Melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" šovasar īstenoja projektu, lai par melanomu izglītotu dažādu profesiju pārstāvjus, kas ikdienā saskaras ar cilvēku ķermeņiem. Kā šo profesionāļu zināšanas var palīdzēt laikus atklāt melanomu, kā arī kādas ir melanomas diagnostikas iespējas Covid-19 pandēmijas apstākļos, stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs dermatologs Raimondu Karlu.

Jūs šogad piedalījāties Melanomas pacientu atbalsta biedrības "Soli priekšā melanomai" projektā, kur par melanomu izglītojāt podologus, frizierus, manikīra speciālistus un citu profesiju pārstāvjus, kas ikdienā strādā ar cilvēku ķermeņiem. Kāda ir nozīme šo speciālistu zināšanām par melanomu? Vai Jūs redzat, ka šie speciālisti varētu palīdzēt ārstiem aptvert lielāku potenciālo pacientu loku?

Latvijā ir izveidojusies ļoti stipra pacientu biedrība "Soli priekšā melanomai", kura darbojas ne tikai sabiedrības informēšanas jomā, bet ir arī kā ļoti labs stimuls ārstu sabiedrībai, lai uzlabotu dzīves kvalitāti melanomas pacientiem. Biedrības iniciētais projekts ir pamatots – frizieriem, masieriem un citu ar cilvēka ķermeni saistīto profesiju un specialitāšu pārstāvjiem ir ļoti liela nozīme gan audzēja agrīnā atpazīšanā, gan tālāk arī klienta vai pacienta motivēšanā doties pie speciālistiem. Tas nav no pirksta izzīsts, bet gan patiešām uz pierādījumiem balstīts fakts, un medicīnā uz pierādījumiem balstītiem faktiem ir ļoti liela nozīme. Es domāju, ka tad, ja šo projektu ir iespējams turpināt, ka tas ir jādara, jo tas ir vērtīgs ieguldījums nākotnē.

Cik, Jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zinoši par melanomu?

Pārsvarā cilvēki ir dzirdējuši par melanomu, bet par izglītotības līmeni mēs vēl varam diskutēt. Gan dermatologu, gan pēdējā laikā arī melanomas pacientu atbalsta biedrības aktivitātes ir vērstas uz to, lai cilvēkiem nestu informāciju gan par agrīnām slimības pazīmēm, gan par ārstēšanas iespējām. Pirms kādiem 15-20 gadiem es savā kabinetā ļoti bieži skaidroju pacientiem, ka solārijs un saule ir galvenie melanomas iemesli un ka no tiem būtu jābīstas un jāizvairās. Bet šodien, kad es par to runāju, pacients māj ar galvu un saka, ka to jau zina vai ir dzirdējis. Bet tajā pašā laikā, vērojot, kas notiek karstās un saulainās dienās Latvijas pludmalēs, varu teikt, ka daudz kas vēl ir darāms.

Kas varētu palīdzēt mainīt iedzīvotāju paradumus pārmērīgi sauļoties?

Es domāju, ka tas ir laiks un izglītojošais darbs, un agri vai vēlu zināšanu līmenis celsies. Ir pierādīts, ka paradumu maiņai ir nepieciešams, lai nomainās paaudze. Tātad, ir jāaudzina tāda paaudze, kas zinās, ka ultravioletais starojums nenozīmē tikai patīkamu iedegumu, bet arī nes ļoti lielu risku. Diemžēl skolas un arī pirmsskolas izglītības programmās vēl ir vieta, kur, runājot par šo tēmu, augt, tāpēc tas ir viens no virzieniem, kas būtu jāņem vērā.

Kādi ir melanomas simptomi? Vai pacientam pašam ar savām zināšanām var rasties aizdomas par slimību?

Pēdējā laikā mēs mainām attieksmi pret pazīmēm. Ja mēs atvērsim internetu un ierakstīsim "melanomas pazīmes", tad visur nāks pretī klasiskās pazīmes ABCDE, kas kopš 1985. gada tiek mācītas gan ārstiem, gan medmāsām. Agrāk mediji to reproducēja un stāstīja šīs pazīmes arī sabiedrībai. Šobrīd šīs pazīmes un melanomas diagnostikas iespējas algoritmu ir padarījušas vienkāršāku: ja redzi jaunu veidojumu, vai kāds veidojums uz tavas ādas ir mainījies, tam ir jāpievērš uzmanība.

Pie manis uz vizīti šodien bija kāda sabiedrībā zināma dāma. Viņa bija uz savas rokas pamanījusi jaunu veidojumu, kas pilnīgi neatbilst klasiskajām ABCDE pazīmēm, taču viņa bija dzirdējusi, ka ir jāiet pārbaudīties, kad ir parādījies kaut kas jauns. Protams, šai kundzei ir mīlestības pilnas attiecības ar sauli, viņa to nenoliedz un viņa savu uzvedību un attieksmi nevar izmainīt, taču veidojumam uzmanību pievērš. Tas nebija velti darīts, jo no šī veidojuma būs jāšķiras, un tas jāved pārbaudīt uz laboratoriju šūnu līmenī. Kas attiecas uz to, kas ir dermatologa rokās – mēs varam diagnosticēt tiešām ļoti agrus aizdomīgus veidojumus, bet tam ir vajadzīgs, lai pacienti mājās pievērš sev uzmanību, aizdomājas par to, un atnāk līdz mūsu kabinetam.

