DŪŅU DZIEDNIECĪBA
ārstniecisko dūņu izmantošana ārstniecībā; viens no siltumterapijas veidiem. Dūņu dziedniecības efektu ietekmē dūņu fizikāli ķīmiskās īpašības, lietošanas metodes, kā arī pamatslimības raksturs (forma, stadija, aktivitāte), organisma funkcionālais stāvoklis un reaktivitāte. Dūņu valkanība, plastiskums un lipīgums, lielā siltumietilpība un niecīgā siltumvadītspēja nodrošina ilgstošu siltumnoturību. Liela nozīme ir arī dūņu ķīmiskajai iedarbībai un bioloģiskai aktivitātei, mehāniskai iedarbībai un adsorbētspējai. Dūņu dziedniecības metodes ir dažādas - gan ar vāju iedarbības intensitāti (saudzējošas), gan ar stipru iedarbības intensitāti. Parasti lieto dūņu kompreses, kas var būt nelielas (vietēja iedarbība) vai apsegt lielāko daļu ķermeņa (vispārēja iedarbība). Iedarbības intensitāte atkarīga arī no dūņu t°, procedūras ilguma, procedūru skaita un biežuma ārstēšanas kursā. Dūņu t° izvēlas atkarībā no ārstējamās vietas, kā arī no slimības formas, stadijas un aktivitātes. Jo aktīvāks ir slimības process, jo zemākai jābūt dūņu komprešu t° (36-40°), turpretī, ja iekaisuma process vāji izteikts, t° var būt augstāka (44-48°). Jāņem vērā arī dažādu dūņu atšķirīgās īpašības, piem., lai iegūtu vienādu termisku efektu, kūdras dūņu t° jābūt par 2-3° augstākai nekā sapropeļa dūņu t°. Dūņu t° ārstēšanās kursa gaitā var mainīt. Kompresi parasti uzliek uz 15-20 min., organisma atbildes reakciju var novērot jau pēc pirmajām 5 min. Atkarībā no slimības rakstura dūņu kompresi var uzlikt uz vairākām stundām, parasti stacionāra apstākļos. Dūņu dziedniecības procedūru ietekme ir gan vietēja - tās uzlabo vietējo asinsriti, vielmaiņu, samazina iekaisumu un eksudātu, gan vispārēja - ietekmē visu cilvēka organismu, palielina tā reaktivitātes spējas, mobilizē kompensatoriskos mehānismus, atjauno un normalizē dažādu orgānu funkcionālās spējas. Dūņu kompreses liek ne tikai patoloģiska procesa apvidū, bet arī uz t.s. refleksogēnajām zonām. Šādas kompreses reflektoriski iedarbojas uz visu organismu. Organisma atbildes reakcijas turpinās arī pēc dūņu procedūru izbeigšanas - notiek atsevišķo procedūru iedarbības radīto reakciju summēšanās; tiek izraisītas dažādas intensitātes organisma reakcijas (no tikko manāmām līdz izteiktām). Slimnieka organismam nepiemērota dūņu dziedniecības metode, dūņu dziedniecības režīma neievērošana u.c. var radīt ārstēšanas efekta samazināšanos un slimības saasināšanos. Pēc dūņu procedūrām nepieciešama atpūta. Dūņu dziedniecības kursa laikā jāizvairās no atdzesējošām procedūrām, peldēšanās jūrā un upē (ja ūdens t° zema). Dūņu dziedniecības procedūru dienā nedrīkst lietot citas balneoloģiskas vai iedarbīgas elektroterapijas procedūras (tās rada organismam papildslodzi), bet drīkst izdarīt ārstniecisko vingrošanu, masāžu, psihoterapijas procedūras. Lai pastiprinātu dūņu dziedniecības ietekmi un samazinātu dūņu komprešu slodzi uz termoregulācijas mehānismiem, asinsrites sistēmu, dūņu dziedniecību bieži veic kombinēti ar dažādām elektroterapijas procedūrām (visbiežāk ar galvanisko strāvu un impulsu strāvu); šīs procedūras izdara dienās, kad nav bijušas dūņu dziedniecības procedūras. Ar ārstniecisko minerālūdeni atšķaidītas dūņas lieto arī peldēm. Dūņu dziedniecībā izmanto arī atsevišķas dūņu frakcijas. Dūņu šķidrā frakcija satur gandrīz visas dūņu organiskās un neorganiskās vielas, to izmanto vietējām kompresēm kopā ar galvanisko strāvu (elektroforēze), piem., locītavu slimību ārstēšanā. Dūņu šķidro frakciju lieto arī inhalācijās augšējo elpošanas ceļu saslimšanas gadījumā, dažādu dobumu skalošanai, klizmām. Dažus dūņu preparātus izmanto par biostimulatoriem. Piem., preparātu
FIBS (izgatavots pēc akadēmiķa V. Filatova metodes no limānu dūņu pārtvaices produktiem), tāpat arī peloīddestilātu injicē dažu acu slimību, arī poliartrīta, radikulīta, mialģijas u.c. slimību gadījumā. Dūņu preparātu peloidīnu izmanto iekšķīgi (arī klizmās) kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastrīta, kolīta ārstēšanā. Sterilu peloidīnu lieto arī injekciju veidā dažādu hronisku iekaisumu gadījumā. Igaunijas PSR izveidots preparāts humisols (viena no dūņu aktīvākajām frakcijām ir humuss). Dūņas un to preparātus lieto ne tikai sanatorijās, bet arī citās ārstn. iestādēs - slimnīcās, poliklīnikās un citur. Dūņu dziedniecību sekmīgi izmanto dažādu kustību un balsta aparāta, perifēriskās nervu sistēmas un
CNS, ginekoloģisko slimību, dažu gremošanas orgānu un ādas slimību, trofisko čūlu u.c. ārstēšanā. Dūņu procedūras lieto arī stomatoloģijā un otorinolaringoloģijā. Parasti tās izmanto slimības periodā, kad akūtā stadija beidzas, pirms hroniskās stadijas iestāšanās. Dūņu dziedniecības kursu var atkārtot apmēram pēc 8-15 mēnešiem. Dūņu dziedniecību nedrīkst lietot slimības akūtajā periodā, akūtu infekcijas slimību ārstēšanā, grūtniecības, ļaundabīgu audzēju, straujas organisma novājēšanas, tuberkulozes u.c. gadījumos. Att.
