Mūsu sabiedrībā sievietes kopumā pret savu veselību izturas atbildīgāk nekā vīrieši, tomēr vēl arvien onkoloģiskās slimības arī sievietēm bieži tiek konstatētas pārāk novēloti. To skaitā dzemdes kakla vēzis.

Veselības centra 4, visu tā filiāļu un grupas uzņēmumu Ginekoloģijas dienestu komanda sievietes aicina - Nelaid vēzi sev klāt!

Kas ir dzemdes kakla vēzis?

Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kura izraisītājs vairāk nekā 70% gadījumu ir cilvēka papilomas vīruss (HPV). Tas atšķir to no citiem vēža veidiem, jo nav pierādīts, ka kādas citas onkoloģiskas slimības izraisītājs būtu vīruss. Šī onkoloģiskā slimība attīstās ilgā laika periodā - 10 līdz 15 gadu laikā no inficēšanās brīža. Laikus neatklāts, tas rada nopietnas dzemdes kakla šūnu pataloģijas un rezultātā - dzemdes kakla vēzi. Katra sieviete ar HPV vīrusa vēzi izraisošajiem tipiem var inficēties gan pirmreizēji, gan atkārtoti.

Dzemdes kakla vēzis ir pasaulē un Latvijā otrā izplatītākā ļaundabīgā audzēja lokalizācija sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Tas ir arī pasaulē trešais galvenais vēža izraisītas nāves iemesls sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Katru mēnesi mūsu valstī no šā audzēja mirst apmēram 10 reproduktīvā vecuma sievietes, bet ap 20 sievietēm šī slimība tiek diagnosticēta.

2008. gadā vācu zinātniekam Haraldam cur Hauzenam (Harald zur Hausen) tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā par pētījumiem, kas pierādīja, ka cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi, proti, šī vīrusa onkogēno tipu infekcija ir obligāts priekšnosacījums dzemdes kakla vēža attīstībai. Vācu zinātnieks pavēra ceļu tādu vakcīnu izstrādei, kas līdz pat 95% gadījumu aizsargā no augsta riska HPV 16. un 18. tipa (kopā ir ap 100 HPV tipu) izraisītas infekcijas. Latvijā vakcīnas pret HPV izraisīto infekciju ir pieejamas kopš 2007. gada. Pētījumi rāda, ka vakcinācija kopā ar skrīningu var samazināt dzemdes kakla vēža saslimstību par līdz pat 94%. Kopš 2010. gada vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu iekļauta arī Latvijas Imunizācijas Valsts programmā visām 12 gadus vecām meitenēm.

Dzemdes kakla vēža simptomi

Sākotnēji dzemdes kakla vēzis parasti norit bez simptomiem un traucējumiem - sieviete tos var nejust vairākus gadus. Tāpēc ļoti svarīgi ir regulāri veikt izmeklējumus, lai noteiktu, vai audos nav notikušas izmaiņas. Ja slimība priekšvēža stadijā nav atklāta un audzējs ir attīstījies, var sākties asiņošana un parādīties nepatīkama smaka. Viens no būtiskākajiem simptomiem ir asiņošana pēc dzimumakta, starp menstruācijām, kā arī menopauzes laikā, kad menstruācijas jau ir beigušās. Sāpes, urīnizvades traucējumi var parādīties vēlīnās dzemdes kakla vēža stadijās, tāpat vēlīnās stadijās vēzis var izplatīties uz maksts, dzemdes audiem, limfmezgliem un citur ķermenī.

Diagnostika

Visbūtiskākie ir regulāri izmeklējumi, ko veic ginekologs. Par tiem nedrīkst aizmirst arī tad, ja ir saņemta vakcīna pret HPV. Vakcīna neaizstāj profilaksi, bet gan ir tās programmas sastāvdaļa.

Atcerieties - valsts garantē iespēju bez maksas veikt dzemdes kakla skrīningu jeb pārbaudi ik pēc trim gadiem, tādēļ, ja esi saņēmusi vēstuli no Nacionālā veselības dienesta ar uzaicinājumu veikt dzemdes kakla citoloģisko jeb šūnu izmeklējumu, dari to! Ja tev paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi un šādu vēstuli nesaņem dažus mēnešus pēc dzimšanas dienas pēc deklarētās adreses, tad painteresējies Nacionālajā veselības dienestā, kādēļ tā.

Ginekologi var ieteikt šo izmeklējumu veikt biežāk - pēc indikācijām un nepieciešamības, jo šūnu paraugs analīzēm tiek noņemts tikai no atsevišķas dzmedes kakla vietas, tādējādi var gadīties, ka vieni analīžu rezultāti neataino patieso situāciju. Un vīrusa radītās izmaiņas arī neskar visu dzemdes kaklu, bet gan atsevišķas vietas.

