Foto: pixabay.com

Ar akūtām muguras sāpēm sastopas gandrīz ikviens. Tās lielākoties ir nespecifiskas muguras sāpes un pēc pāris nedēļām vai mēnešiem mēs tās aizmirsuši, bet sāpes drīz vien var atkārtoties. Tās atkārtojas un atkārtojas arvien biežāk, līdz vairs nepāriet.

Ja akūtas sāpes neārstē un nenovērš to cēloņus, īpaši, ja ir citi nelabvēlīgi apstākļi, sāpes kļūst hroniskas un var runāt par muguras sāpēm kā slimību. Kāpēc?

Sāpju pāreju hroniskā formā nosaka divi galvenie faktori. Pirmkārt, akūtā muguras sāpju epizode netiek pareizi ārstēta. Saglabājas slikta muguras fiziskā kondīcija un saglabājas nelabvēlīgie faktori, kas darbojas uz muguru.

1. fiziskie faktori - liekais svars, stājas defekti, nepareiza darba slodze u.c.;
2. psiholoģiskie faktori - stresa pārslodzes, bailes, neapmierinātība, depresija u.c.

Otrkārt, parādoties sāpēm, sāk darboties virkne jaunu mehānismu, kas veicina sāpju saglabāšanos. Muguras fiziskā kondīcija (izturība) vēl vairāk pasliktinās, jo visbiežāk pacients sāk muguras sāpju dēļ vairāk saudzēt. Pastiprinās nelabvēlīgie faktori, kas darbojas uz muguru:

1. fiziskie faktori - sāpju dēļ pacients ieņem piespiedu pozas (staigā greizs);
2. psiholoģiskie faktori - sāpes ir spēcīgs stresa faktors, kas izsauc papildu muskuļu sasprindzinājumu, bailes, neapmierinātību un noved pie depresijas; veidojas ar sāpēm saistīti domāšanas un uzvedības modeļi.

Pastāvot sāpēm, nervu sistēmā noteik vesela virkne izmaiņu, kas padara jūtīgāku pret sāpēm (veidojas sāpju atmiņa). Sāpēt sāk ātrāk un stiprāk nekā agrāk. Neveiksmīga diagnostika un ārstēšanas pieredze arī attur pacientu no ārstēšanās un veicina sāpju pāriešanu hroniskā formā. Bieži vien, sāpēm pārejot hroniskā formā, tām it kā nav iemesla (bojājuma), jo nervu sistēma ir kļuvusi tik jutīga un mugura tik vāja, ka pat tik ikdienišķas nodarbes kā piecelšanās no gultas vai staigāšana kļūst sāpīgas.

Protams, ir gadījumi, kad bojājums (diska izslīdējuma dēļ, saspiests nervs, uz skriemeļiem izaugušie "radziņi", kas beržas viens gar otru) saglabājas ilgstoši, bet arī tad attīstās visi iepriekš minētie sāpes pastiprinošie faktori, kas jāņem vērā ārstēšanas procesā, neskatoties uz to, vai operācija ir vai nav nepieciešama.

Ar muguru saistītās sāpes ir ne tikai muguras jostas-krustu vai plecu-kakla daļā, tās var izstarot arī uz kājām, rokām, galvu vai sirds rajonu. Tas saistīts ar to, ka no mugurkaula kanāla izejošie nervi, kuri saņem informāciju no ķermeņa daļām, var tikt kairināti (saspiesti, iestiepti), un rodas sajūtas, ka sāp roka, kāja vai galva. Šo kairinājumu var radīt "radziņi" uz mugurkaula skriemeļiem, starpskriemeļu diska plīsums, kas traucē nervu asinsapgādi.

Ļoti bieži šādas attālinātas sāpes rada miofasciālie trigerpunkti - sāpīgi sabiezējumi muskuļos, kas izstaro sāpes uz ļoti attālām vietām. Ja šīs izstarotās sāpes ir kopā ar muguras sāpēm, parasti problēmu nav - tās tiek saprastas pareizi, bet ir gadījumi, kad ir tikai šīs izstarotās sāpes rokā, kājā vai galvā. Tad nereti rodas pārpratumi un ar dažādām procedūrām vai ziedēm bez panākumiem tiek ārstēta tikai galva, roka vai kāja.

Zinošs ārsts, izmeklējot (iztaustot) atbilstošo muguras daļu, atrod sāpju punktus (savilkti muskuļu mezgli), kas tikai iztaustot ir sāpīgi. Atbrīvojot šos savilkumus, izzūd galvassāpes, sāpes rokā vai kājās. Ja nerva nospiedums ir bijis ilgāku laiku, ilgāks laiks būs nepieciešams arī atjaunošanās procesiem nervā (sāpju pilnīgai izzušanai) - ar nosacījumu, ka nervs ir atbrīvots (ir likvidēts muskulatūras saspringums vai ar operācijas palīdzību likvidēts iemesls, kas spiež nervu).