Ik gadu uzaicinājumu veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi saņem teju 200 000 Latvijas sieviešu. Diemžēl šo iespēju 2019. gadā ir izmantojuši tikai nepilni 40%. Par profilaktiskās pārbaudes nozīmi un to, kā vēl sieviete var sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža, stāsta ginekoloģe dr. Kristīne Pčolkina. 

Kā notiek skrīninga pārbaudes uz dzemdes kakla vēzi? Ko tajās nosaka?

Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā tika ieviests 2009. gadā. Katra sieviete vecumā no 25 līdz 69 (70) gadiem reizi trijos gados saņem vēstuli savā pastkastītē ar uzaicinājumu vērsties pie ginekologa vai ģimenes ārsta un veikt citoloģisko dzemdes kakla vēža analīzi. Tā tiek veikta, paņemot uztriepi no dzemdes kakla. Paņemto materiālu nosūta uz laboratoriju, kur ārsts citologs analizē paņemto materiālu un pārbauda, vai šūnās ir izmaiņas, kas var liecināt par vēža vai priekšvēža saslimšanu. Ja rezultāts neuzrāda patoloģiju, tad nākamo šādu uzaicinājumu sieviete saņems pēc trim gadiem. Ja sievietei 69 (70) gadu vecumā veiktajās analīzēs izmaiņas netiek konstatētas, un šī sieviete iepriekšējo 10 gadu periodā ir atsaukusies uz visiem aicinājumiem veikt šo pārbaudi, un 10 gadu laikā nav konstatētas izmaiņas, viņa tiek izņemta no skrīninga programmas. Tas tiek darīts tādēļ, ka risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi šajā gadījumā ir ārkārtīgi zems, ja sievietei nav zināma kāda blakussaslimšana, kas nomāc imūnās sistēmas darbību, piemēram, HIV, reimatoīdais artrīts un citas.

Izmaiņas šūnās nenozīmē, ka sievietei ir ļaundabīgs audzējs. No 2019. gada 1. janvāra skrīninga programmas ietvaros sievietēm, kurām analīzes uzrāda konkrētas citoloģiskas izmaiņas, veic cilvēka papilomas vīrusa (CPV) testu. Gadījumā, ja citoloģiskās analīzes ir izmainītas un CPV testēšana uzrāda pozitīvu rezultātu, sieviete tiek novirzīta pie kolposkopijas speciālista, kurš veic ātru un nesāpīgu detalizētu dzemdes kakla, maksts un vulvas apskati ar palielinājuma palīdzību. Ja tiek diagnosticēts vieglas pakāpes bojājums, visbiežāk organisms pats ar to tiek galā, un kolposkopijas speciālists rekomendēs turpināt novērošanu kolposkopijas kabinetā pēc laika. Gadījumos, kad tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes priekšvēža bojājums, speciālists visbiežāk rekomendēs ārstēšanu.

Ik mēnesi Latvijā tiek diagnosticēti aptuveni 20 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un, diemžēl, katrs trešais no tiem tiek atklāts novēloti. Dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu izraisa CPV un tas ir ceturtais biežāk sastopamais vēža veids sievietēm pasaulē aiz krūts, kolorektālā (zarnu) un plaušu vēža. Taču, atšķirībā no pārējiem minētajiem vēža veidiem, dzemdes kakla vēzi ir iespējams novērst, vakcinējoties pret CPV. Vakcinācija var aizsargāt no CPV izraisītu bojājumu attīstības līdz pat 90% gadījumu.

Ja CPV pozitīvai sievietei ir vieglas pakāpes bojājums un kolposkopijas speciālists rekomendē turpināt novērošanu, ko būtu iespējams sievietei darīt šajā laikā, lai sekmētu bojājumu novēršanu?

Var lietot vaginālo gelu Papilocare, kas veido aizsargplēvīti dzemdes kakla gļotādā, kas rada aizsargbarjeru. Tādējādi, tas kavē CPV integrāciju jeb iesaistīšanos šūnā, novēršot jaunu bojājumu veidošanos, un darbojas kā papildus līdzeklis jau radušos bojājumu ātrākai izzušanai.

Kas ir CPV?

CPV ir plaši sastopams vīruss, kas var izraisīt piecus dažādu lokalizāciju ļaundabīgus audzējus: dzemdes kakla vēzi, mutes/rīkles dobuma vēzi, dzimumlocekļa galviņas vēzi, anālā kanāla vēzi, maksts vēzi, un vulvas (sievietes ārējo dzimumorgānu) vēzi. Ir pierādīts, ka ar CPV vismaz vienu reizi dzīvē ir inficējušās aptuveni 80% seksuāli aktīvu sieviešu. Vīriešiem CPV ir tikpat bieži sastopams kā sievietēm. Ir aprēķināts, ka pasaulē CPV izraisa vairāk nekā 5% ļaundabīgo audzēju. Latvijā ir augsts CPV izraisītu vēžu īpatsvars.

CPV ir atbildīgs arī par vairāku labdabīgo ādas un gļotāda veidojumu attīstību, piemēram, ādas (plaukstu un pēdu) kārpas, plakanās kārpas, dzimumorgānu kondilomas, mutes un rīkles dobuma papilomatozi (juvenīlā recidivējošā respiratorā papillomatoze). Visi šie veidojumi ir labdabīgi, bet lielākoties ar tendenci atkārtoti augt un radīt ne tikai kosmētisku defektu, bet arī niezi, diskomfortu veidojumu rajonā un pacienta trauksmi par esošo situāciju.

Kā ir iespējams inficēties ar CPV?

