Divas nedēļas līdz veselības apdrošināšanas ieviešanai slimnīcu vadītāji uztraukti par izmaiņu praktisko pusi
Rīga, 19.dec., LETA. Divas nedēļas līdz valsts veselības apdrošināšanas ieviešanai slimnīcu vadītāji ir uztraukti par izmaiņu praktiski pusi, aģentūrai LETA apliecināja Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītāji.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs apgalvoja, ka slimnīcas joprojām nezina, kā veselības apdrošināšanas ieviešana no nākamā gada praktiski tiks realizēta. Nacionālais veselības dienests (NVD) gan solījis līdz jaunam gadam izsūtīt vēstuli slimnīcām par to, kā tām būs jāstrādā.
Tāpat, pēc Kalēja teiktā, patlaban nav skaidrs, kā praktiski notiks pacientu "šķirošana", kā arī slimnīcām pagaidām nav pieejas datu bāzei, kura uzkrās datus par apdrošinātajām personām, kā rezultātā nav arī skaidrs, vai un kā šī datubāze darbosies, kas esot sava veida "zemūdens akmens".
Uz jautājumu, vai nav bažu, ka beigu beigās slimnīcas netiks galā ar izmaiņām, Kalējs sacīja, ka varētu būt gadījumi, kad iestāde sniegs pakalpojumu, bet izrādīsies, ka neviens par to nemaksās. "Slimnīcas jau īpaši nešķiros, tās sniegs pakalpojumu pacientam, jo, ja viņš būs saslimis, viņš būs jāārstē. Slimnīca to darīs, bet tad, kad iesniegs talonu, izrādīsies, ka par šādu pakalpojumu valsts nemaksā," sacīja Kalējs.
Viņš minēja piemēru, kurā pacients nonāktu slimnīcā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, un viņam tiktu sniegta neatliekamā palīdzība, kuru valsts apmaksā visiem, tomēr pēc tam šim cilvēkam vajadzētu izņemt šuves, kas savukārt nav valsts apmaksāts pakalpojums visiem. Šādā gadījumā slimnīca pakalpojumu sniegs, bet varētu izrādīties, ka pacients nav apdrošināts un slimnīcai par to netiks samaksāts.
Arī Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis apliecināja, ka satraukums par izmaiņām no nākamā gada ir, tomēr tagad galvenais, lai slimnīcu un NVD sistēmas "sarunātos", bet informācija par apdrošinātajām personām būtu viegli pieejama.
Paeglītis arī norādīja, ka Austrumu slimnīca kopā ar NVD aktīvi strādā pie tā, lai pacientu "šķirošana" no nākamā gada 1.janvāra slimnīcā būtu ērta.
Tāpat nav arī skaidrs, cik daudz pacienti no nākamā gada būs apdrošināti, proti, saņems visus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Joprojām norit darbs pie datubāzes, kura uzkrās šos datus, testēšanas, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina NVD direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs.
Viņš deputātus informēja, ka sistēma būšot gatava strādāt ar 1.janvāri, tomēr atzina, ka joprojām nav zināms precīzs cilvēku skaits, kuriem pienāksies visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.
Labsvīrs gan lēsa, ka apdrošināti varētu nebūt apmēram 5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo lielākā daļa iedzīvotāju ir nodarbināti vai iekļaujas kādā no atbrīvotajām grupām, kuras automātiski apdrošina valsts, proti, tie ir bērni, pensionāri, cilvēki ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieks un citi.
Kā ziņots, pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
