Ebolas vīruss un citas infekciju slimības: Vai Latvija ir gatava ārkārtas situācijām medicīnā?
Pērn, martā, pasauli pāršalca ziņa par Ebolas slimības strauju izplatību Āfrikā. Ņemot vērā vīrusa augsto infekciozitāti un slimības izraisīto mirstību, Pasaules Veselības organizācija izsludināja ārkārtas situāciju visā pasaulē, un tas prasa visu valstu, arī Latvijas, noteiktu gatavību. Tagad šķietami zaudējusi savu aktualitāti globālajā dienaskārtībā, bīstamā infekcijas slimība tomēr radīja zināmu spriedzi un lika virknei valstu pārliecināties par savu gatavību tās un tai līdzīgu infekciju izplatības ierobežošanai.
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) skaidro, ka ārkārtas situācijas veselības nozarē var iestāties divos gadījumos, - pirmkārt, ja ārstniecības iestādēs, pašvaldību administratīvajās teritorijās vai valstī tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, otrkārt, ja rodas infekcijas slimību uzliesmojumi vai pastāv to rašanās draudi ar ievērojamu vai grūti kontrolējamu izplatīšanās potenciālu.
Latvijas atbildīgie dienesti uzsver, ka iespēja valstī nonākt Ebolas vīrusam ir niecīga un gadījumā, ja slimība tomēr tiktu reģistrēta, cīnīties ar to nebūtu pārāk sarežģīti. Tomēr šāda pārliecība nevalda attiecībā uz visām infekcijas slimībām. Tādu slimību ierobežošana, kuru aģents izplatās gaisa pilienu veidā, ir daudz sarežģītāka.
Iesaistīto pušu sadarbība
Latvijā infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, monitoringu un izlūkošanu, kā arī ieteikumu izstrādi infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu veikšanai veic SPKC. Viena no epidemioloģiskās uzraudzības metodēm ir epidemioloģiskā izmeklēšana. Centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Juris Perevoščikovs norāda uz līdzību ar detektīvu darbu. "Policija meklē noziedzniekus, epidemiologs meklē pierādījumus, lai noskaidrotu, kā cilvēks ir inficējies, atklātu infekcijas avotu un faktorus un pārtrauktu izplatīšanās ķēdi." Centra resursus Perevoščikovs vērtē kā pietiekamus šī uzdevuma veikšanai. Kā zināms, infekciju ierobežošanā ir iesaistītas vairākas institūcijas un iestādes. Savstarpējās sadarbības plāns esot skaidrs, tāpēc sarežģījumi reālu draudu gadījumā SPKC rīcībā netiek prognozēti. Cieša sadarbība SPKC nodibināta ar Pārtikas un veterināro dienestu. Ir noteiktas situācijas, par kurām dienestam tiek ziņots, negaidot izmeklēšanas rezultātus, piemēram, ja bērnudārzā saslimuši vairāki bērni un ir aizdomas, ka iemesls meklējams pārtikas blokā. Pārtikas un veterinārais dienests veic pārtikas kvalitātes kontroli, bet SPKC - darbu ar cilvēkiem, vecākiem un personālu. Ir gadījumi, kad nekavējoties tiek informēta arī Veselības inspekcija, ja netiek izslēgta iespēja, ka iemesls saslimšanai ir citu higiēnas prasību neievērošana. Savukārt, ja notiek slimības uzliesmojums, ja nepieciešams, diennakts laikā tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), vienu no iespējamām situācijām ilustrē Perevoščikovs. Pastāvot starptautiskā mēroga apdraudējumam, SPKC nodrošina sadarbību ar Eiropas Slimību profilakses kontroles centru un nodrošina Eiropas Savienības Agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas izmantošanu informācijas apmaiņas nolūkā. Ārstniecības personu, SPKC un citu atbildīgo iestāžu rīcība infekcijas slimību gadījumā detalizēti noteikta Epidemioloģiskās drošības likumā, Ministru kabineta noteikumos un Valsts katastrofu medicīnas plānā.
