Dr. Mauriņa klīnika paplašina telpu tālākai izaugsmei
Ar Dr. Mauriņa klīnikas vadītāju profesoru Uldi Mauriņu tiekamies klīnikas jaunās ēkas atklāšanas priekšvakarā. “Līdzšinējās telpās bijām jau izmantojuši un pārizmantojuši katru kvadrātmetru, tāpēc vajadzēja izlemt, kurp savā attīstībā virzīties tālāk. Viena alternatīva būtu vairāk pāriet uz ekskluzīvu ārstēšanu ar attiecīgi lielākām cenām, bet šāda ideja man nekad nav bijusi tuva. Vienmēr esmu vēlējies attīstīt tādas vēnu ārstēšanas metodes, kas ļauj palīdzēt pēc iespējas daudziem cilvēkiem, tādēļ ir uzbūvēta jaunā klīnikas ēka, kur varēsim ārstēt vēl vairāk pacientu un realizēt arī jaunas idejas,” stāsta U. Mauriņš.
Vai klīnikas komandai pietiks jaudas?
25 gados, kopš nodarbojos ar fleboloģiju, mēs faktiski esam izmainījuši visu veidu vēnu ārstēšanu Latvijā, esam to padarījuši pacientiem pieejamu. Esam sagatavojuši arī speciālistus – puse no Latvijas flebologiem strādā mūsu klīnikā, līdz ar to mums ir ļoti liela jauda. Jaunajā klīnikā būs daudz vairāk telpas: līdz šim mūsu rīcībā bija nedaudz vairāk par 400 kvadrātmetriem, bet šeit ir nedaudz vairāk par 4000 kvadrātmetriem; iepriekš bija divas operāciju zāles, tagad ir sešas. Te viss ir attīstīts un izveidots tā, lai nākamajos 10–15 gados varētu realizēt visdažādākās ieceres, ievērojot to, kā manā izpratnē varētu attīstīties ārstniecība.
Jaunās telpas var apskatīt šeit:
Kāds bija jūsu redzējums par jauno klīnikas ēku, un kāds bija tās tapšanas process?
Ļoti veiksmīga izvērtās sadarbība ar arhitektiem Gati Didrihsonu un Inetu Solzemnieci-Salenieci. Tu nevari vienkārši pateikt arhitektam – lūdzu, uzprojektē mums klīniku. Ideja bija radīt ēku, kas funkcionāli atbilstu visām mūsu vajadzībām. Mēs vēlējāmies iekārtot visu tā, kā nepieciešams mūsu darbam, un, manuprāt, esam ļoti veiksmīgi to realizējuši. Īpaši svarīgs aspekts ir arī tas, kā medicīnas iestādes telpās jūtas pacienti. Ir pierādījies, ka tādās monstrozās ēkās kā, piemēram, mūsu lielajās universitātes slimnīcās, cilvēki nejūtas labi. Jau nonākot garajā gaitenī ar zemajiem griestiem, pārņem nolemtības sajūta. Un, ja cilvēks kaut kur nejūtas labi, tad iespēja viņu izārstēt krietni vien mazinās. Savulaik Eiropā bija tendence veidot lielas slimnīcas, piemēram, es studiju gados apmeklēju universitātes klīniku Āhenē, kas bija vēl lielāka nekā mūsējās. Paši vācieši atzina, ka tas ir neveiksmīgs projekts, cilvēki šajā slimnīcā nejutās labi un negribēja tur ārstēties. Te es nerunāju par galēji kritiskām situācijām, kad pacients nevar izvēlēties, kur ārstēties. Bet, ja izvēles iespēja pastāv, cilvēki grib saņemt mūsdienīgu, kvalitatīvu, pēc iespējas precīzu ārstēšanu, pēc iespējas īsā laikā, mazsāpīgi, ar mazu komplikāciju risku, un tur ir vieta jaunajām tehnoloģijām un nelielām specializētām klīnikām, ne vairs šādām milzu ēkām. Esam parūpējušies, lai pacientiem būtu visas ērtības jaunajā klīnikā Mežaparkā, Jaunā Mežaparka ielā 4, un viņi varētu ārstēties gaišās, pietiekami plašās telpās, pievilcīgā interjerā.
Tātad visa ārstēšana turpmāk tiks koncentrēta jaunajā klīnikā, atsakoties no iepriekšējām telpām?
