DŪŅAS

ārstnieciskās. Dūņas sastāv no ūdens, minerālvielām un organiskajām vielām; tām piemīt plastiskums, valkanība, lipīgums, liela siltumietilpība un maza siltumvadītspēja. Ārstnieciskās dūņas iedala 4 grupās: kūdras dūņas, mineralizēto ūdenstilpju dūņas (nogulumi), sapropelis jeb saldūdenstilpju nogulumi un pseidovulkāniskās dūņas. Pēc veidošanās apstākļiem un ķīmiskā sastāva šīs grupas sīkāk iedala tipos un apakštipos. Kūdras dūņu grupā ir 4 tipi: saldūdens bezsulfīdu (zāļu jeb zemo, sūnu jeb augsto un pārejas purvu kūdras dūņas), saldūdens sulfīdu (zāļu purvu), mazmineralizētās sulfīdu (pārejas un zāļu purvu) un mineralizētās (sērskābās zāļu purvu) kūdras dūņas. Organisko vielu daudzums tajās svārstās no 40 līdz 98%. Kūdras dūņas ārstniecībā izmanto Ļipeckā, Krainkā, Mirgorodā, Kašinā, vairākos Lietuvas PSR kūrortos u.c; LPSR - Ķemeros, Baldonē, Liepājā. Mineralizēto ūdenstilpju dūņu (nogulumu) grupā atkarībā no dūņu nospieduma mineralizācijas pakāpes ir 5 dūņu tipi: mazmineralizētās, vidēji mineralizētās, mineralizētās, piesātinātās un pārsātinātās dūņas ar dažādu sērūdeņraža daudzumu; organisko vielu daudzums nepārsniedz 10%. Pie tām pieder jūru, līču, sāļūdens ezeru un minerālavotu baseinos veidojušās dūņas. Šīs grupas plaši izmanto Igaunijas PSR, Ukrainas PSR (Krimā un Odesā), Krievijas

PFSR (Rietumsibīrijā, Ziemeļkaukāzā) u.c. Sapropelis uzkrājas saldūdenstilpēs, kurās daudz sadalījušos augu un dzīvnieku atlieku. Tās satur 10-90% organisko vielu un sērūdeņradi. Sapropeļa grupā ir 4 tipi: saldūdens bezsulfīdu, saldūdens sulfīdu, mazmineralizētais sapropelis ar nelielu sulfīdu daudzumu, maz un vidēji mineralizētais sulfīdu sapropelis. No sapropeļiem pazīstamākās ir Sverdlovskas apgabala Moltajevas ezera un Čeļabinskas apgabala ezeru dūņas. Pseidovulkāniskās jeb sopku dūņas izplatītas galvenokārt naftas un dabasgāzes atradņu rajonos un atšķiras no iepriekšējām grupām pēc veidošanās apstākļiem un arī pēc sastāva; atrodamas Vidusāzijā, Azerbaidžānas PSR, Gruzijas PSR, Sahalīnā. LPSR ir samērā lieli saldūdens bezsulfīdu un mazmineralizētās sulfīdu kūdras dūņas, kā arī sapropeļa krājumi. Kūdras dūņas plaši izmanto Jūrmalas, Baldones un Liepājas sanatorijās u.c. ārstniecības iestādēs. LPSR ir apmēram 3 tūkstoši sapropeļa ezeru ar kopējo dūņu krājumu 2-3 miljonu m3. Ārstniecībā perspektīvas ir Kaņiera, Babītes (Jūrmala), Ceplīšu, Lejas, Liliju (Baldone) un Trikātas (Mežciems) ezera sapropeļa dūņas. Ārstniecībā dūņu iedarbības mehānisms atkarīgs no to fizikāli ķīmiskajām īpašībām un lietošanas metodikas (skatīt dūņu dziedniecība).