Mūsdienās cukura diabēts ir 300 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Speciālisti prognozē, ka 2025. gadā diabēta slimnieku skaits pasaulē būs pieaudzis līdz 380 miljoniem. Uztraucoši, ka palielinās 2. tipa cukura diabēta sastopamība jauniem cilvēkiem.

Diabēts ietekmē asinsvadu sistēmu, skarot daudzas ķermeņa daļas, piemēram, acis, nieres, kājas, pēdas. Diabēta slimniekiem jāpievērš liela uzmanība savām pēdām un to stāvoklim, jo līdz pat 50% 2. tipa diabēta slimnieku ir diabētiskā neiropātija un pēdas ar augstu komplikāciju risku. Diabētiskās pēdas veidojas, kombinējoties sliktai asinsritei un neiropātijai. Diabētiskā neiropātija var izraisīt nejūtīgumu vai nespēju just sāpes, karstumu un aukstumu. Diabēta slimniekiem ar neiropātiju var izveidoties sīkas brūces, tulznas, izgulējumi, kurus slimnieks nejūt. Ja šie sīkie savainojumi netiek ārstēti, var rasties komplikācijas un novest pie čūlām vai pat amputācijas. Neiropātija var izraisīt arī īkšķa deformācijas, āmurveida pirkstus un Šarko pēdas. Katru gadu vairāk kā miljonam cilvēku tiek amputēta kāja diabētiskās neiropātijas dēļ, tas nozīmē, ka katras 30 sekundes kāds cilvēks zaudē kāju. Lielākoties amputācijas ir kā sekas pēdu čūlām.

Diabēts bieži vien noved pie perifēro asinsvadu slimības, kas kavē cilvēka asinsriti. Artērijas sašaurinās, un tas bieži noved pie nozīmīgi samazinātas asinsrites kāju lejas daļā un pēdās. Vāja asinscirkulācija veicina diabētiskās pēdas problēmas samazinot skābekļa un barības vielu piegādi ādai un citiem audiem, tāpēc brūces dzīst slikti. Vāja asinsrite var izraisīt arī pēdu pietūkumu un ādas sausumu. Pēdu problēmu profilakse diabēta slimniekiem ir īpaši svarīga, jo vājā asinsrite kavē dzīšanas procesus un tas var novest pie čūlām, infekcijām un citām nopietnām pēdu problēmām.

Profilakse un ārstēšana

Visu diabēta pacientu pēdām jāveic profilaktiska pārbaude vismaz reizi gadā. Ja ir izteikti riska faktori, diabēta slimnieka pēdas jāpārbauda daudz biežāk (reizi mēnesī līdz reizi pusgadā).

Cukura diabēta slimniekiem ar diabētisko neiropātiju jāveic dinamiskās podometrijas izmeklējums, kas precīzi parāda pārslogotās pēdas zonas, kurās ar laiku var attīstīties čūlas. Pēc šī izmeklējuma datiem jāizgatavo individuālas ortopēdiskas zoles, kuras lietojot ikdienā, iespējams atslogot problēmzonas.

Pareizi apavi un ortopēdiskās zolītes ir ļoti nozīmīgas, rūpējoties par diabēta pacienta pēdām. Ortopēdiskajām zolītēm jāmazina spiediens uz pēdas pārslogotajām vietām, kur ir liels risks attīstīties čūlām. Diabēta pacienta apaviem jānodrošina šādi aizsardzības elementi: augsta un plata telpa pirkstu apvidū, izņemamas zolītes, lai būtu iespējams ievietot ortopēdiskās zolītes, stingras papēžu kapes atbalstam un stabilitātei un atvieglots pēdas pārvēliens iešanas laikā.

Ja Jūs esat diabēta slimnieks, Jums jābūt īpaši modram par iespējamajām problēmām pēdās. Diabēta slimniekiem ar neiropātiju ir ļoti svarīgi veikt profilaktiskos pasākumus, lai aizvairītos no savainojumiem un saglabātu pēdas veselas.