Tā esam izlēmuši, un klīnikas filiāles Kalnciema ielā un Kokneses prospektā tiks aizvērtas. Tomēr saglabāsim flebologu un proktologu izbraukuma konsultācijas dažādas Latvijas vietās – tā ir veiksmīga ideja, ko esam ieviesuši jau pirms laba laika un attīstījuši tālāk. Cilvēki atzinīgi novērtē to, ka nav jātērē laiks ceļam uz klīniku un atpakaļ, lai saņemtu primāru konsultāciju. Runājot par fleboloģiju un proktoloģiju, jāteic, ka ārpus Rīgas faktiski nav pieejama mūsdienīga diagnostika un mūsdienīgi sagatavoti speciālisti, kuri atbilstoši interpretē veiktos izmeklējumus un iesaka piemērotāko ārstēšanu. Tā kā tehnoloģijas kļūst arvien kompaktākas, mums ir vienkārši paņemt līdzi tās iekārtas, kas vajadzīgas primārai diagnostikai. Turklāt nereti redzam, ka pacienti, dzīvojot savā izpratnes “burbulī”, domā, ka viņiem ir slimas vēnas, bet problēma nemaz nav saistīta ar vēnām. Viņiem šāda izbraukuma diagnostika ļauj ne tikai ietaupīt laiku, bet arī norāda virzienu, kādā meklējams risinājums. Piemēram, pacients sūdzas par “nemierīgām kājām” un tirpšanu, kas naktī traucē gulēt, taču ar vēnām patiesībā viss ir kārtībā, bet šos simptomus rada kāda mugurkaula problēma, kuras dēļ ir kairināti nervi.
Jūsu klīnikas speciālisti medijos regulāri skaidro sabiedrībai dažādus jautājumus, kas saistīti ar vēnu problēmām. Būtiskākās lietas tikušas atkārtotas tik bieži, ka šķiet – kurš gan vēl tās nezina...
Te acīmredzot atkal jārunā par informācijas “burbuļiem”. Daļai mūsu pacientu izpratne patiešām ir augusi, bet tajā pašā laikā var redzēt ļoti daudz cilvēku, kuriem ir ielaistas vēnu slimības. Diezgan tipisks skats ir, piemēram, sieviete ar apsietu lupatiņu ap potīti – tad ir skaidrs, ka viņa nodzīvojusi līdz savai trofiskajai čūlai, bet joprojām uzskata, ka tā ir tikai brūcīte, un mēģina ārstēt saviem spēkiem. Citi ilgu laiku lieto flebotropos medikamentus vai uztura bagātinātājus, gadu gaitā izdod par tiem ievērojamas summas, taču gaidītā efekta nav. Ziedes, plāksteri un tabletes nav mūsdienīga vēnu ārstēšana. Seniori bieži vien saka – jā, es redzēju, ka vēnas ir paplašinātas, bet cerēju, ka varēšu nodzīvot savu mūžu, tās neārstējot. Bet, kad attīstās smagas venozās mazspējas formas ar izteiktu tūsku, redzamām vēnām, ādas izmaiņām un trofiskām čūlām, ārstēt tomēr nākas.
Vairāk par to, kā notiek lāzeroperācija:
Kādi faktori ietekmē vēnu problēmu izplatību?
Galvenais faktors vēnu problēmu attīstībā ir novecošanās. Beidzamo 20–30 gadu laikā cilvēku mūža ilgums palielinājies vismaz par 10 gadiem, bet – jo ilgāk dzīvojam, jo izteiktāk mūsu audi zaudē elastību. Tas uzskatāmi atspoguļojas sejas ādā, bet tas pats notiek asinsvados, arī vēnās. Vēl jāņem vērā, ka, palielinoties mūža ilgumam par 10–20 gadiem, cilvēkiem vecumdienās ir lielākas izredzes sastapties arī ar onkoloģiskām slimībām, un tās vienmēr ir saistītas ar lielāku trombu veidošanās risku. Trombi vieglāk veidojas tur, kur ir nepareiza asins plūsma. Ja cilvēks nav savlaicīgi rūpējies par vēnu veselību un viņam ir tādi kāju vēnu posmi, kuros asinis plūst nepareizi, tad vēža gadījumā ir daudz lielāks risks attīstīties trombiem, un visbiežāk onkoloģijas pacienti nomirst no trombiem, kas veidojas dziļajās vēnās. Jaunu cilvēku vidū vēnu problēmas ir tikai dažiem procentiem, to pārsvarā nosaka iedzimtība, jo cilvēks ģenētiski manto audu struktūru. Ja tā ir mazāk elastīga un ģimenē ir vēnu problēmas, tad ir lielāka varbūtība, ka tās parādīsies arī agrāk. Veicinošie faktori ir arī mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. Daudziem ir grūti mainīt neveselīgos paradumus. Ja mēs norādām, ka būtu labi, piemēram, samazināt ķermeņa masu, jo tad vieglāk būs gan sirdij, gan skeletam, gan vielmaiņai, cilvēki nereti saka – es ar lieko svaru dzīvoju jau daudzus gadus un jūtos labi, neaiztiksim to! Līdzīgi aizbildinājumi par augstu asinsspiedienu, smēķēšanu, alkohola lietošanu. Cilvēkiem jau kopš bērnības būtu jāiemācās veselīga attieksme pret savu organismu, jāsaprot, ka tas ir vienots veselums.
