Dzīvība ir kustībā!
"Cilvēkam pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamas divas lietas – izglītība un fiziska aktivitāte. Un tās nav divas atsevišķas lietas – viena dvēselei un otra ķermenim –, bet gan nesaraujami saistāmas kopā. Tikai pateicoties izglītībai un fiziskai aktivitātei, cilvēks var sasniegt pilnību." (Platons, 4.gs.p.m.ē.)
Kopš krīzes sākuma bieži dzirdamas runas par līdzekļu taupīšanu, budžeta konsolidāciju, arī medicīnā. Ir vairākas lietas, ko var darīt, lai uzlabotu esošo veselību un attālinātu saslimšanas vai slimību komplikācijas nākotnē.
Latvijas veselības platformā 2015.–2065. gadam ir definēts sabiedrības veselības politikas virsmērķis, kas vērsts uz iedzīvotāju veselības uzlabošanu, tādējādi samazinot veselības aprūpei nepieciešamos izdevumus un realizējot agrīnu jeb primāru slimību profilaksi. Viena no šīs platformas sadaļām ir "Kusties vesels! Tautas sports un kustības". Iepazīstoties ar plānotajām aktivitātēm 2015.–2018. gadam, ir skaidrs, ka pasākumos iesaistītajām organizācijām būs darba pilnas rokas.
Ieradums regulāri būt aktīvam ikdienā un sportot jāveido bērnībā un jāturpina pusaudžu un pieaugušo vecumā. Fizisko spēju attīstība notiek galvenokārt skolas vecumā, bet pieaugušo vecumā tā būs atkarīga no bērnībā un skolas gados sasniegtā. Vecākiem jārāda piemērs – jābūt aktīviem un sportiskiem ikdienā. Arī vecākiem cilvēkiem lielā vecumā jābūt aktīviem. Fiziskā aktivitāte uzlabo cilvēka fizisko sagatavotību un organisma sistēmu funkcionālo stāvokli, paildzina pilnvērtīgas dzīves periodu, attālina novecošanu. Pastāv cieša saistība starp fiziskās aktivitātes intensitāti un imunitāti, aptaukošanos un traumu risku.
Regulāras un individuāli piemērotas fiziskās aktivitātes rada virkni pozitīvu efektu: pieaug vielmaiņas intensitāte un mazinās virssvara risks; uzlabojas sirds-asinsvadu, elpošanas, gremošanas un citu orgānu sistēmu darbība; normalizējas arteriālais asinsspiediens; samazinās holesterīna skaitlis un pazeminās aterosklerozes risks; stabilizējas kardiovaskulārā un simpatoadrenalā atbilde uz pēkšņu slodzi; stabilizējas kaulu masa un pazeminās osteoporozes riska līmenis; palielinās muskuļu masa; paaugstinās imunitāte; palēninās bioloģiskā novecošanās; saglabājas vai uzlabojas garīgās darbaspējas un fiziskās spējas: izturība, spēks, lokanība, veiklība, ātrums un kustību koordinācija; samazinās sadzīves un sporta traumu risks; samazinās iespēja saslimt ar dažām hroniskām slimībām; uzlabojas pašsajūta, mainās attieksme pret sevi.
Lasot šo pozitīvo efektu uzskaitījumu, katrs var izvēlēties kādu ieguvumu sev. Kā pārliecināt cilvēkus par fizisko aktivitāšu nozīmīgumu? Ar kādiem riskiem varētu sastapties fizisko aktivitāšu ieviesēji?
Praksē redzams, ka ģimenēs nav fizisko aktivitāšu tradīciju. Vidējās paaudzes cilvēkiem, kuriem šobrīd ir ap 50, nav radusies kustību mīlestība. Iztaujājot šī vecuma pārstāvjus, daudzi atceras normas, kas bija jāpilda sporta stundās; siltas sajūtas pārņem, atceroties ārpusskolas fiziskās aktivitātes – futbolu, tautas bumbu pagalmā, paslēpes, "laupītājus". Viņu bērniem, kam šobrīd ir ap 30, skolas laiks saistās ar IT ienākšanu mūsu dzīvē, kas saīsināja laiku, ko bērni pavadīja ārpus telpām. Šodien viņi ir aizņemti, stipri strādajot. Viņu bērni dzīvo tehnoloģiju laimetā, kas ļauj, neizejot no mājas, sadarīt daudzas lietas. Varbūt ir cerība uz vecāko paaudzi, kuras jaunībā bija vairāk (daudz) fizisko aktivitāšu, reizēm arī smags darbs? Nē, jo arī viņi bauda šodienas dzīves piedāvāto "vieglumu".
Lai realizētu "Kusties vesels! Tautas sports un kustības", vajadzētu katra vecuma mērķauditorijai izvirzīt precīzu motīvu, kāpēc kustēties. Skolas bērniem – mazāk slimot, vairāk laika pavadīt savās iemīļotajās nodarbēs. Pusaudžiem – skaistus augumus, veiklas kustības, jaunas iepazīšanās komandu sporta spēlēs. Pieaugušajiem – dzīve bez galvassāpēm, bez saspringta kakla un plecu joslas muskulatūras, bez virssvara, bez paaugstināta arteriālā asinsspiediena, ar labu nakts miegu, bez locītavu sāpēm, bez hronisku slimību riska. Senioriem – lielāka muskuļu masa, stabila gaita, spējas izvairīties no kritieniem, hronisko slimību stabilizēšanās, labs noskaņojums.
Zinot, ka kustība ir dzīvība, novēlu katram atrast sev piemērotu fizisku nodarbi, aktivitātes, kurās iesaistīt arī ģimenes locekļus.
Izmantotā literatūra:
- S. Rozenštoka, Fizisko aktivitāšu principi dažādām pacientu grupām, Doctus, 2, 2012
- Sports veselībai, žurnāla Latvijas Ārsts pielikums, 12, 2008
- Dr. Paed. M. Sauka, Fiziskā aktivitāte – minimālais nepieciešamais daudzums
- G. Belēvičs, Latvija – veselīgākā valsts pasaulē. Tas ir iespējams! Latvijas Ārsts, aprīlis 2015
Raksta autore – Ilze Kozinda,
ģimenes ārste, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas docente
J.Asara 5, Rīga, LV-1009
Tālrunis 67296929
E-pasts: rsuskm@rsu.lv
www.rcmc.lv
www.rcmc.lv
Foto: neelanchal.deviantart.com