Vienkārša ikdienas pēdu kopšana var pasargāt no nopietnām problēmām. Sekojot šiem ikdienas pēdu aprūpes soļiem iespējams izvairīties no nopietnām diabēta komplikācijām:
* Kontrolējiet savu cukura līmeni.
* Pārbaudiet savas pēdas katru dienu –jums var būt problēmas, par kurām nezināt. Pārbaudiet vai uz pēdām nav brūces, sarkani plankumi, pietūkums vai iekaisuši nagi. Pēdu pārbaudei vajadzētu kļūt par Jūsu ikdienas sastāvdaļu. Ja Jums ir grūtības noliekties pie savām pēdām, izmantojiet spoguli vai palīdziet kādam savam ģimenes loceklim apskatīt Jūsu pēdas. Ja brūce, tulzna, sasitums nesāk sadzīt pēc vienas dienas, nekavējoties griezieties pie sava ārsta.
* Mazgājiet pēdas katru dienu. Mazgājiet pēdas siltā, nevis karstā ūdenī. Nemērcējiet pēdas, jo āda pēc tam kļūs sausa. Pirms vannošanās vai dušas pārbaudiet ūdeni, lai tas nav par karstu, izmantojot termometru vai savu elkoni. Labi nožāvējiet savas pēdas arī starp pirkstiem. Lai uzturētu pirkststarpas sausas izmantojiet talka pūderi.
* Uzturiet ādu mīkstu un gludu.
* Vienmēr nēsājiet zeķes un kurpes. Nestaigājiet basām kājām pat telpās! Ir ļoti vienkārši uzkāpt uz kaut kā tāda, kas var savainot Jūsu pēdas. Vienmēr kurpēs nēsājiet bezvīļu zeķes, lai izvairītos no tulznām un noberzumiem. Zeķēm jābūt no materiāla, kas aizvada mitrumu prom no ādas. Vienmēr pārbaudiet kurpju iekšpuses pirms tās uzvelciet. Nēsājiet kurpes, kas Jums der un labi pasargā Jūsu pēdas.
* Pasargājiet savas pēdas no karstuma un aukstuma – vienmēr nēsājiet kurpes pludmalē un uz karstas ietves. Vasarā uz pēdu virspusēm lietojiet pretiedeguma krēmu ar aizsargfiltru, lai pasargātu pēdu virspuses no saules. Nelieciet pēdas tuvu radiatoriem un atklātai ugunij. Nelietojiet karsta ūdens pudeles vai termoforus pēdu sildīšanai. Ja Jums salst kājas, naktī nēsājiet bezvīļu zeķes. Aukstā laikā regulāri pārbaudiet pēdas, lai pasargātu tās no apsaldējumiem.
* Uzturiet asinsriti pēdās.
* Paceliet pēdas, kad sēžat. Kustiniet kāju pirkstus, nostiepiet un atlieciet pēdas, lai uzlabotu asinsriti pēdās un kājās. Ilgstoši nekrustojiet kājas, nenēsājiet ciešas zeķes, elastīgās vai gumijas saites ap kājām. Diabēta slimnieki nedrīkst nēsāt izstrādājumus, kas var traucēt asinsriti. Nesmēķējiet, jo smēķēšana samazina asins plūsmu pēdās. Ja jums ir augsts asinsspiediens vai holesterīna līmenis asinīs, ievērojiet ārsta noradījumus, lai tos samazinātu.
* Esiet aktīvs. Sadarbībā ar ārstu vai fizioterapeitu izvēlieties vingrojumu programmu, kas Jums ir piemērota. Iešana, dejošana, peldēšana un riteņbraukšana ir aktivitātes, kas ir pēdām saudzīgas. Izvairieties no aktivitātēm, kas pārmērīgi noslogo pēdas, piemēram, skriešana un lēkšana. Vienmēr iekļaujiet neilgu iesildīšanās un atsildīšanās periodu. Nēsājiet aizsargājošus sporta apavus, kas Jums labi der un nodrošina labu atbalstu.
* Regulāri konsultējieties ar savu ārstu.

Raksta tapšanā izmantoti Starptautiskās diabēta federācijas materiāli www.idf.org

AT Latvia Tehniskās ortopēdijas centrs
Brīvības iela 180, Rīga
Tālr: 28309222, 67816122
www.labasortozes.lv