Dzīvā robeža ar pasauli - āda
Sievišķīgās sarunās ar draudzenēm nonācām līdz tēmai par to, cik aktrises uz skatuves izskatās skaistas un vai dekoratīvā kosmētika var vai tomēr nespēj paveikt brīnumus ar katru daiļā dzimuma būtni.
Viena apgalvoja, ka zem grima kārtas paslēpjamas itin visas pūtītes un krunciņas, otra centās pierādīt, ka tonējošie krēmi un maskējošie zīmuļi ir tikai ātrā palīdzība, kas uz mirkli atrisina vizuālu problēmu. Un minēja pārliecinošu salīdzinājumu – lai arī meistarīgi pārkrāso nobružātu mašīnu, bojājumi uz korpusa tik un tā būs samanāmi, savukārt, ja vispirms kārtīgi novērsīs visus defektus, tad krāsojums izskatīsies eleganti.
Attīstot šo domu, nonācām pie kopīga viedokļa, ka arī labi pašūtas drēbes, protams, notušēs riepiņas, veiksmīgs piegriezums uzlabos koptēlu, bet kleita tik un tā nepadarīs slaidāku pašu augumu. Lai patiešām vienīgais tērps, kas cilvēkam visa mūža garumā der kā uzliets – āda – izskatītos cik vien labi iespējams, par to jārūpējas ne tikai svētku reizēs.
Šūnu īpašo uzdevumu vienība
Ādu gandrīz vai klātos salīdzināt ar specvienībām, kurās darbojas vislabāk sagatavotie kaujinieki. Un tas būtu pelnīti – āda ir viens no sarežģītākajiem un lielākajiem orgāniem, kura svars pieaugušajiem dažkārt sasniedz pat deviņus kilogramus (vidēji ādas svars svārstās ap 15 procentiem no ķermeņa svara). Pienākumi, kas jāveic šim dzīvajam apvalkam, ir svarīgi, piemēram, tas regulē temperatūru. Jāpiebilst, ka temperatūru 36,6 C var uzskatīt par normālu uz ādas virskārtas, bet ķermeņa iekšpusē tā patiesībā sasniedz 37 līdz 38 grādus, kas ir optimāla temperatūra orgānu darbībai. Tātad, ja gribam būt ļoti precīzi, tad tieši ādas ārējā temperatūra ir būtiskais rādītājs, pēc kura spriežam par veselības stāvokli.
Ādas pienākumu sarakstā ir mitruma uzsūkšana, attīrīšana, reģenerācija, organisma pasargāšana no izžūšanas, bojājumiem un nevēlamiem mikroorganismiem, tai jāaizsargā no saules ultravioletajiem stariem, jāreaģē uz pieskārieniem, spiedienu un ārējiem kairinājumiem, dodot sāpju sajūtas signālu smadzenēm. Tā elpo, izvada šķidrumu un toksīnus, veic siltumapmaiņu starp organismu un apkārtējo vidi. Āda sastāv no tūkstošiem šūnu, arī no sviedru un tauku dziedzeriem, asinsvadiem, nervu galiem, matiņu saknīšu folikuliem, olbaltumvielu šķiedrām un porām. Redzamā virsma veido tikai nelielu šī komplicētā orgāna daļu.
Gausais ceļš līdz rezultātam
Kamēr āda ir vesela un nav nekādu ārēju kairinātāju, par tās esamību pat aizmirstam. Kolīdz ādas virsmā parādās bojājumi vai dziļāk esošā derma novājinās un nespēj veidot jaunus audus, kuriem ir būtiska nozīme ādas struktūras uzturēšanā, āda zaudē spēju atjaunoties un rodas ārēji pamanāmi defekti. Dabā loģiskais mūža ritums nosaka, ka, palielinoties cilvēka gadu skaitam, ādas šūnas atjaunojas arvien lēnāk. Jaunpiedzimušajiem zīdainīšiem tās nomainās ik pēc 72 stundām, nobriedušiem cilvēkiem vecumā no 16 līdz 35 gadiem vairs tikai reizi 28 līdz 30 dienās. Zīmīgi, ka tieši no šī procesa atkarīgs, cik ātri iedarbosies jebkurš ārstnieciskās kosmētiskas līdzeklis.