Ja analīžu rezultāti nekādas izmaiņas neparāda, var dzīvot mierīgi tālāk un vēlākais pēc 3 gadiem atkārtot šo izmeklējumu. Savukārt, ja analīzes uzrāda izmaiņas šūnās, jāveic papildu izmeklējums - kolposkopija, kas ļauj ļoti rūpīgi pārbaudīt dzemdes kaklu ar mikroskopu, paņemot bojātos audus un izpētot tos vēl precīzāk. Te jāuzsver diagnostikas iekārtu kvalitātes nozīme, jo tās mēdz būt ļoti atšķirīgas. Šobrīd arī Latvijā ir pieejama digitālā dinamiski spektrālā attēlveidošanas kolposkopija, kas atšķirībā no parastās optiskās un videokolposkopijas ļoti precīzi vizualizē dzemdes kakla bojājuma apjomu un zonas, kurām nepieciešama padziļināta izmeklēšana. Paņemot audu paraugus no dzemdes kakla konkrētām vietām un izmeklējot tos, var precīzi spriest par dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu smaguma pakāpi un pielāgot tālāko ārstēšanas taktiku.

Ārstēšana

Ja analīzēs un kolposkopijā konstatētas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, tas vēl nenozīmē, ka tas jau ir ļaundabīgs process. Ja pie ginekologa ir iets regulāri un izmeklējumi veikti, ārsti izmaiņas būs konstatējuši jau pirmsvēža saslimšanas stadijā. Tās ir vairākas - CIN1, CIN2 un CIN3. Tādā gadījumā ginekologs nosaka ārstēšanu - visbiežāk bojātā rajona ekscīzija vai konizācija.Tas atkarīgs no audu bojājuma plašuma, pakāpes, un dziļuma. Agrīnās stadijās parasti pielieto ekscīziju, kam ir ievērojami mazāka ietekme uz dzemdību procesu, kā arī nerada citas komplikācijas.

Ja analīzes jau ir uzrādījušas, ka dzemdes kaklā ir vēža šūnas, ārstēšana notiek pie ginekologa - onkologa, kurš katrai pacientei individuāli piemēro visatbilstošāko ārstēšanu.

Biežāk ginekologiem uzdotie jautājumi par dzemdes kakla vēzi:

• Vai dzemdes kakla vēzis mani var skart arī tad, ja man ir stabils partneris vai arī lietoju prezervatīvus?

Ar HPV vīrusu inficējas seksuālo attiecību ceļā, tomēr, lai ar to inficētos, nemaz nav nepieciešams dzimumakts - pietiek ar ādas intīmu kontaktu dzimumorgānu apvidū, jo šī infekcija ir viegli pārnesama. Prezervartīvi risku var samazināt, taču negarantē pilnīgu drošību. Inficēšanās risks ir augstāks, ja ir liels seksuālo partneru skaits, tomēr ir pilnīgi iespējams, ka inficēšanās ar HPV var notikt arī ar pirmo seksuālo partneri vēl agrā jaunībā.

• Cik liela iespēja pastāv, ka es inficēšos ar HPV?

Ar cilvēka papilomas vīrusu dzīves laikā inficējas 80% sieviešu, no tiem 50% gadījumu inficēšanās notiek ar tādiem HPV tipiem, kas izraisa vēzi. Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš ir seksuāli aktīvs, pastāv risks inficēties ar HPV onkogēnajiem jeb vēzi izraisošajiem tipiem. Biežāk onkogēnie HPV tipi izplatīti jaunām sievietēm, taču infekcijas un atkārtotas infekcijas risks saglabājas visas dzīves garumā.

• Kāpēc valsts programma paredz vakcinēt tik jaunas meitenes - 12 gadu vecumā?

Vakcināciju ir svarīgi uzsākt, kad meitenei vēl nav dzimumattiecību un ir izslēgts inficēšanās risks. Taču vakcinēties noteikti iesaka arī sievietēm pēc dzimumdzīves uzsākšanas, jo sieviete var atkārtoti vai no jauna inficēties ar HPV visā savas seksuāli aktīvās dzīves laikā. Tāpat vajadzētu vakcinēties sievietēm pēc pirmsvēža izmaiņu ārstēšanas. Sievietei, kurai ir jau bijušas šūnu izmaiņas, pastāv paaugstināts risks atkārtoti inficēties ar to pašu HPV tipu, kas šīs izmaiņas radījis iepriekš.

• Vai un kā infekcija ar HPV un vakcinēšanās pret to ietekmē grūtniecību?

Ja sievietei jau ir pirmsvēža stadijas izmaiņas (CIN), to ārstēšana ar konizāciju palielina priekšlaicīgu dzemdību risku. Konizācijas (ārstēšanas metode, kuras laikā no dzemdes kakla tiek izgriezts konusveida fragments, kas ietver slimības bojāto audu zonu) rezultātā dzemdes kakls grūtniecības laikā var tik stingri nenoslēgties un tādējādi veicināt augļa priekšlaicīgu izslīdēšanu. Vakcinācija būtiski samazina priekšlaicīgu dzemdību skaitu, jo novērš lielāko daļu pirmsvēža izmaiņu rašanos un līdz ar to nepieciešamību veikt konizāciju, kas dzemdes kaklu traumē. Ja slimību diagnosticē savlaicīgi, tā veiksmīgi padodas ārstēšanai un sievietei tiek saglabāta reproduktīvā funkcija. Viņa var iznēsāt un dzemdēt bērniņu un būt laimīga savā turpmākajā dzīvē.