Daudzi cilvēki nu jau ir ielāgojuši, ka vēnas ārstē “ar lāzeru”. Lāzertehnoloģijas piedāvā dažādās klīnikās. Laiku pa laikam tiek reklamētas arī pilnīgi jaunas metodes, solot vēl labāku rezultātu. Kā varam spriest par ārstēšanas kvalitāti?
Dzirdot nosaukumu “lāzers”, pacientam bieži vien šķiet, ka visās klīnikās šo ārstēšanu izpilda vienādi. Tā ir galvenā kļūda. Lāzeru ir ārkārtīgi daudz, tāpat kā gaismas vadu, kas lāzeru enerģiju aiznes līdz mērķa orgānam – vēnai; ārstu zināšanas par to, kā šīs tehnoloģijas lietot, ir ārkārtīgi dažādas – no ļoti vājām līdz izcilām. Un līdz ar to arī ārstēšanas rezultāti var ārkārtīgi atšķirties. Pie mums nāk arī pacienti, kuri ir bijuši kādās citās klīnikās un stāsta, ka tur ārstēti sāpīgi, pēc tam strauji attīstījušās jaunas vēnas. Cilvēks sāk apšaubīt lāzertehnoloģas kopumā, kaut gan vainīga ir nekvalitatīvā ārstēšana konkrētajā klīnikā. Starptautiski atzītais zelta standarts, ko izmantojam mēs, ir lāzertenoloģijas ar 1940 nanometru lāzerviļņiem un radiāli izstarojošiem gaismas vadiem. Mēs starptautiskā līmenī esam pionieri tieši šajā tehnoloģijā, pasaules mērogā mūsu pieredze ir viena no lielākajām. Latvijā mēs veicam vairāk nekā pusi no vēnu ārstēšanām, un jaunajā klīnikā to vēl papildināsim tālāk. Latvijā ir klīnikas, kuras vēlas ieviest savā praksē katru jauno tehnoloģiju, tajā pašā laikā attīstās konkurences situācija ar esošajām tehnoloģijām. Piemēram, nesen vienā klīnikā bija mēģinājums attīstīt vēnu ārstēšanu ar fokusēto ultraskaņu. Šobrīd par to vairs nedzirdam, jo pierādījās, ka metodei ir daudz problēmu un, visticamāk, tā nav nākotnes metode, jo procedūra ir sāpīga, ar sliktiem īstermiņa un ilgtermiņa rezultātiem, ļoti dārga un prasa daudz laika. Es esmu par attīstību un redzu nākotni jaunās tehnoloģijās, tomēr mums, ārstiem, ir jābūt ļoti atbildīgiem, tās izvērtējot. Lai kaut ko ieviestu, man ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem un arī nopietniem pētījumiem. Ja ienāks kāda jauna tehnoloģija, ar ko varēsim ārstēt vēl kvalitatīvāk, tad, protams, mēs to izmantosim.
Piesaki vizīti pie ārsta: https://venuoperacija.lv/diagnostika
Sarunas sākumā jūs minējāt, ka esat sagatavojuši speciālistus darbam klīnikā. Zināms, ka regulāri organizējat arī starptautiskas mediķu mācības. Vai to turpināsiet?
Jā, mana vēlme ir arī turpmāk nodrošināt apmācību. Faktiski mēs esam nonākuši situācijā, kad vēnu ārstēšanu saņemt valsts slimnīcā nav iespējams, jo tur vienkārši nav tādu speciālistu un tehnoloģiju. Līdz ar to arī jaunie speciālisti nevar apgūt pareizu un mūsdienīgu vēnu slimību diagnostiku un ārstēšanu universitātes slimnīcās, beidzamos 10–15 gadus ārsta diplomus saņem ķirurgi un terapeiti, kuri to nepārzina.
Kādus jaunus ārstniecības virzienus plānojat ieviest jaunajā klīnikā?
Esam šeit izveidojuši stacionāru ar 20 gultām, kur varēs vajadzības gadījumā palikt pa nakti, tātad mums būs iespēja iet soli tālāk un ārstēt pacientus, kuriem nepieciešama arī īslaicīga novērošana stacionārā, lai būtu lielāka drošība. Mums ir doma attīstīt papildus mazinvazīvo ķirurģiju, laparoskopisko minimāli invazīvo ķirurģiju, ja uzskatīsim, ka tas cilvēkiem tajā brīdī ir vajadzīgs un mēs to varam labi un kvalitatīvi nodrošināt. Primārais jebkurā gadījumā ir kvalitāte. Nav mans mērķis to izdarīt jau rītdien; sākumā ir vēlme attīstīt un paplašināt to, ko mēs jau labi darām, un tad būs brīva vieta arī tālākām idejām un attīstībai.