Sievietēm pēc 50 gadiem rezultāts jāgaida vēl ilgāk – jau aptuveni divus mēnešus (tieši ar tādu ātrumu šajā vecumā atjaunojas ādas šūnas), lai izvērtētu, kādu iespaidu atstāj konkrētais krēms, serums vai procedūra. Tāpēc vēlams gudri izvēlēties līdzekļus, kas nodrošina šūnām optimālu mikrovidi, ir biosaderīgi jeb dabiski piemēroti ādai, kas nozīmē, ka dermālā slāņa šūnas ādas reģenerācijas procesam šos sev zināmos elementus var izmantot nekavējoties un nepārveidojot.
Tonusa uzlabošanas ķīla
Turklāt ādas gludums ir atkarīgs no kolagēna stāvokļa. Jaunajā organismā tā šūnas ir saritinājušās, kā dēļ ādas virsma ir gludāka. Ar novecošanos barošanas un apmaiņas procesi palēninās, tas notiek arī sliktās ūdens kvalitātes dēļ (jo nedzeram taču tikai dzidru avota ūdeni vien, arī mazgājoties pārsvarā tiek izmantots tehniskais, ar ķimikālijām attīrītais krāna ūdens) – kolagēna šūnas piepildās ar smagajiem metāliem un iztaisnojas, bet ādas tonuss pazeminās.
Lai to uzlabotu, būtu jādzer pēc iespējas vairāk dabisko ūdeni un jāpārskata ēdienkarte. Dermatologi iesaka vismaz četras reizes nedēļā uzturā iekļaut zivis. Bet atkal jābruņojas ar pacietību un jārēķinās, ka rezultāts nebūs samanāms jau nākamajā rītā, kad ielūkosimies spogulī. Āda šai ziņā radikāli atšķiras, piemēram, no gremošanas trakta orgāniem, kas reaģē zibenīgi – vēdergraizes seko gandrīz tūlīt pēc nelāgas pārtikas apēšanas, bet efekts ādā izpaužas vislēnāk un visvēlāk. Dzīvo šūnu zemākās kārtas baro kapilāri, bet epidermai – virsējai kārtai, lai tā tiktu uzturēta, vitāli nepieciešams ūdens. Dermā atrodas arī asinsvadiņi, kas piegādā ādai svarīgas barības vielas, tajā izvietoti sīki dziedzeri, kas parasti atveras matu folikulos ādas virsējā slānī un izdala taukainu sekrētu, kurš baro ādas virsējo slāni. Tauku dziedzeri galvenokārt koncentrēti uz galvas virsas un sejas – visvairāk to ir ap degunu, vaigiem, zodu un pieri, tāpēc arī tās ir ādas vistaukainākās vietas.
Darbs diennakts garumā
Dažu vielu izvadīšana caur ādu tupinās visu diennakti, un tā ir ļoti svarīga daļa no kompleksa mehānisma, ne tikai izvadot kaitīgās vielas, bet arī sintezējot kaulu augšanai tik nozīmīgo D vitamīnu. Var droši teikt, ka āda nemēdz snaust un daļa epidermas šūnu veido drošu barjeru pret mikroorganismiem un infekciju ierosinātājiem, ne mirkli neuzdrošinoties paņemt atvaļinājumu. Mazliet mulsinošs, bet patiess ir fakts, ka āda prasa rūpīgu kopšanu, gan esot uz cilvēka ķermeņa, gan tad, kad atbrīvojusies no tā – ap 90 procentiem mājokļos esošo putekļu veido tieši atmirušās ādas šūnas! Sastāvot no vairākām dzīvu šūnu kārtām, kuras savukārt klāj atmirušu šūnu kārtiņa, āda ir nemitīgā kustībā. Atmirušo šūnu nolobīšanās liecina, ka katrs jauns slānis rada iespēju iegūt atkal svaigāku izskatu.
Pastāvīgi atjaunoties, āda ir kas vairāk nekā tikai drošs ķermeņa apvalks. Būdama pastāvīgā saskarē ar pārējiem orgāniem, āda atklāj arī citas disfunkcijas vai patoloģijas, jo to neapasiņo tikai kāds viens asinsvads, bet gan visi no tuvākajiem orgāniem. Tas nozīmē, ka ādas iekaisums reflektori uzrādīs ķermenī esošās saslimšanas, vien jāmāk šīs zīmes pareizi nolasīt.
Informāciju sagatavoja Alise Dāle, "Aptiekāra žurnāls"