Spriežot par Latvijas spējām reaģēt uz bīstamu infekciju izplatību, bijušais NMPD direktors Armands Ploriņš gan ieskicē citādu situāciju. "Latvijā visi zina, kā praktiski rīkoties šādā situācijā, visi arī zina, kam un kas ir jāinformē. Jautājums - vai tā ir pati efektīvākā sistēma? Es tā nedomāju," pauž Ploriņš. Viņaprāt, kādreizējās Sabiedrības veselības aģentūras reorganizācija bija kļūda, un SPKC, kas pārņēmis daļu tās funkciju, vēl nav kļuvis tai ekvivalents. Viņš min, ka SPKC būtu jāuzņemas pilnīga vadība, sākot no informācijas saņemšanas par slimības gadījumu, par epidemioloģisko izmeklēšanu, informēšanu un rekomendāciju sagatavošanu ārstniecības personām, kontaktēšanos ar ārvalstu institūcijām, ārvalstu institūciju tīkla uzturēšanu un pārvaldīšanu utt. Tālāk, ja ir konkrēts saslimušais, iesaistās NMPD, kas nodrošina pacienta aizvešanu uz ārstniecības iestādēm, kuras savukārt sniedz konkrēto medicīnisko palīdzību. Patlaban pirmais posms ir manāmi "izplūdis", uzskata Ploriņš. Viņš gan min, ka ir uzsākts liels darbs, lai precizētu, kā racionālāk rīkoties šādās situācijās, tomēr līdz ar Veselības ministrijas vadības maiņu un citu aktuālu uzdevumu ienākšanu dienaskārtībā, šis jautājums pagaidām palicis bez virzības. SPKC pārstāvis Perevoščikovs gan uzsver, ka centrs jau dara visu iepriekšminēto. Faktiski SPKC bija tā institūcija, kura Ebolas gadījumā sagatavoja visus ieteikumus, regulāri sekoja situācijai un informēja sabiedrību un ārstus par rīcību.
Iespējamais risks un cilvēkresursi
Latvijā pilnīgi noteikti ir pietiekami cilvēkresursi, lai uz jebkuru saslimšanu reaģētu nekavējoties, uzsver bijušais NMPD direktors. Arī tālākās fāzēs problēmām nevajadzētu būt, tomēr pilnīgas pārliecības nav par gadījumiem, kad tiek konstatētas gaisa pilienu infekcijas. Tās visbiežāk nav pašas bīstamākās, bet prasa visvairāk cilvēku upuru, norāda Ploriņš. "No parastās gripas izraisītām komplikācijām mums katru gadu mirst ievērojams slimnieku skaits, kas ir absolūti nesalīdzināms ar tādām infekcijām kā Ebolas vīruss vai Sibīrijas mēris, vai tā pati malārija," uzsver Ploriņš. Pilienu infekcijas daudz vairāk apdraud medicīnisko personālu un var strauji samazināt resursus. "Tā ir mūsu baža un problēma," atzīst Ploriņš. Viņa paustajam pievienojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna, uzsverot, ka gaisa pilienu infekcijas ir vienas no grūtāk ierobežojamām, līdz ar to arī šādu infekciju izplatīšanās risks ir daudz augstāks, par piemēru minot gripu, tuberkulozi un difteriju. "Mēs nekādi nevaram apturēt cilvēkam elpošanu," ironizē mediķe.
Ploriņš stāsta, ka bīstamas gaisa pilienu infekcijas izplatības gadījumā tiktu maksimāli mobilizēts dienesta personāls, savukārt nepieciešamības gadījumā pastāv sadarbība ar medicīnas koledžām un universitātēm par to personāla piesaistīšanu. Tāpat ir noteikts mehānisms, kādā veidā prasīt palīdzību ārvalstīm. Līdz ar to, ja Latvijas resursi ir nepietiekami, ieslēdzās starptautiskie mehānismi un visiem, kam nepieciešams, palīdzība tiek sniegta. "Palīdzību mēs spētu sniegt jebkurā gadījumā," pārliecināts Ploriņš. "Kas attiecas uz infektologiem, mēs vienmēr esam gatavi nebijušām un neparastām slimībām - vai Ebolas vīrusam, vai citiem hemorāģiskiem drudžiem, kurus mēs periodiski arī diagnosticējam," piebilst infektoloģe Vīksna.
Savukārt, skaidrojot iespējamo studentu piesaistīšanu cilvēkresursu trūkuma gadījumā, Vīksna uzsver, ka studenti juridiski vēl nav pilnas atbildības ārstniecības personas un nav oficiāla regulējuma, kas ļautu viņus iesaistīt lielas epidēmijas vai citas veselības krīzes gadījumā. Tomēr Latvijas un citu valstu pieredze rāda, ka tas ir iespējams. Viņa atminas 80.gados piedzīvoto gripas epidēmiju, kad vienā dienā Rīgā saslima vairāk nekā 10 000 cilvēku. Tad vecāko kursu medicīnas studenti izgāja papildu apmācības un devās mājas vizītēs. Savukārt 90.gados Latvija piedzīvoja plašu difterijas epidēmiju - tad medicīnas pasniedzēji kopā ar rezidentiem un doktorantiem apbrauca valsti, lai veiktu vakcinācijas un pārrunātu svarīgo par slimību. Tolaik gan veselības aprūpes organizācija bija citāda, piebilst mediķe. Viņa arī atminas, ka īpaši atsaucīgi bija pašvaldību deputāti, kuri vakcinējās pirmie un mudināja to darīt arī citus. Tāpat arī mācītāji svētdienas dievkalpojumu laikā aicināja vakcinēties. Ārste norāda, ka šī dažādo sabiedrībai svarīgo cilvēku izpratne par epidēmiju bija viens no būtiskajiem faktoriem, kas ierobežoja difterijas izplatību.
