Diskutēs par nodokļu novirzīšanu tautas sportam
Laba fiziskā sagatvotība ir svarīga arī Latvijas drošībai – Latvijas armijas jauniesaucamo, robežsargu un policijas kadru sagatavotībai, sprieda klātesošie piektdien, 9. februārī, Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, aizsākot aktīvu diskusiju par tautas sporta veicināšanu, lai uzlabotu sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu kvalitatīvi nodzīvoto mūža gadu skaitu.
Tautas sporta pārstāvju vārdā Nacionālās sporta padomes sēdē piedalījās Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs, kurš izklāstīja priekšlikumus aktīva dzīvesveida veicināšanai, kas nekavējoši iekļaujami likumdošanā: mainīt terminoloģiju, pārdēvējot tautas sportu par veselības sportu un nosakot tautas sportu par veselību veicinošu nozari, kā tas ir citviet Eiropā; izdevumus provātpersonām 600 eiro apmērā gadā, kas iztērēti fiziskajām aktivitātēm, noteikt kā attaisnotos izdevumus, lai iedzīvotāji par tiem varētu atgūt no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN); veidot valsts un tautas sporta organizatoru partnerību fiziski aktīva dzīvesveida sekmēšanai.
Gints Kuzņecovs stāsta par politiķu atsaucību un sēdē spriesto: “Tautas sporta tēma Nacionālajā sporta padomes sēdē izraisīja spēcīgu un pozitīvu ieinteresētību. Ministri rosināja, ka azartspēļu nodokļa novirzīšana veselības sportam un citi jautājumi par atbalstu tautas sportam, piemēram, akcīzes nodokļa par neveselīgiem produktiem kā, piemēram, čipši, novirzīšana tautas sportam, ir jāiekļauj nodokļu darba grupas dienaskārtībā. Izpratni par nepieciešamību sekmēt tautas sportu un nepieciešamību veidot to atbalstošu nodokļu politiku pauda Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Sanāksmes beigās no ministru puses izskanēja piedāvājums pievērsties tautas sporta attīstīšanas tēmai padziļināti, un veltīt atsevišķu Nacionālās sporta padomes sēdi šim tautas sporta jautājumam.”
Kā iepriekš vēstīts, piektdien pirms Nacionālās sporta padomes sēdes Latvijas tautas sporta organizāciju pārstāvji izplatīja kopīgu manifestu, aicinot Ministru prezidenti, Saeimu un par tautas sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministri kā arī līdzatbildīgos finanšu, veselības, labklājības un pašvaldību ministrus uz aktīvāku rīcību tautas sporta veicināšanā, lai uzlabotu sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu kvalitatīvi nodzīvoto mūža gadu skaitu.
Jautājums aktualizēts, jo Latvijā ir zems fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits, tikai 9% iedzīvotāju regulāri nodarbojas ar sportu [1], bet veselīgo dzīves gadu skaits mūsu valstī ir zemākais visā Eiropas Savienībā - tikai 53,8 gadi [2].
“Kopumā tas nozīmē palielinātus izdevumus Latvijas veselības aprūpei, zaudētu produktivitāti un priekšlaicīgu mirstību. Salīdzinoši, Zviedrijā veselīgo dzīves gadu skaits ir teju par divdesmit gadiem lielāks - 72 gadi,” norāda Gints Kuzņecovs. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, stāvoklis ir satraucošs, tas apdraud ne tikai Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī mūsu nācijas pastāvēšanu, secināts tautas sporta manifestā.
Manifestu parakstījuši astoņu tautas sporta organizāciju pārstāvji: Latvijas Kalnu divriteņu federācijas prezidents un Igo Japiņa Sporta aģentūras direktors (velo.lv), Latvijas Ledus haļļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Miļuns, Latvijas slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Katkēvičs, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords, taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” (stirnubuks.lv) organizators Rimants Liepiņš, Vivus.lv MTB maratonu organizators Mairis Levans. Manifests adresēts Ministru prezidentei, izglītības un zinātnes ministrei, kas atbild par tautas sportu, finanšu ministram, kas atbild par valsts maku, veselības, labklājības un pašvaldību ministriem, kas atbild par fizisko aktivitāšu integrēšanu attiecīgajās politikās un fizisko aktivitāšu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, Saeimas Sporta apakškomisijai, Saeimas deputātiem, Latvijas medijiem un sabiedrībai.
[1] Īpašais Eirobarometrs SP525: Sports un fiziskās aktivitātes: Regulāri ar sportu Latvijā 2022. gadā nodarbojas vien 9% iedzīvotāju, bet reti vai nekad – 61% iedzīvotāju. https://data.europa.eu/data/datasets/s2668_97_3_sp525_eng?locale=lv
[2] Eurostat: Veselīgie dzīves gadi Latvijā 2021. gadā bija 53,8 gadi (vīriešiem – 52,2 gadi, bet sievietēm – 55,4 gadi), kas ir pirmspensijas vecums un arī ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/15185-sociala
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/hlth_hlye/default/table?lang=en