Deputāti atbalsta ieceri pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgajām personām
Rīga, 11.apr., LETA. Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz pilnveidot no psihoaktīvām vielām atkarīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saturu, papildinot pakalpojuma saņēmēju loku.
Likuma grozījumos paredzēts noteikt, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem sociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem. Valdībai būs jānosaka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi, apjoms, saturs, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumi un kārtība.
Likuma izmaiņu anotācijā pausts, ka grozījumiem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Grozījums paredz diversificēt esošos no valsts budžeta finansētos pakalpojumus, nosakot iespējas to sniegt gan institūcijā, gan dzīvesvietā (ambulatori), kā arī paredzot iespējas saņemt pakalpojumu personām ar procesu atkarībām (piemēram, datori, azartspēles).
Likumprojekts arī paredz, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta ir papildus ienākumu veids, kuru neņem vērā, novērtējot klienta materiālos resursus.
Tāpat likuma grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu Ministru kabinetam doto deleģējumu attiecībā uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma regulēšanu paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma regulēšanu personām ar onkoloģisku slimību, ka arī precizēt to personu loku, kurām ir tiesības saņemt personām ar onkoloģisku slimību paredzēto psihosociālo rehabilitāciju.
Grozījumi likumā ir nepieciešami, lai veicinātu darbspējīgo personu, kuras saņem pašvaldību sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus, iesaistīšanos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos. Līdz ar to iecerēts palielināt stundu skaitu iesaistei šajos pasākumos no 12 stundām nedēļā uz 15 stundām nedēļā.
Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.
