Delikāta problēma – urīna nesaturēšana
Foto: Alagich Katya/Flickr
Baudot vasaru neaizdomājamies, ka Latvijā ir ap 150 000 cilvēku, kuriem došanās ārā no mājas izraisa stresu un psiholoģiskas ciešanas, portālu MEDICINE.LV informē Kristīne Toma.
Valda mīts, ka urīna nesaturēšana ir tikai pensionāru un nevarīgu ļaužu liksta, kas saistīta ar novecošanas procesiem. Realitātē ar šo delikāto veselības problēmu ikdienā saskaras kā jauni, tā veci - vidēji katra ceturtā sieviete kaut reizi mūžā, un nedaudz retāk vīrieši.
Sievietes šī problēma piemeklē biežāk, jo sieviešu urīnceļi balstās uz iegurņa lejasdaļas muskuļiem. Ja šie muskuļi kļūst vāji un samazinās to elastīgums, tad tādas ikdienišķas lietas kā klepošana un smiešanās izraisa nekontrolētu urīna noplūdi. Tāpat par iemeslu var būt ilgstošs smags darbs, stresains dzīvesveids un liekais svars.
Urīna nesaturēšana jeb inkontinence ir viena no tām retajām problēmām, par kuru sievietes nevēlas runāt pat ar savu labāko draudzeni, kauna dēļ šo delikāto jautājumu neuzdrošinās izrunāt pat ar savu ārstu. Bailes par urīna nesaturēšanu dzimumakta laikā ietekmē seksuālo dzīvi. Inkontinences slēpšana no partnera rada situācijas, kad sieviete vai vīrietis sāk izvairīties no intīmām attiecībām ar partneri. Rezultātā cilvēks norobežojas, baidās iziet sabiedrībā, zaudē interesi par dzīvi un ļoti bieži iegrimst depresijā.
"Urīna nesaturēšana skar no 4% līdz 8% pasaules iedzīvotāju vai gandrīz 400 miljonus cilvēku visā pasaulē. Ne velti šogad 5. Globālais Inkontinences Forums (GFI) Madridē pulcēja vairākus simtus medicīnas un sociālas aprūpes speciālistu no visas pasaules. Pagarinoties vidējam dzīves ilgumam, inkontinences pacientu aprūpe skar arvien plašāku indivīdu loku – tie ir gan paši pacienti un viņu tuvinieki, gan veselības un sociālās aprūpes darbinieki. Eiropas populācijai novecojot, pieaug nepieciešamība pēc jaunas pieejas un citāda veida risinājumiem nekā tas ir bijis līdz šim," stāsta Inese Barkāne, biedrības "Inko Centrs" vadītāja.
Lai arī nepatīkama un nereti problemātiska, urīna nesaturēšana nav iemesls, lai norobežotos no sabiedrības un izvairītos doties ārpus mājām. Risinājumi ir dažādi – ārstēšana ar medikamentiem, fizioprocedūras, iegurņa lejasdaļas muskuļu vingrojumi. Galvenais ir atmest kaunu un doties pie ārsta. Tikpat svarīgi ir izvēlēties piemērotus higiēnas līdzekļus, lai izvairītos no liekām raizēm, līdz problēmai rasts risinājums. Izvēloties piemērotu kopšanas līdzekli, iespējams aizmirst par problēmu un, nemainot savas ikdienas gaitas, dzīvot pilnvērtīgu un sociāli aktīvu dzīvi.
Atšķirībā no Eiropas valstīm, pašlaik Latvijā tikai pacienti ar noteiktām diagnozēm var saņemt daļēju valsts finansējumu urīna uzsūcošajiem līdzekļiem. "Valsts pabalstu var saņemt tie, kuriem ir vidēja vai smaga urīna nesaturēšana un konkrēta diagnoze," uzsver I.Barkāne. Situāciju sarežģī arī tas, ka galvenie urīna uzsūcošo līdzekļu izrakstītāji – ģimenes ārsti bieži vien nezina visas diagnozes, pie kurām pacientam pienākas valsts atbalsts. Visvairāk šie līdzekļi tiek izrakstīti pacientiem pēc insulta, pacientiem ar onkoloģiskām un neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, Parkinsona slimību vai multiplo sklerozi.
Urīna uzsūcošie līdzekļi pienākas arī diabēta pacientiem ar neiroloģiskām komplikācijām, pacientiem, kuriem ir neskaidras dabas onkoloģiskas saslimšanas, kas bieži vien valsts atbalstu nesaņem, jo ģimenes ārstiem trūkst informācijas. Precīzs diagnožu uzskaitījums pieejams mājaslapā.