Visbiežāk CPV tiek pārnests seksuālo kontaktu ceļā no ādas uz ādu vai gļotādu. Caur mikroplaisu vīruss iekļūst šūnu slānī, kur bez specifiskiem simptomiem sāk vairoties.Gadījumā, ja ir novājināta imunitāte, vīruss iekļūst šūnas kodolā jeb galvenajā informācijas nesējā un sāk vairoties. Regulāra prezervatīvu lietošana 100% nepasargā no CPV infekcijas, jo vīruss var atrasties uz ādas, ko nesedz prezervatīvs. Tāpēc labākais veids, kā izvairīties no infekcijas, ir vakcinācija.

Kādēļ ir nepieciešams vakcinēties pret CPV?

Lielākajā daļā gadījumu CPV spontāni izzūd viena līdz divu gadu laikā, neatstājot nekādas sekas uz veselību. Taču, atšķirībā no daudziem citiem vīrusiem, CPV pārslimošana neveido specifiskuimunitāti, un ir iespējams inficēties atkārtoti.Svarīgi ņemt vērā arī to, ka katram, kurš ir inficējas ar CPV, var neattīstīties vēzis, bet ir zināmi vairāki riska faktori, kas neļauj organisma imunitātei atbrīvoties no vīrusa. Šādi riska faktori ir: smēķēšana, pastiprināta alkohola lietošana, medikamentu lietošana, kas novājina imunitāti, un blakussaslimšanas, kas nomāc imunitāti.

Kāpēc Latvijā apmaksā CPV vakcīnas tikai nepilngadīgām meitenēm vecumā no 12 gadiem? Vai citām iedzīvotāju grupām arī ir nepieciešams vakcinēties pret CPV?

Vēsturiski tika uzskatīts, ka CPV skar tikai sievietes, jo sākotnēji tika atklāts, ka CPV izraisa dzemdes kakla vēzi. Vācu virusologs, profesors Haralds Curhauzens (Harald zur Hausen) par šo atklājumu 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju. Laikam ejot tika atklāts, ka CPV ir ne tikai dzemdes kakla vēža izraisītājs, bet arī maksts, vulvas, dzimumlocekļa, anālā kanāla un mutes/rīkles dobuma (orofaringeālā) vēža viens no galvenajiem izraisītājiem. Sākotnēji arī pasaulē vakcinācija pret CPV bija mērķēta tikai uz meitenēm.

Valsts bērnu vakcinācijas kalendārā šī vakcīna tika iekļauta jau 2010. gadā, kas tobrīd bija liels solis cīņā ar CPV izraisītām saslimšanām. Šobrīd vairākās pasaules valstīs apmaksātas vakcīnas saņem arī zēni. Ceru, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā šo vakcīnu varēsim zēniem veikt bez maksas.

Pasaules Veselības organizācija un Amerikas pārtikas un zāļu aģentūra ir apstiprinājušas, ka vakcinācija ar CPV vakcīnu ir droša un efektīva abiem dzimumiem līdz pat 45 gadu vecumam. Šis rekomendētais maksimālais vecums ir tāpēc, ka pašreiz vēl nav pietiekamu pierādījumu, ka saņemot vakcīnu pēc 45 gadu vecuma, tiks iegūta pietiekama imunitāte, bet no drošības aspekta vecuma ierobežojuma nav.

2019. gadā Valsts apmaksātajam dzemdes kakla vēža skrīningam atsaucās tikai 39,7% uzaicināto sieviešu. Kādēļ, jūsuprāt, atsaucība ir tik zema?

Manuprāt, problēma nav tajā, ka pacientes nenāk uz pārbaudēm. Ja godīgi, tad Latvijas sievietes lielākoties ir apzinīgas, un jau no padomju laikiem ir ieviesusies prakse reizi gadā apmeklēt ginekologu. Problēma ir faktā, ka Latvijā nav centralizētas dzemdes kakla citoloģisko rezultātu datu bāzes, kurā mēs redzētu arī tos rezultātus, kas ir veikti bez skrīninga vēstules, piemēram, pēc sievietes vēlmes. Vēl joprojām pieklibo sieviešu informētība par skrīninga nozīmi, kā arī privāto ārstu ierobežota pieeja informācijai par skrīninga vēstuli.

Daudziem nav zināms fakts, ka, gadījumā, ja šī vēstule kāda iemesla dēļnav nonākusi pastkastē, lai gan ir pagājuši 3gadi kopš iepriekšējās pārbaudes, ir iespējams sazināties ar savu ģimenes ārstu un uzzināt šīs vēstules numuru un izdošanas datumu. Ar to tālāk var doties pie sava ginekologa, ja sievietei tāds ir, un veikt šo analīzi skrīninga kārtā. Šajā gadījumā, ja ginekologam nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), būs jāmaksā par vizīti, taču analīzes apmaksās valsts. Bieži viensievietes uzskata, ka skrīninga vēstuli var izmantot tikai pie NDV apmaksāta ginekologa, bet tā nav.

Kā Jūs aicinātu sievietes apmeklēt dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudes?

Es aicinātu katrai sievietei atbildīgi izturēties pret savu veselību. Tas nav tikai attiecībā pret dzemdes kakla vēzi, bet kopumā. Latvijā pašreiz ir trīs dažādas skrīninga programmas: dzemdes kakla vēža, kolorektālā (zarnu) vēža un krūts vēža skrīnings. Visas šīs skrīninga programmas ir ieviestas tāpēc, ka, laicīgi atklājot šo lokalizāciju vēžus, ir iespējams veikt efektīvu ārstēšanu.

Ņemot, vērā, ka dzemdes kakla vēzis vairāk nekā 99% gadījumu ir novēršams, tad šīs skrīninga analīzes veikšana ir obligāts priekšnoteikums veselības saglabāšanai.