DEVIŅVĪRUSPĒKS
cūknātru dzimtas divgadīgs lakstaugs ar 1- 2,5 m augstu, nezarotu stumbru. Sastopams PSRS Eiropas daļā. Medicīnā izmanto parasto (V. thapsus), augsto (V. thapsiforme), pūkaino (V. phlomoides) un skaisto deviņvīruspēku (V. speciosum). Šīm sugām dzeltenas, kopā saaugušas vainaglapas un gaišiem matiņiem klāti putekšņlapu kātiņi. Nevāc to sugu ziedus, kuru putekšņlapu kātiņus klāj violeti matiņi, piem., melno deviņvīruspēku (V. nigrum). Ievāc tikai vainagu kopā ar putekšņlapām pilnzieda laikā. Žāvē strauji, uzglabā slēgtos, tumšos stikla traukos, jo ziedi ļoti higroskopiski. Var uzglabāt 2 g. Droga satur saponīnus, gļotvielas, flavonoīdus, karotinoīdus u.c. Gatavo tēju un uzlējumu. Lieto par mīkstinātāju, atkrēpošanas un sviedrējošu līdz. augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un bronhīta ārstēšanā. Ietilpst krūšu tējās. Att.