To, ka iedzīvotāju apzinīgums un situācijas nopietnības izpratne ir būtiska infekcijas slimību izplatības ierobežošanai, atzīst arī Latvijas veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš arī min, ka mūsdienu pasaulē līdztekus gaisa pilienu infekcijām īpaši bīstamas ir centralizētā ūdens apgādē iekļuvušas infekcijas, kas izraisa augstu mirstību un var tiek lietotas kā bioloģiskais ierocis, proti, izplatītas mērķtiecīgi. "Lai veiksmīgi ierobežotu šāda veida infekcijas izplatīšanos, nepietiks tikai ar ārstniecības iestāžu mobilizēšanos," uzsver arodbiedrības vadītājs. "Kā pierādīja Āfrikas cūku mēra izplatīšanās Latvijā un Ebolas vīrusa izplatīšanās Āfrikas valstīs, ļoti svarīgi faktori, kas jāņem vērā, ir iedzīvotāju apzinīgums un dienestu gatavība izveidot efektīvu karantīnas zonu. Domājams, ka minēto scenāriju analīze būtu vismaz valsts mēroga konferences vērta," skaidroja mediķu pārstāvis.
Infektoloģe Vīksna uzsver, - jo labāk tiek apzināta slimības bīstamība, jo raitāk un pareizāk tiek atrisinātas arī dažādas tehniskās problēmas. Runājot par bīstamām infekcijas slimībām, viņa min, ka var rasties nepieciešamība pēc telpas, no kurienes slimības ierosinātājs "netiek ārā", un tas ir jautājums par gaisa spiedienu - pozitīvo un negatīvo. Profesore Vīksna ir pārliecināta, ka šādai telpai ir jābūt katrā lielā Latvijas rajonā, visās centrālajās slimnīcās, un pauž cerību, ka, pilnveidojoties veselības aprūpes iestādēm, šī nepieciešamība tiks īstenota. Patlaban šāda telpa ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Mediķe piebilst, ka Latvijas priekšrocība ir tās salīdzinoši nelielā platība. Līdz ar to parasti pacients ar aizdomām par smagu infekciju nonāk Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrā", kam ir lielākā pieredze šo slimību ierobežošanā un ārstēšanā mūsu valstī.
Iespēja piesaistīt privāto pakalpojumu sniedzējus
Ārkārtas nepieciešamības gadījumā iesaistīties palīdzības sniegšanā ir gatavs arī privātās medicīnas sektors. Lielākajām privātajām medicīnas iestādēm atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām ir higiēnas, pretepidēmisko pasākumu un civilās aizsardzības plāni. Kā stāsta Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds, nepieciešamības gadījumā vismaz daļa privāto medicīnas iestāžu būtu gatavas iesaistīties epidēmijas apkarošanas pasākumos, ļaujot izmantot gan materiāli tehniskus resursus, gan cilvēkresursus. "Risks ir faktā, ka šobrīd dažkārt plāni ir uzrakstīti, lai atskaitītos pārbaudītāju organizācijām un varbūt ir tikai ķeksīša pēc. Domāju, ka noderētu kāds koordinācijas dienests, kas varētu laiku pa laikam sarīkot reālai situācijai pietuvinātas mācības," skaidro Rēvalds.
Arī Ploriņš norāda, ka sadarbībai starp dienestu un privātajām struktūrām ārkārtas situācijā nevajadzētu būt problēmai. Viņš atminas Zolitūdes traģēdiju, sakot, ka tā parādīja, cik liela Latvijā ir cilvēku līdzestība, - ieradās daudz privātu specializētu uzņēmumu un iestāžu speciālistu un neviens uzreiz neprasīja samaksu. Protams, pēc tam kompensācijas jautājums tika risināts un tam paredzēti speciāli Ministru kabineta noteikumi, norāda Ploriņš.
