Eiropas Komisijai iesniegta sūdzība par Enerģijas dzērienu aprites likumu

Latvijas Reklāmas asociācija ir iesniegusi oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai par šī gada janvārī Saeimā pieņemto Enerģijas dzērienu aprites likumu un tajā definētajiem reklāmas ierobežojumiem, kas atbalsta nevienlīdzīgas konkurences principa ieviešanu Latvijā un ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības līgumu un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, aģentūru LETA informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Enerģijas dzērienu aprites likumā paredzētie reklāmas ierobežojumi ir nesamērīgi un diskriminējoši Latvijā reģistrētajiem medijiem, uzsver Liepiņa. Reklāmdevējam joprojām ir iespējas sasniegt sev vēlamo auditoriju, izmantojot ārpus Latvijas veidoto interneta vidi, sociālos medijus un televīzijas kanālus bez teritoriāliem ierobežojumiem, līdz ar to likumā noteiktie ierobežojumi nepalīdzēs sasniegt likumdevēja uzstādītos mērķus.

"Uzskatām, ka Latvijas likumdevēju rīcībā bija laiks un iespējas veikt detalizētu un vispusīgu izpēti šajā jautājumā, pirms pieņemt lēmumu par labu nepamatotiem ierobežojumiem vienam noteiktam pārtikas produktam," uzsver Liepiņa.

Viņa atgādina, ka Enerģijas dzērienu aprites likums ir pretrunā Eiropas normatīvajiem aktiem: Eiropas Savienības līgumam (34. un 36.paragrāfiem), kā arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (izcelsmes valsts princips). To ir apstiprinājusi arī Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācija (EACA), informējot Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju par reklāmas aizlieguma ietekmi uz brīvu preču kustību, kas savukārt var tikt klasificēts kā ES iekšējā tirgus pamatprincipu pārkāpums.

Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rāda, ka līdzīgas iniciatīvas ir tikušas noraidītas kā nepamatotas un nesamērīgas, informē Liepiņa. Piemēram, Itālija 2003.gadā zaudēja Eiropas Savienības tiesā, jo aizliedza noteikta kofeīna satura dzērienu tirdzniecību un reklāmu valstī. Eiropas Savienības dalībvalstij ir tiesības nacionālo interešu aizsardzībai ieviest ierobežojumus, taču tai ir pienākums zinātniski pierādīt sabiedrības veselības apdraudējumu.

Latvijas Ārstu biedrības un SKDS veiktais 2013.gadā pētījums apstiprina, ka no visu kofeīnu saturošo pārtikas produktu patēriņa enerģijas dzērieni veido vismazāko daļu - 1% līdz 3%, kā arī kofeīna patēriņš kopumā Latvijā ir stipri zem vidējiem Eiropas rādītājiem. Vadošā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2015.gada maijā savā zinātniskajā atzinumā apstiprināja, ka ne pieaugušo, ne bērnu veselībai nav kaitīga kofeīnu saturošu produktu, arī enerģijas dzērienu, lietošana mērenās devās, norāda Liepiņa.

LETA jau ziņoja, ka no šā gada 1.jūnija būs aizliegts pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, paredz Saeimā 21.janvārī galīgajā lasījumā pieņemtais likums.

Enerģijas dzērienu aprites likums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Deputāti kā likuma mērķi noteikuši aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu. Enerģijas dzērieni likumā definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kuri paredzēti lietošanai bez pārveides, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligramus uz litru un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2015.gada atzinumu Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā enerģijas dzērienus visvairāk savā uzturā iekļāvuši bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, no tiem 41% šos dzērienus lietojis saistībā ar fiziskajām aktivitātēm vai nereti kopā ar alkoholu, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Šo dzērienu neatņemama sastāvdaļa ir kofeīns, kurš, uzņemts palielinātā devā vienā reizē, jauniešiem izraisa uzvedības izmaiņas. Veselības ministrija ir arī saņēmusi vecāku sūdzības par enerģijas dzērienu uzbāzīgu izplatīšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam, iepriekš par likumu atbildīgās Saeimas komisijas sēdē pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

LETA