Domā, zina un dara
Mūža darbs aptiekā
Farmaceite Inese Sniedze ir strādājusi tikai vienā aptiekā – Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī. Aptiekas nosaukums ir mainījies, arī Ineses statuss šajā darbavietā ir bijis dažāds, bet vieta – viena. Vien divus gadus pēc medicīnas institūta beigšanas darbs iemēģināts Veselības ministrijā.
Pārdomājot savu dzīvi, Inese Sniedze neko nenožēlo, jo farmaceita profesijā vienmēr ir jutusies laimīga un uz darbu katru dienu nākusi ar prieku. "Protams, ir bijušas reizes, kad pirms iešanas uz darbu gribējies kaut kādā veidā šo brīdi pēc iespējas aizkavēt, bet tās ir bijušas atsevišķas situācijas – dažādas grūtības, kurām bijis jātiek pāri. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šīs grūtības ir norūdījušas. Tāpēc šobrīd ir tā, ka darba dzīvē mani ne ar ko nevar pārsteigt, esmu saskārusies ar tik dažādām situācijām."
Sabiedriskais darbs Ētikas komisijā
Ir kolēģi visā Latvijā, kas Inesi Sniedzi zina kā Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisijas pārstāvi, kurā 2010. gadā viņa tika ievēlēta uz četriem gadiem. Kādai jābūt farmaceita ētikai un kāpēc šajā komisijā darboties? "Kandidēt Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisijā piekritu tāpēc, ka esmu uzkrājusi dažādu situāciju pieredzi aptiekas darbā. Uzskatu, ka ar manu zināšanu pieredzi ir vieglāk izvērtēt dažādas farmaceitu rīcības, jo zinu, kādi klienti uz aptieku nāk. Protams, man šķita arī interesanti pamēģināt strādāt šādā komisijā."
Inese stāsta, ka šai ievēlētajai Ētikas komisijai ir vairāk darba nekā citām iepriekš, jo sabiedrībā ļoti aktuāli kļūst saskarsmes jautājumi – kā farmaceitam komunicēt ar klientu. "Ir tā, ka ļoti gribas aizstāvēt farmaceitus, un es zinu visas situācijas, pati esmu tās izdzīvojusi, bet katrs gadījums ir jāizvērtē objektīvi. Tagad klienti ir ļoti gudri, zina savas tiesības, zina, kur sūdzēties… Tad arī attiecīgā iestāde LFB Ētikas komisijai lūdz izvērtēt situāciju no ētikas viedokļa. Diemžēl klients nekad nav vainīgs… Mūsu darbā viss ir virzīts tā, ka klientam vienmēr ir taisnība. Sodīt mēs nevienu nesodām, bet gan norādām, ka, piemēram, vajadzētu celt farmaceita kvalifikāciju saskarsmes jautājumos ar klientu."
Darbs ar studentiem uztur dzīvīgumu
Apmēram pirms pieciem gadiem Inesei Sniedzei piedāvāja kļūt par pasniedzēju Rīgas 1.medicīnas koledžā. Pasniedzamais priekšmets – farmaceitiskā aprūpe. Tā kā Inese vienmēr ir centusies celt savu kvalifikāciju, tad arī šoreiz viņa, protams, piekrita. Bija jāapgūst pedagoģijas kurss Latvijas Universitātē, lai varētu strādāt par pedagogu. "No sākuma domāju, ka tas ir vienkārši un viegli – izej auditorijas priekšā un stāsti savu stāstāmo. Realitāte ir nedaudz citādāka. Uz visām lekcijām ir jāgatavojas un studentiem vienmēr ir jāstāsta aktuālākais. Taču ir arī kaut kas ļoti labs – šīs lekcijas man dod pozitīvu stimulu, jo jāstrādā ar jauniem un zināt gribošiem cilvēkiem. Līdz ar to arī viņiem gribas dot arvien vairāk un vairāk, pievienojot savu pieredzi. Tas uztur dzīvīgumu!"