Kāpēc ir svarīgi melanomu atklāt agrīnā stadijā? Cik ātri notiek slimības attīstība?

Pat neliela vilcināšanās un audzēja biezums virs viena milimetra ievērojami pasliktina prognozi. Tas nozīmē ne vien ilgu un smagu ārstēšanu, bet arī palielina iespēju, ka veidojas metastāzes, un ārstēšana var neveidoties nemaz tik veiksmīga. Tāpēc agrīnai diagnosticēšanai ir ļoti svarīga loma. Melanomai ir dažādas sejas, un ir dažādas melanomas klīniskās formas. Dažas no tām ir ļoti ātri augošas un strauji attīstās, kas var progresēt līdz pat vienam milimetram mēneša laikā. Faktiski pāris mēnešu laikā šis audzējs kļūst par nopietnu problēmu. Šīs melanomas formas ne velti sauc par melanomām - slepkavām, kas pāris mēnešu laikā var novest cilvēku līdz pilnīgam izsīkumam.

Vai ir kādas tendences melanomas atklāto gadījumu skaitā atkarībā no sezonas? Vai labāk vizīti pie dermatologa ieplānot pēc vasaras, kad āda ir bijusi pakļauta saules ietekmei?

Sezonalitāte ir novērojama. Pavasarī šim jautājumam jau daudzus gadus tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc mēs pirms vasaras savos kabinetos redzam vairāk cilvēku, kuri nāk un pārbaudās. Visērtākais laiks pacientam pārbaudīties, protams, ir vasara, jo tad cilvēki vairs nav satuntulējušies siltajos apģērbos. Bet mums, dermatologiem, vislabākais laiks ir pavasarī, kad cilvēks vēl nav pabijis saulītē, vai arī tad, kad vienu mēnesi jau ir pavadījis bez saules, jo tad dabīgais iedegums mazinās, un pazūd arī fizioloģiskās izmaiņas dzimumzīmēs, kas saistās ar ultravioletā starojuma ietekmi uz tām. Tāpēc mēs aicinām cilvēkus nākt vai nu agrā pavasarī pirms sezonas sākuma vai rudenī, kad iedegums ir jau "aizmirsies" un āda izskatās atkal dabīga. Gluži tas pats attiecas uz solārijiem. Mēs nekad nesakām nākt pārbaudīt veidojumus tad, kad esat nesen bijuši solārijā. Solārijs, tāpat kā saule, var atstāt pēdas veidojumos, un tās bieži vien ir mulsinošas.

Kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi cilvēku paradumus veikt profilaktiskas vizītes pie dermatologa? Kā ir mainījusies ir atklāto melanomas gadījumu dinamika?

Protams, jebkādi ierobežojumi, īpaši tādi, kas bija pavasarī, kad ambulatorie pakalpojumi bija vienkārši aizliegti, liedza jebkādu iespēju tikt pie ārsta. Arī pašreiz cilvēki gados un tie, kas vairāk raizējas par iespējamo inficēšanos, vairās lieki apmeklēt medicīnas iestādes. Tāpēc viņi atliek vizīti uz vēlāku laiku. Jaunākajos zinātniskās literatūras datos un publikācijās, kas nāk no dažādām valstīm, kuras ir smagāk skārusi Covid-19 krīze, protams, ir dati par to, ka sakarā ar stingriem ierobežojumiem pacienti nevarēja apmeklēt ārstu, un ir zināms daudzums pacientu, kam šis audzējs tika diagnosticēts vēlāk, nekā tas varēja būt. Latvijā ir zināmas problēmas ar reģistriem, un runāt pārliecinoši par Latvijas datiem mēs nevaram. Vienīgi varu atsaukties uz asoc. prof. Jāņa Eglīša, Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja, teikto, ka ne vien melanoma, bet arī citas vēža formas pacientiem ir novērojamas vēlīnāk diagnosticētas nekā, iespējams, tas būtu bijis ārpus Covid-19 laika. Covid-19 ir liela problēma. Saslimstība ar melanomu šobrīd Latvijā nav tik plaša, kāda tā ir ar Covid-19, bet, ja tā viss turpināsies un melanoma tiks atklāta vēlās stadijās, no tās gada laikā nomirs tikpat daudz cilvēku kā no Covid-19.

Ar ko jārēķinās pacientam, apmeklējot dermatologu pandēmijas laikā? Kādi drošības pasākumi ir jāievēro?

Ir jārēķinās ar to, ka pacientam, nākot uz pārbaudi, ir jābūt bez jebkādām respiratorās sistēmas saslimšanas pazīmēm, jo tās var liecināt gan par vienkāršu saaukstēšanos, gan par gripu, gan par Covid-19. Pacientiem ir jābūt ar sejas maskām, ar pastāvīgiem klientiem tiks ievērota distancētas sasveicināšanās etiķete,taču citādi ārsta kabinetā viss notiks tāpat kā līdz šim. Telpas pēc katra pacienta tiks papildus izvēdinātas, tiks apstrādātas un dezinficētas virsmas un iekārtas, ar kurām veikti izmeklējumi. Pagaidām absolūti viss spektrs ar izmeklējumiem pie dermatologa un visām analīzēm ir pilnībā pieejams.

Intervija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par intervijas saturu atbild biedrība "Soli priekšā melanomai".