Muguras sāpju iemesli

Sāpes ir biopsihosociāls process, tāpēc arī muguras sāpēm, ir gan ķermeniskie (somatiskie) sāpju iemesli, gan psiholoģiskie sāpju iemesli.

Mugura nav tikai mugurkauls, bet arī viss pārējais, kas ir ap to. Piedevām visu šo kaulu, saišu, muskuļu un nervu sistēmu apzināti un neapzināti vada cilvēka prāts. Bet ļoti bieži cilvēku apziņā un arī dažādās medicīniskās publikācijās, īpaši, runājot par muguras sāpēm, mugura nezin kāpēc asociējas tikai ar mugurkaulu un tā skriemeļiem. Mugura ir sarežģīts mehānisms, kas sastāv no mugurkaula ar tā 24 skriemeļiem, starpskriemeļu locītavām un diskiem, saitēm, muskuļiem, nerviem un nervu centriem, kas visu šo sistēmu vada, kā arī asinsvadiem, kas piegādā skābekli un barības vielas un aizvada nevajadzīgos vielmaiņas produktus.

Bieži, runājot par muguras sāpēm, domājam sāpes jostas-krustu rajonā. Nepamatoti būtu no tām atdalīt sāpes plecu-kakla daļā, jo muguras plecu-kakla daļa arī iekļaujas vienotā veidojumā, ko sauc par muguru. Muguras plecu-kakla daļas sāpes cilvēces ikdienā arī nav retums un rada ciešanas. 60% no visām muguras sāpēm ir muguras lejas daļā, bet 30% gadījumu plecu-kakla daļā. Veidošanās mehānismi tām ir ļoti līdzīgi. Abās vietās mugurkaulā ir dabiskie izliekumi, kas kopā ar starpskriemeļu diskiem amortizē triecienus, ko saņem mugurkauls, kad cilvēks skrien vai lec, bet tajā pašā laikā muguras muskuļiem šajās vietās ir papildu slodze, lai kompensētu šos izliekumus. Jostas daļā šī slodze ir lielāka, tāpēc arī parādās biežāk.

Somatiskie muguras sāpju iemesli

Aplūkojot somatisko muguras sāpju iemeslus un to sastopamības biežumu, var izdarīt šādu secinājumus: 

1. Muguras sāpēm var būt ļoti daudz iemeslu; daļa no tiem ir saistīti ar nopietnām slimībām, kas prasa tām atbilstošu ārstēšanu, tāpēc muguras sāpju gadījumā vajadzētu meklēt ārsta palīdzību, lai noskaidrotu sāpju iemeslu.
2. Specifiskās saslimšanas (bīstamās) ir samērā retas: - 3% gadījumu.
3. Pārējos 97% gadījumu muguras sāpēm ir mehānisks iemesls, kur lielāko daļu (80%) veido nespecifiskās muguras sāpes, kas neārstētas var radīt komplikācijas - osteoporozi ar skriemeļu lūzumiem, starpskriemeļu diska izslīdēšanu, skriemeļu nobīdi, mugurkaula kanāla sašaurināšanos ar nervu vai muguras smadzeņu saspiedumu.Tāpēc vajadzētu ārstēt arī nespecifiskās muguras sāpes, kas pašas par sevi nav "bīstamas".
    

Psiholoģiskie muguras sāpju iemesli

Pie psihiskajiem un psiholoģiskajiem muguras sāpju iemesliem var pieskaitīt spēcīgus pārdzīvojumus (piederīgo zaudējums, vardarbība) senākā vai nesenā pagātnē.

Dažkārt cilvēka prāts nespēj atrast izeju no šīm psihotraumējošām situācijām un kā kompensāciju atrod sāpes, nereti muguras sāpes. Tāpēc nevajadzētu apvainoties uz ārstu, kurš, rūpīgi izanalizējot jūsu sāpes, iesaka konsultēties arī pie psihoterapeita.

Šādas psihogēnas sāpes, kad psihisks konflikts transformējas sāpēs nav sastopamas bieži, bet gandrīz vienmēr muguras sāpju izcelsmē ir iesaistīta cilvēka psihe. Tas ir cilvēka domāšanas veids, emocijas un uzvedība, kas ir savstarpēji saistīti.

Domāšana, audzināšana un izglītība lielā mērā nosaka cilvēka uzvedības modeli un arī emocionālo stāvokli. Nozīme ir arī nervu sistēmas tipam. Depresija, bailes, pārgurums, karjerisms, pedantisms, nedrošība, kusls dzīvesveids vai trakošana darbā ir tie psiholoģiskie faktori, kas caur muskuļu sasprindzinājumu, stresa hormonu izdali, iekšējo pretsāpju vielu rezervju izsīkumu dod būtisku un nereti izšķirošu arlavu muguras sāpju veidošanās procesā.

Muguras funkcijas

Mugurkauls un to aptverošie muskuļi ir mūsu balsta aparāts, kas notur ķermeni vertikālā stāvoklī un ar saskaņotu muskuļu darbību nodrošina līdzsvaru un veic dažādas kustības, tādas kā noliekšanās, atliekšanās un pagriezieni.dažādos virzienos.

Mugurkaula kanālā atrodas muguras smadzenes. No tām izejošie nervi nodrošina informatīvos sakarus ar visu organismu. No mugurkaula kanāla nervi iziet caur atverēm starp muguras skriemeļiem. Starp mugurkaulu skriemeļu ķermeņiem atrodas starpskriemeļu diski - elastīgi veidojumi, kas amortizē triecienus, ko saņem mugurkauls. Starpskriemeļu diski ir īpaši veidojumi, jo atšķirībā no kauliem un muskuļiem tiem nav savas asinsrites (tajos nav asinsvadu). Starpskriemeļu diski barojas no apkārtējā audu šķidruma, un šo procesu tēlaini var salīdzināt ar sūkļa darbību. Ja saspiestu sūkli ievieto ūdens traukā un atbrīvo, tas iesūc sevī apkārtējo šķidrumu; ja sūkli atkārtoti saspiež, šķidrums iztek ārā; atbrīvojot sūkli, tiek iesūkts jauns šķidrums. Līdzīgi notiek barošanas un vielmaiņas procesi arī starpskriemeļu diskā. Izprotot to, varam secināt, ka normālam vielmaiņas procesam diskos ir nepieciešamas kustības, kas saspiež un atbrīvo starpskriemeļu disku, un ilgstošas pārslodzes vai ilgstoša gulēšana nelabvēlīgi ietekmē starpskriemeļu diskus un padara tos vieglāk ievainojamus.

Svarīgs ir visu muguru veidojošo elementu stāvoklis, tomēr īpaši gribētos izcelt muguras muskuļus, jo tieši muskuļi ir tie, kas būtiski ietekmē pārējo muguru veidojošo elementu, stāvokli un kvalitāti. Tāpēc droši var teikt, ka muskuļu kondīcija (attīstības un trenētības pakāpe) ir viens no svarīgiem faktoriem muguras sāpju veidošanas procesā.