Deputāti interesējas, kas pēc izmaiņām veselības pakalpojumu saņemšanas sistēmā notiks ar IIN nemaksātājiem
Veselības pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanu paredzēts sākt 2015.gada 1.jūlijā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien interesējās, kas notiks ar tiem pacientiem, kuri nemaksās IIN.
Komisijā tika apspriests jautājums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā.
Deputāti Andris Bērziņš (ZZS) un Aija Barča (ZZS) interesējās, kas notiks ar cilvēkiem, kuri nemaksās IIN un kuri neatradīsies nevienā no grupām, kurām būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka šie cilvēki saņems neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet, kad viņu dzīvība vairs nebūs apdraudēta, veselības aprūpes pakalpojumi vairs netiks sniegti.
Deputāte Siliņa savukārt norādīja, ka piedāvātā sistēma īpaši neskars Latvijas iedzīvotājus un lielākoties no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas izslēgs tos cilvēkus, kuri ir aizbraukuši uz ārvalstīm un tur legāli strādā.
Parlamentārietis Vitālijs Orlovs (SC) no savas puses interesējās, kādas būs iespējas veselības pakalpojumus saņemt viņa meitai, kura studē ārvalstīs. No Mūrmanes-Umbraško un VM Juridiskās nodaļas vadītāja Raimonda Oša viņš saņēma skaidrojumu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā būs saraksts ar studējošajiem. Pēc tā arī studentiem nodrošinās piekļuvi veselības apdrošināšanas pakalpojumiem.
Komisijas priekšsēdētāja Barča no Oša saņēma atbildi, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas būs saistīts ar sistēmas ieviešanu, vēl nav izstrādāts. Politiķe norādīja, ka, skatot jautājumu par likumprojekta pieņemšanu, deputāti vēlēsies iepazīties arī ar MK noteikumu projektu.
Komisija šodien nepieņēma formālu lēmumu par atbalstu attiecīgajiem grozījumiem, taču no deputātu veiktās amatpersonu iztaujāšanas noprotams, ka komisijā dominē piesardzīgi optimistiska pozīcija. Deputāte Siliņa gan norādīja, ka pie attiecīgajiem grozījumiem vēl jāstrādā, piemēram, diskutējot par IIN minimālās iemaksas lielumu.
Veselības pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar IIN maksāšanu paredzēts sākt 2015.gada 1.jūlijā.
Tas izriet no šodien VM Juridiskās nodaļas vadītāja paustā žurnālistiem.
2014.gada 1.jūlijā paredzēts sākt koncepcijas par veselības aprūpes finansēšanas modeli risinājuma ieviešanu, komisijas sēdē norādīja SIA "KPMG Baltics" pārstāvis ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Viņš piebilda, ka panākt to, ka risinājuma ieviešana savlaicīgi sākas no 2014.gada 1.jūlija, būs izaicinājums.
Komisijas sēdē tika prezentēta daļa no "KPMG Baltics" veiktā apjomīgā pētījuma par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā.
Iecerēts, ka 2014.gada 1.jūlijā tiks sākta uzskaite, lai cilvēki, kuri 2014.gadā būs vismaz pusgadu maksājuši IIN, no 2015.gada 1.jūlija būtu tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, žurnālistiem pēc sēdes skaidroja VM Juridiskās nodaļas vadītājs.
Tajā pašā laikā netiek izslēgta iespēja ļaut cilvēkam šajā pārejas periodā 2014.gadā IIN nodokli maksāt trīs mēnešus, ja viņš to būs samaksājis tādā apmērā, kas ļauj nestrādāt pārējos deviņus mēnešus, mediju pārstāvjiem skaidroja VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos.
Veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu paredzēts iezīmēt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3,65 procentpunktu apmērā. Kopā tas pašlaik atbilst apmēram 170 miljonu latu ieņēmumiem. Līdz ar to šis risinājums neparedz papildu nodokļu nastas uzlikšanu iedzīvotājiem, solīja Voļskis.
Veselības budžeta apjoms nemainīsies, bet mainīsies tikai finansēšanas kārtība. Sistēmas aptuvenās ieviešanas tiešās izmaksas ir 525 000 latu. Piemēram, ap 15 valsts institūcijām būs jāveic iepirkumi, lai mainītu savas informācijas tehnoloģiju sistēmas.
Informācijas sistēma ir jāuzlabo, lai nodrošinātu Datu apmaiņas centra kvalitatīvu darbību.
Tas nodrošinās informācijas apkopošanu par tiem, kam pienāksies veselības aprūpes pakalpojumi, - IIN maksātāji, reģistrētie bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie, vecuma pensijas un slimības pabalsta saņēmēji, ieslodzītie un citi.
Kā skaidroja Mūrmane-Umbraško, iedzīvotājiem, kuri nestrādās un kuri neatradīsies nevienā no grupām, uz kurām neattieksies pienākums maksāt IIN, būs iespēja pašiem ik mēnesi par sevi samaksāt 28 eiro (20 latus), lai iegūtu tiesības pretendēt uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Būs nepieciešams izšķirties, vai šajā sistēmā pacientu identifikācijai izmantot elektroniskās identifikācijas kartes jeb eID kartes vai izgatavot īpašas veselības kartes. Taču jaunas veselības kartes prasītu vienu līdz divus miljonus latu lielus tēriņus, savukārt pašreizējās eID kartes sasaiste ar ieviešamo sistēmu varētu izmaksāt 200 000 līdz 300 000 latu, skaidroja "KPMG Baltics" pārstāvis.
Parlamentārieši interesējās arī par pacientu informācijas drošību, ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu. Osis norādīja, ka pacientiem obligāti eID kartēm būs jābūt no 2017.gada 1.janvāra.
Veselības apdrošināšanas sistēma paredzēs, ka pakalpojumu saņems tikai tās personas, par kurām tiek maksāti nodokļi Latvijā. Pašreiz valsts apmaksātos pakalpojumus var izmantot arī tās personas, kas strādā un maksā nodokļus ārpus Latvijas, norādīja Voļskis.
Likumprojektu par šīs sistēmas ieviešanu Ministru kabinetā skatīs 19.novembrī.
Foto: Evija Trifanova/LETA