Ebolas vīruss
Ebolas slimība izplatās kontaktceļā, tāpēc nerada mediķos lielu satraukumu. "Latvijā sanitārhigiēniskā kultūra ir ļoti augsta. Tas ļauj domāt, ka sadzīviska slimību izplatība būtu daudz mazāka nekā Āfrikā. Jo cilvēku vidē ir brīvāka vienam otra aptaustīšana, ēšana no viena trauka, dzeršana no vienas pudeles un līdzīgi, jo lielāka iespēja slimībai izplatīties. Te svarīga loma ir arī dažādiem rituālkontaktiem un tradīcijkontaktiem," skaidro profesore Vīksna. Profesore arī uzsver, ka slimības inkubācijas periods ir salīdzinoši īss, kas ļauj domāt, ka slimi cilvēki visbiežāk nekur nebrauks un neceļos. "Slims vienmēr mazāk pārvietojas un kontaktē. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ es nedomāju, ka Ebolas slimība Latvijā varētu iegūt epidēmisku raksturu," viņa norāda.
Lai arī ir izdevies izdarīt daudz, lai Ebolas slimību ierobežotu, saslimšana arvien turpinās - ap 300 gadījumu ik nedēļu. Kopumā saslimuši jau vairāk nekā 26 760 cilvēku, miruši vairāk nekā 11 080. Pateikt, ka Latvijā nav riska iebraukt Ebolas slimniekam, nevar, bet pateikt, ka risks ir liels, arī nē, konstatē SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Perevoščikovs. Viņš šo risku vērtē kā ļoti, ļoti zemu - zemāku nekā ASV un Lielbritānijā, skaidrojot, ka Latvijai nav tiešo reisu ar skartajām valstīm, kā arī tajās neatrodas neviens Latvijas mediķis, arī tūristu kopumā tur ir maz. Viņš gan min iespējamo kuģniecības saistību ar šīm teritorijām, tomēr līdz šim nav identificēts neviens Latvijā ienākošs kuģis, kas būtu bijis šajā teritorijā. "Taču modrībai ir jābūt," viņš piebilst.
Arī Veselības ministrija uzsver, ka iespēja šādiem pacientiem nokļūt Latvijā ir ļoti ierobežota. Tajā pašā laikā slimnīcas un dienesti ir veikuši nepieciešamos sagatavošanās pasākumus. SPKC ir izstrādājis un izsūtījis ieteikumus ārstniecības iestādēm, veiktas mediķu apmācības, izstrādāti informatīvi materiāli ostām un lidostām un veikta ātrās palīdzības saucēju izvaicāšana gadījumā, ja viņi sūdzas par Ebolas slimībai raksturīgiem simptomiem. Tāpat Latvijā darba gatavībā ir speciālas palātas jeb boksi šādu pacientu izvietošanai un izolēšanai, kā arī spectērpi mediķiem. Pērn Latvija Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā piešķīra 40 000 eiro. Tolaik Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Latvija nevar piedāvāt specifisku tehnisko palīdzību - zāles un medicīnisko aprīkojumu - atbilstoši kvalificētu medicīnisko personālu, evakuācijas iespējas, un tieši tādēļ pieņemts lēmums veikt iemaksu Apvienoto Nāciju Organizācijas fondā Ebolas krīzes risināšanai. Kā skaidro Veselības ministrija, ir jāņem vērā, ka Latvija ir maza valsts - ārstu cilvēkresursi ir ierobežoti, Latvijā neražo "spectērpus", medicīnisko aprīkojumu, tādēļ efektīvākais veids, kā iesaistīties un palīdzēt, ir tieši ar finansēm.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Keris aicina atcerēties, ka dzīvojam globalizācijas laikmetā, kam raksturīgi cieši sakari starp visattālākajiem reģioniem. Pret šādām situācijām nedrīkst izturēties vieglprātīgi, brīdina mediķu pārstāvis. Tikmēr bijušais NMPD direktors Ploriņš noslēdzot uzsver, ka kopumā Latvija veiksmīgi izvairās no smagu infekciju uzliesmojumiem, kas daļēji saistīts gan ar iedzīvotāju mentalitāti, gan valsts teritoriālām īpatnībām. "Mums zeme nav ļoti blīvi apdzīvota, nav krasas temperatūru maiņas. Mūsu zeme mūs vislielākajā mērā arī pasargā no dažādām bīstamībām," pārliecināts Ploriņš, vienlaikus apliecinot, ka pat tad, ja varbūtība saskarties ar kādu citviet pasaulē plaši izplatītu infekciju Latvijā ir zema, valsts uzdevums ir tai sagatavoties un tas iespēju robežās tiek darīts.
Kristīne Miļūna / LETA
