Informāciju sagatavoja
Dr. Jana Žodžika
Ginekoloģe, sertificēta ultrasonogrāfijas speciāliste
Medicīnas sabiedrība ARS
www.ars-med.lv

Dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papillomas vīruss (HPV – human papilloma virus), ar ko var inficēties dzimumkontaktu ceļā. HPV, nokļūstot dzemdes kakla gļotādas šūnu kodolos, izmaina šūnu dabu, sākotnēji izraisot dzemdes kakla priekšvēža slimības – CIN (cervikāla intraepiteliāla neoplāzija) un neārstētos gadījumos pēc tam arī dzemdes kakla vēzi.

Ir dažādi HPV tipi: daži no tiem (piemēram, 8., 11. tips) var izraisīt tādas labdabīgas ārējo dzimumorgānu ādas, gļotādu slimības kā smailās kondilomas, savukārt citi (16., 18. tips) priekšvēža, vēža izmaiņas. Dzemdes kakla priekšvēža slimību riska faktori ir saistīti ar dzimumdzīvi: agrīni uzsākta dzimumdzīve, daudzi partneri un citi. HPV ir viena no izplatītākām seksuāli transmisīvām slimībām. Šo vīrusu var atrast līdz pat 80% seksuāli aktīvu cilvēku vecumā līdz 30 gadiem. Parasti pēc inficēšanās HPV vīruss ir atrodams dzemdes kakla gļotādas šūnās no 6 līdz 12 mēnešiem, tad cilvēka organisms no tā "atbrīvojas", taču 20% no inficētiem HPV persistē vairāk kā 2 gadus un 10% var radīt priekšvēža un 1% vēža izmaiņas šūnās.

Ir 3 dzemdes kakla priekšvēža slimību pakāpes – CIN 1, CIN2, CIN3. Tikai CIN 2/3 ir augstas pakāpes jeb "īstās" dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas, jo tad ir lielāks vēža saslimšanas attīstības risks. CIN 1 visbiežāk ir pārejošs stāvoklis, kas parādās īslaicīgi infekciju gadījumā.

Dzemdes kakla priekšvēža slimības visbiežāk nekādas sūdzības neizraisa, taču minētās pārmaiņas var savlaicīgi diagnosticēt. Pamata skrīninga diagnostikas metode ir citoloģiskā iztriepe no dzemdes kakla, ko paņem ginekologs apskates laikā. No 2009. gada Latvijā ir uzsākta valsts apmaksāta organizēta dzemdes kakla vēža skrīninga programma, kad sievietes vecumā no 25 līdz 67 gadiem saņem uzaicinājuma vēstules doties pie ginekologa nodot citoloģiskās analīzes. Lai gan šis izmeklējums ir vienkārši veicams, citoloģiskā analīze parāda tikai virspusējo šūnu izmaiņas. Ja citoloģiskā izmeklējumā ir konstatēts CIN2/3, ir nepieciešama padziļināta izmeklēšana, izvērtējot šūnas vairākos slāņos. To sauc par histoloģisko analīzi.

Lai veiktu histoloģisko izmeklēšanu, veic dzemdes kakla audu paraugu paņemšanu – biopsiju, kas ir ļoti būtisks dzemdes kakla priekšvēža slimību diagnostikas posms. Ir svarīgi paņemt biopsiju pareizā vietā, jo priekšvēža izmaiņas nereti ir tikai kādā nelielā dzemdes kakla rajonā. Lai to precīzi veiktu, biopsijas ir noteikti jāņem tikai kolposkopijas kontrolē. Kolposkops ir speciāls binokulārs mikroskops, kuru izmantojot un dzemdes kaklu apstrādājot ar speciālām vielām, var precīzi paņemt audu paraugus histoloģiskai izmeklēšanai.

Medicīnas sabiedrība ARS kolposkopiju veic ambulatori un nav nepieciešama anestēzija, izmeklēšana ilgst apmēram 15 minūtes, un iegūtie rezultāti korelē ar histoloģiski uzstādīto diagnozi. Daudzās valstīs dzemdes kakla priekšvēža slimību padziļināta diagnostika un ārstēšana ir balstīta uz kolposkopiju, tādējādi ļaujot sievieti izārstēt, saglabājot ne tikai reproduktīvo funkciju un dzīves kvalitāti, bet arī būtiski samazina saslimstību ar dzemdes kakla vēzi.

Ja biopsijas rezultāti apstiprina CIN 2/3 izmaiņas, ir nepieciešama ārstēšana, kas ir tikai ķirurģiska. To sauc par dzemdes kakla gļotādas ekscīziju ar cilpu vai konusu. Šī ir minimāli invazīva operācija, ko veic Medicīnas sabiedrības ARS dienas stacionāra apstākļos, visbiežāk ar intravenozo atsāpināšanu. Ekscīzijas laikā tiek izgriezta izmainītā dzemdes kakla gļotāda, kas pēc tam atkārtoti tiek nosūtīta histoloģiskai izmeklēšanai.

Pēc šīs operācijas kontroles analīzes (citoloģiskās) tiek ņemtas pēc 6 mēnešiem.