Dzīvais produkts

Aizvien biežāk gan pie mums, gan citās Eiropas Savienības valstīs dzirdam vārdu salikumu "bioloģiskā lauksaimniecība" , tomēr ne visi izprot tā nozīmi. Vieniem tā kļuvusi par modes lietu – lietot uzturā bioloģiski audzēto un ražoto pārtiku, taču citiem tas ir dzīves veids.

   Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes locekle DaceKalniņa stāsta, ka, saimniekojot bioloģiski, augi un dzīvnieki tiek audzēti pilnvērtīgi, lietojot vajadzīgās, atbilstošās barības vielas, neizmantojot ķīmiski sintezētas vielas, ģenētiski modificētus organismus. Tādejādi bioloģiskie produkti ir īpaši. Tādēļ to ražotāji un lietotāji šos produktus uzskata par īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem.

Bioloģiskaisdzīves veids

   "Bioloģiskā lauksaimniecība ir dzīves uztveres un domāšanas veids. Dievs radīja pasauli bez mākslīgiem minerālmēsliem un ķimikālijām. Tātad bez tā var iztikt!" apgalvo Cēsu rajona Straupes pagasta kādas zemnieku saimniecības saimniece Elita Reinharde. Runājot par bioloģisko produktu aizvien pieaugošo popularitāti, viņa atzīst, ka "vienai kategorijai cilvēku šobrīd ir svarīgi sekot jaunumiem, bet citi vienkārši atēdušies lielveikalu produkciju, no kuras nerodas sāta sajūta, jo produkts ir skaists, bet tukšs. Daudzi bioloģisko pārtiku iegādājas bērniem, jo izplatītas ir dažādas alerģijas, diatēzes" stāsta E. Reinharde.

Lai gan liela daļa sabiedrības vēlas ēst bioloģiskos produktus, tomēr bioloģisko saimniecību pārstāvji vērtē, ka cilvēki pagaidām nesaprot, ka bioloģiski audzētie dārzeņi ne vienmēr būs perfekti pēc izskata, bez ne vienas skrambiņas un robiņa. E. Reinharde atceras: "Nesen pircēji izbrāķēja mūsu piedāvātos burkānus. Tie izauga ļoti labi, bet arī maijvaboļu kāpuri tos nedaudz noprovēja. Manā skatījumā tas nebūtu būtiskākais, taču Rīgas cilvēkiem gribas perfektas lietas, un viņiem taisnība. Taču šis mazais kodiens burkānā ir zināms garants, ka ķīmijas tur nav. Protams, pie standartiem un labas kvalitātes ir jāturas." Viņa atklāj, ka ir gadi, kad kādu no kultūrām kaitēkļi apskādē tā, "ka raža ir niecīga. Pagājušogad nežēlastībā krituši kartupeļi, jo maijvaboļu kāpuriem bumbuļi bijuši ēdienkartes topā." Arī Jānis Reinhards stāsta, ka reiz pasūtīti dzintaraini dzidrie āboli: "Šī šķirne dzintaraina ir tad, kad tā ir pilngatavībā un visticamāk jau nokritusi no ābeles. Taču, ja ābols nokrīt, tam mizā neizbēgami rodas plankumiņš, kas pircējam likās būtisks defekts, taču par pusgatavu ābolu klients bija priecīgs."

Saimnieki atzīst, ka cilvēkiem ir palielinājusies interese par bioloģiskajiem produktiem, tomēr daļai pietrūkst uzņēmības pašiem atrast vietas, kur tos iegādāties, tādēļ viņi tos pērk no starpniekiem trīs vai pat četras reizes dārgāk. Piemēram, šogad pirmie salāti pie piegādātājiem maksājuši deviņi lati kilogramā, taču saimniecībā uz vietas tie pārdoti ne dārgāk par diviem latiem un piecdesmit santīmiem

Ar kaitēkļiem jāsadzīvo

   Jānis un Elita Reinhardi skaidro, ka viņu saimniecībā tāpat kā citās bioloģiskajās saimniecībās, dārzeņi tiek audzēti bez ķīmiskām vielām, taču citviet, lielajos uzņēmumos augu audzēšana notiek ar speciālām barotnēm, kurās tiek ievadīti minerālmēsli: "Tur nav ne kripatas dzīvas zemes, ir tikai balts substrātiņš! Tie ir Latvijas gurķi, bet uzaudzēti tikai un vienīgi no ķīmijas. Protams, jebkurā gadījumā arī šie gurķi ir labāki par importētajiem, jo novākti gatavi un nav izvadāti pa pus pasauli."

   Strādājot bioloģiski jārēķinās, ka dārzeņu laukiem var uzbrukt kaitēkļi, taču saimnieki skaidro, ka tos tāpat kā slimības var ierobežot, ievērojot augu sekas, izmantojot zaļmēslojumu, stādot augus, kuri atbaida kukaiņus. Ir arī bioloģiskie preparāti. Elita dalās pieredzē un atzīst, ka: "Dzīvē viss ir jāpieņem tā kā tas ir un nedrīkst stresot, tad arī var bioloģiski strādāt. Vienā gadā stāvēju kāpostu lauka malā - tik daudz laputu nebiju redzējusi. Šķiet - nu tik vajadzētu sākt indēt, bet iekšēji ir jāpieņem tas, ka būs labi tik, cik kāpostu būs."

   Reinhardi skaidro, kādēļ ķīmiju izmantot ir kaitīgi: "Nesen lasīju par maijvaboļu kāpuriem – esot inde, ko var miglot uz kartupeļiem, bet kāpurs nomirstot tikai tad, kad iekožas tajā. Kas gan par koncentrāciju tātad ir kartupelī!

   Ja lauki tiek sākti miglot pret slimībām, tas jādara regulāri, jo augs zaudē dabīgo imunitāti un viņam ķīmijas atkarība kļūst nepieciešama. Tā darbojas tāpat kā antibiotikas cilvēka organismā. Ap katru augu dzīvo organismi, kas to sargā, bet ķīmija atsevišķus organismus nogalina, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars."

Vidzemes novads - bioloģiskajai lauksaimniecībai perspektīvs

   Reinhardi atzīst, ka Latvijā vēl ir daudz darāmā bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Ievērojamu laiku prasa birokrātisko prasību ievērošana – atļaujas, atskaitesun citi dokumenti. Tomēr gan Jānis un Elita Reinhardi, gan DaceKalniņa bioloģiskajai saimniecībai redz nākotni visā Latvijā un īpaši Vidzemes reģionā.

   D. Kalniņa atzīst, ka Preiļu, Balvu un Cēsu rajoni ir tie, kur bioloģisko saimniecību ir visvairāk. Vairumā gadījumu tās ir daudznozaru saimniecības, kur veidots iekšējais cikls - dzīvnieks tiek barots ar bioloģisku produktu, pēc tam pārtikā tiek lietota dzīvnieku produkcija, taču no lopiem iegūtais mēslojums tiek izmantots augkopībā.

   Lai sabiedrības pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem un izpratne par tiem būtu lielāka, regulāri notiek informatīvi pasākumi. " Bioloģiskajā lauksaimniecībā notiek izaugsmes process. Ir sabiedrības daļa, kas vienmēr novērtējusi bioloģiski audzētās produkcijas nozīmi. Ne velti ir teiciens - mēs esam tie, ko ēdam,"  stāsta D. Kalniņa

Informācijas devējs LBLA
Publikācijas fragments no laikraksta "Druva"