņemot vērā relatīvi vienkāršo inficēšanās mehānismu un šīs jaunākās aptaujas rezultātus, skaidrs, ka nepieciešama plašāka izpratne par iespējamiem riskiem un tos provocējošajām darbībām, jo tikai tā būtu iespējams mazināt saskari ar A un B hepatīta infekciju. Aizsardzībai pret abām infekcijām ir pieejama arī vakcinācija.3,4
Sešās valstīs veiktā interneta aptaujā, ko sponsorēja GlaxoSmithKline Travel Health un kurā piedalījās vairāk nekā 8000 respondentu no Beļģijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes un Lielbritānijas, tika iegūti šādi rezultāti:
- 29% (2420/8360) aptaujas dalībnieku 2007. gadā bija ceļojuši uz A un B hepatīta augsta/vidēja riska reģioniem
- Tas atbilst 56,4 miljoniem pieaugušo no sešām aptaujā iekļautajām valstīm
- 45% (1066/2420), ceļojot uz A un B hepatīta augsta/vidēja riska reģioniem, nebija vakcinēti pret A un B hepatītu, tādēļ bija neaizsargāti un pakļauti infekcijas riskam
- Tas atbilst 25,4 miljoniem pieaugušo no sešām aptaujā iekļautajām valstīs
- 26% (630/2420) no riskam pakļautajiem ceļotājiem līdzi ņēma par 16 gadiem jaunākus bērnus; mazāk nekā ceturtā daļa (21%) ģimeņu, kas ceļoja ar bērniem uz augsta/vidēja riska valstīm, bija veikuši vakcināciju (62/283)
- 85% (906/1066) no riskam pakļautiem ceļotājiem nezināja par inficēšanās risku ar A un B hepatītu
- Tas atbilst 21,6 miljoniem pieaugušo no sešām aptaujā iekļautajām valstīm
- 87% (927/1066) no riskam pakļautajiem ceļotājiem 2008. gadā plāno atkal ceļot uz A un B hepatīta augsta un vidēja riska reģioniem
- Tas atbilst 22,1 miljoniem pieaugušo no sešām aptaujā iekļautajām valstīs
- Tikai 12% (125/1066) riskam pakļauto ceļotāju konsultējās ar veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu padomu/informāciju saistībā ar A un B hepatīta infekcijas risku
- Tikai 20% (210/1066) riskam pakļauto ceļotāju meklēja informāciju alternatīvos avotos. Kā populārākie informācijas avoti tika nosaukti internets, žurnāli, farmaceits un ceļojuma aģenti. Ceļotāji, kuri braucienus organizēja ar ceļojuma aģenta palīdzību, informāciju saņēma biežāk
Profesora Hansa–Dītera Notdurfta komentārs: "Pēdējos gados starptautiskais ceļošanas tirgus paplašinās, aizvien populārākiem kļūstot neilgiem un netāliem ceļojumiem. Šīs jaunās aptaujas rezultāti liecina, ka aizvien pārāk daudz atpūtnieku nav informēti par A un B hepatīta risku. Ir ļoti svarīgi, lai inficēšanās riska mazināšanas nolūkā tiktu veikta ceļotāju izglītošana par inficēšanās iespejām un atbilstošo profilaksi. Ņemot vērā to, ka saviem veselības aprūpes speciālistiem padomu jautā ļoti maz ceļotāju, šī informācija jāizplata ar mediju, interneta, farmaceitu un ceļojuma aģentu starpniecību. Šīm dažādajām ieinteresētajām pusēm jāsadarbojas, lai efektīvi informētu un izglītotu ceļotājus par A un B hepatīta profilakses nozīmību."
*Tālāk tabulā norādīts, kā pētījumā visbiežāk minētos galamērķus vērtē (t.i., augsts/vidējs risks) citas Eiropas valstis
Valsts |
Risks |
Čehija |
|
Ēģipte |
|
Grieķija |
|
Itālija |
|
Polija |
|
Spānija |
|
Tunisija |
|
Turcija |
|
Par A hepatītu
A hepatīts ir visbiežāk pasaulē sastopamais vīrushepatīts, jo katru gadu notiek vairāki desmiti miljonu inficēšanās gadījumu.5 A hepatīts ir akūta infekcija, kas var izraisīt gripai līdzīgu saslimšanu, un tās simptomi ir nespēks, drudzis, tumšs urīns vai dzelte.6 Lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas divu mēnešu laikā, lai gan aptuveni 15% saslimušo var būt ilgstoši vai recidivējoši simptomi 6 mēnešus – 1 gadu pēc sākotnējās diagnozes noteikšanas.7 Dažos gadījumos A hepatīts var būt tik smags, ka izraisa aknu mazspēju.6 Infekcija norit smagāk gados veciem cilvēkiem.6
Par B hepatītu
B hepatīts ir viena no pasaulē biežāk sastopamajām un nopietnākajām infekcijas slimībām,8 kas skar divus miljardus cilvēku visā pasaulē.9 Tā veicina aknu vēža un/vai aknu cirozes attīstību, kā rezultātā ik gadu iet bojā 500 000 - 1 000 000 cilvēku.10
- De-Clercq N. Hepatitis - Closer than they think? - Findings of a 2008 Travellers Survey conducted in 6 European countries. NECTM Symposium 23rd May 2008.
- International travel and health 2000, WHO Chapter 5&6
- WHO Hep A Vaccines WER 2000;75: 38-44
- WHO Hep B Vaccines WER 2004;79: 255-63
- Thiel TK (1998). "Hepatitis A vaccination". Am Fam Physician 57 (7): 1500
- AASLD Hepatitis A Fast Facts. Accessed 21st April. https://www.aasld.org/eweb/DynamicPage.aspx?webcode=FastFacts_HepA
- CDC Hepatitis A Fact Sheet. Retrieved on 21st April. http://www.cdc.gov/NCIDOD/diseases/hepatitis/a/fact.htm
- WHO: Communicable Disease Surveillance and Response (CDR)- accessed 27/07/05 http://www.who.int/csr/disease/hepatitis/whocdscsrlyo20022/en/index.html
- WHO Hepatitis B Fact sheet No 204- accessed 27/07/05 http://who.int/mediacentre/factsheets/fs204/en/print.html
- WHO: Hepatitis B immunization - accessed 27/07/05 http://www.who.int/vaccines-documents/DocsPDF01/www598.pdf