Inese labprāt salīdzina studentus šobrīd un studentus pirms daudziem gadiem, kad pati vēl studēja. "Šodien studenti ļoti novērtē to, ko pasniedzējs viņiem stāsta. Ir tādas lekcijas, pēc kurām studenti nāk klāt un saka paldies, ka bija ļoti interesanti. Citreiz nav šīs klāt nākšanas, un tad pasniedzējam šķiet, ka šoreiz varbūt nemaz nebija tik interesanti. Taču man jāsaprot, ka ir dažādas tēmas – ne tik interesantas un vairāk sarežģītas. Un ir tēmas, kurās var izvērsties ar dažādiem piemēriem no dzīves. Kad studente biju es, nekad negājām klāt pie pasniedzējiem un nenovērtējām viņus pēc lekcijas. Mēs to neatļāvāmies. Šodien tas ir ļoti stimulējoši pasniedzējam, jo arī nākamajā reizē viņš vēlas saņemt šo bonusu vai uzslavu, tas ir stimuls censties un gatavoties pēc iespējas interesantāk.
Taču ir lietas, kas man kā pasniedzējai ne visai patīk. Piemēram, ja lekcijas laikā zvana telefons, students ceļas augšā un iet ārā no auditorijas. Tas man šķiet neētiski, un es cenšos to studentiem aizrādīt. Tomēr kopumā visi, kuri izvēlējušies farmaceita profesiju, ir ļoti disciplinēti, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem. Studenti labi apmeklē lekcijas, ir precīzi un kārtīgi. Tas ir gandrīz kā zīmogs – ka farmaceiti ir īpaši."
Ir jāatrod kaut kas ārpus darba
Inese Sniedze ir pārliecināta, ka cilvēks visu dzīvi nevar pavadīt starp savas profesijas pārstāvjiem. Tas veicina izdegšanas sindromu. "Arī saviem studentiem Rīgas 1. medicīnas koledžā stāstu, ka vienmēr vajag atrast kādu papildu nodarbošanos, lai atslēgtos no farmācijas. Tāpēc pati jau 19 gadus darbojos starptautiskā sieviešu organizācijā ZONTA International. Tur satiekos tikai ar sievietēm, dažādu profesiju pārstāvēm. Satiekamies reizi mēnesī, bet, ja ir kādi pasākumi, biežāk. Esam aptuveni viena vecuma, un mums ļoti patīk būt kopā. Svinam jubilejas, ar dažām draudzējamies jau ģimeniski. Ik gadu uz Brēmeni Ziemassvētkos braucu ar dažām zontām." Bez izklaidēm un svinībām zontas nodarbojas ar labdarību – palīdz bērnunamiem, organizē ziedojumu akcijas un pašas piedalās dažādās akcijās, finansiāli palīdz jaunajām studentēm Vītolu fonda ietvaros. Inese to visu stāsta ar milzu aizrautību un piebilst: "Man ir pietiekami aktīva dzīve un nekad nav garlaicīgi, vienmēr varu atrast, ko darīt!"
Protams, neatsverams ir arī ģimenes atbalsts, kas palīdz atslēgties no profesionālās rutīnas. Šobrīd viens no lielākajiem Ineses prieka avotiem ir mazmeitiņa Emilija, ar kuru gribas pabūt kopā pēc iespējas vairāk. Vasarās daudz laika paiet vasarnīcā pie jūras – nekad netrūkst darba dārzā. Savu prasa arī māja un mamma, kas pēc Ineses tēta aiziešanas viņsaulē viena palikusi Cēsīs. Visam laika pietrūkst, tāpēc Inese saka: "Gaidu, kad varēšu iet pensijā, jo man ir tik daudz plānu, ko es darīšu. Pašlaik esmu pārliecināta, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, vairs nestrādāšu, bet, kad tas laiks pienāks, tad jau redzēs!"
Kamēlijas aptiekas ciešās tradīcijas
Kad sāku strādāt tagadējā Kamēlijas aptiekas kolektīvā, te bija teju 60 darbinieku, tagad vairs tikai 13. Taču aptieka aizvien ir ar savām dziļām tradīcijām: "Esam komanda, kas kopā strādā ilgus gadus. Zinām, ko katrs var un ko no katra var gaidīt. Mūsu darbinieki ļoti labi izprot, ka farmaceitam ir vajadzīga mūža izglītība, tāpēc ar zinātkāru prieku visu laiku mācāmies, organizējam un apmeklējam dažādus kursus gan par medikamentiem, gan saistībā ar klienta apkalpošanu un saskarsmi."
Lai arī kolektīvs šobrīd ir neliels, darba grafiks ir saspringts, jo aptieka ir atvērta septiņas dienas un septiņas naktis nedēļā. Vismaz pāris reižu gadā kolektīvs cenšas apstāties un sanākt kopā.
Foto: Reuters/ Scanpix
Raksts publicēts sadarbībā ar
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
