Deputāti tehnisko palīglīdzekļu sistēmas uzlabošanai piesaistīs pētnieci Behmani
Rīga, 6.marts, LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti tehnisko palīglīdzekļu sistēmas uzlabošanai piesaistīs Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāni Daigu Behmani, kurai nupat par šo jomu tapis pētījums.
Kā šodien sacīja Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP), 13.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir "drosmīgā kompānija", kura nepārņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēja izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas kārtībā.
Zālīte-Grosa ir pārliecināta, ka šī rīcība bija pareiza, jo izmaiņas bija pārāk plašas un līdz galam neizdiskutētas. Deputāte norādīja, ka vispirms jāsaprot, kādas izmaiņas būtu labākās, jo nevarot tikai mainīt sistēmas administratoru un cerēt, ka situācija mainīsies.
Vienlaikus deputāte mudināja komisiju turpināt darbu un izvērtēt tehnisko palīglīdzekļu jautājumu, lai mazinātu rindas un, iespējams, ieviestu brīvā tirgus mehānismus.
Pēc Zālītes-Grosas paustā, patlaban Behmanei tapis pētījums par tehniskajiem palīglīdzekļiem, tāpēc pētniece aicināta piedalīties sēdē aprīlī, lai palīdzētu deputātiem saprast, kādā virzienā doties un kādas ir iespējas uzlabot esošo sistēmu.
Deputāte norādīja, ka izmaiņas sistēmā noteikti prasīšot papildu finansējumu, jo "globālas pārmaiņas" bez papildu finansējuma nav iespējamas.
Komisijas deputāti šodien aicināja Labklājības ministriju izrēķināt reālos tehnisko palīglīdzekļu tarifus, jo iepriekš kādā no sēdēm nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" pārstāvji norādījuši, ka tarifi neatbilst reālajām izmaksām.
Kā ziņots, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti decembrī lēma neturpināt skatīt iepriekšējā parlamenta konceptuāli atbalstītos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas kārtībā, bet solīja atgriezties pie jautājuma, kad būs iepazinušies ar esošo situāciju un plānotajām izmaiņām.
Komisija noraidīja likumprojektu vēl pirms LM pārstāvji bija paspējuši izstāstīt visu grozījumu būtību. Grozījumi neparedzēja tikai izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu jomā, bet arī daudzos citos segmentos, piemēram, psihosociālās palīdzības saņēmēju loka paplašināšanā.
Saeimas komisijā izcēlās asa vārdu apmaiņa starp toreizējo deputātu, kādreizējo labklājības ministru Jāni Reiru (JV), kurš norādīja, ka šāds lēmums ir "spļāviens sejā" cilvēkiem ar invaliditāti, un deputāti Zālīti-Grosu, kura sacīja, ka nepiekrīt deputātam. Deputātes ieskatā, tehnisko palīglīdzekļu jautājumā ir pārāk daudz neskaidrību, turklāt no Reira izskanot atbalsts izmaiņām, kaut arī viņai esot "pilns dators" informācijas ar pretēju viedokli. Deputāte arī uzsvēra, ka jaunie deputāti vēlas pieņemt apdomīgus lēmumus, tāpēc vēlas izprast jautājumu un uzklausīt visas puses.
Februārī pēc vizītes nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) un Zālīte-Grosa sacīja, ka pagaidām nav saskatāma nepieciešamība būtiski mainīt tehnisko palīglīdzekļu administrēšanas sistēmu.
Abi deputāti pārliecināti, ka sistēmas esošajam administratoram - centram "Vaivari" - par tādu arī būtu jāpaliek vismaz turpmākos četrus gadus. "Arī administratīvās izmaksas šobrīd ir zemākas, ja tas tiek darīts caur "Vaivariem"," skaidroja Skride.
Tikmēr Zālīte-Grosa ir pārliecināta, ka centrs savu darbību var uzlabot un attīstīt, turklāt centrs nenoliedzot, ka uzlabojumi ir vajadzīgi un rindas uz pakalpojumiem pastāv. Pēc viņas domām, "noārdīt" sistēmu, nezinot, ko var uzbūvēt vietā, ir diezgan neprātīgi. "Skaidrs, ka svarīgākais, ka problēmu esam piefiksējuši un netaisāmies atstāt pašplūsmā. Mēs sekosim līdzi tam, kas ir jāuzlabo," sacīja deputāte, kura piebilda, ka arī tehnisko palīglīdzekļu jomā nepieciešams pārskatīt tarifus.
