Parasti populāros stomatoloģijas rakstos tiek runāts par zobu higiēnu, kariesu, mūsdienīgām protezēšanas metodēm, par sakodiena problēmām un par to stomatoloģijas daļu, kas ar to nodarbojas: ortodontiju. Šoreiz apspriedīsim ne mazāk svarīgu tēmu - ārsta un pacienta savstarpējās attiecības. No tā, kā tās veidojas, lielā mērā ir atkarīgi veiktās ārstēšanas panākumi.

Leonīds Veļkovičs,

SIA Svenata zobārstniecības centra Brīvības 103 direktors

Pašlaik komerciālajā medicīnā ir izveidojusies tāda pati situācija kā valsts medicīnā, kuru daļēji vai pilnībā finansē slimokase. Vēl pirms dažiem gadiem pacienti, nākot uz privātu stomatoloģijas klīniku, bija pārliecināti, ka viņus pieņems nekavējoties. Tagad privātā klīnikā ir tikpat liela rinda kā valsts klīnikā.

Kāpēc? Pēc manām domām, galvenais iemesls nav ārzemnieku pieplūdums, kaut arī tam ir sava loma. Pacientu skaits, kas speciāli brauc no Eiropas pēc stomatoloģiskās palīdzības, ar katru gadu palielinās, jo Latvijas cenas par stomatoloģiskajiem pakalpojumiem vēl aizvien ir nedaudz zemākas par citu Eiropas valstu cenām, bet ārstēšanas kvalitāte visādā ziņā ir tāda pati.

Arī Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc stomatoloģiskajiem pakalpojumiem, jo pieaug ne tikai cenas, bet arī ienākumi. Tāpēc lielai daļai pacientu, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā nevarēja atļauties rūpēties par savu veselību finanšu trūkuma dēļ, ir radusies ne tikai nepieciešamība, bet arī iespēja vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Viens no izplatītākajiem mītiem ir tas, ka privātpraksē pastāv iespēja ātrāk tikt uz pieņemšanu un dažu dienu laikā atrisināt visas problēmas.

Mūsu klīnikā, kā arī vairākos desmitos citu Eiropas līmeņa klīniku Latvijā, nekavējoties tikt uz pieņemšanu nemaz nav tik vienkārši; un dažu dienu laikā sniegt pacientam visus nepieciešamos pakalpojumus mēs bieži vien nespējam.

Mūsdienās mēs saskaramies ar paradoksāliem gadījumiem, kas varbūt ir saistīti ar zināmu pacientu naivumu. Apspriežot šo jautājumu ar kolēģiem, kas strādā citu Eiropas valstu klīnikās, izrādās, ka viņiem nav tādu sarežģījumu kā pie mums: ārsts nosaka pieņemšanas laiku un ārstēšanas shēmu, pacients piekrīt un izpilda visus norādījumus, kā arī laicīgi ierodas uz procedūrām. Turpretim aptuveni puse no Latvijas pacientiem ne tikai neizpilda ārsta priekšrakstus, bet arī atļaujas nokavēt vai pat izlaist pieņemšanas reizes.

Ja klients ir pierakstījies pie laba friziera, viņš cenšas neaizmirst par to un atnākt laikā. Taču tas pats cilvēks var nokavēt pierakstu pie stomatologa, atstājot pārāk maz laika pilnvērtīgai pakalpojuma sniegšanai, vai vispār liekot ārstam pie pilnas noslodzes zaudēt laiku dīkstāvē. Ārsts nav sliktāks par frizieri, un attieksmei pret viņu jābūt ne sliktākai kā pret frizieri.

Šī ir ārsta un pacienta savstarpējās sapratnes problēma. Nez kāpēc vairākumam mūsu pacientu nav pilnīgas izpratnes par to, ka viņi cīnās par savu veselību kopā ar ārstu.

Otrs pacientu vidū ļoti izplatīts mīts: ka, samaksājot klīnikai naudu, var iegūt visu , ko vēlies.

Medicīna kopumā un stomatoloģija konkrēti uzliek noteiktus ierobežojumus. Ārsts, kā likums, rekomendē pacientam vairākas ārstēšanas metodes - higiēnu, vai zobu plombēšanu, vai restaurāciju. Ieteikumiem ir vairāki aspekti: pirmkārt, tā ir medicīniskā lietderība. Otrkārt - pacienta finansiālās iespējas. Treškārt, ārsts nevar veikt visu, ko vēlas pacients, lai cik arī viņš par to nemaksātu. Piemēram, ja pacientam žokļa kaula izmērs un struktūra neļauj ievietot implantus, kas kalpotu par mākslīgā zobu pamatu vai protēzes atbalstu, tad mēs to nevaram izdarīt. Mēs varam piedāvāt ilgāku procesu, kas ietver sevī žokļa kaula attiecīgu sagatavošanu, un atgriezties pie šā jautājuma, teiksim, pēc gada. Tā rīkojas visi saprātīgi ārsti, jo ārsts atbild par savu paveikto darbu un par sekām, kas pēc tam var rasties.

Trešais mīts - prasīt no klīnikas nereālas garantijas. Pie tam tiek aizmirsts, ka medicīnā garantijas ir ļoti ierobežotas. Tās ir atkarīgas ne tikai no pielietojamo materiālu un instrumentu kvalitātes, no ārsta, zobu tehniķa vai asistenta kvalifikācijas, bet arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa, kas jebkurā momentā var neprognozējami mainīties. Stomatoloģijā garantijas ir atkarīgas arī no tā, kā pacients kopj savu mutes dobumu vai protēzes, un vai ievēro visas ārsta rekomendācijas.

Es nekad neaizmirsīšu pazīstama vācu profesora atbildi uz jautājumu par garantijām: "Ja pacients nav spējis saglabāt savus dabīgos zobus, tad kā es varu garantēt, ka viņš saudzīgi izturēsies pret mākslīgajiem?"

Mēs visi esam speciālisti sportā, ekonomikā un politikā. Daudzi arī medicīnā, īpaši tajā augsti tehnoloģiskajā stomatoloģijā, par kuru zobārstniecība kļuvusi divās pēdējās desmitgadēs. Bet diemžēl (patiesībā, manuprāt, par laimi) pacientam labāk ir samierināties ar domu, ka viņam kaut mazliet jāuzticas savam ārstam gan ārstēšanas metodes izvēlē, gan turpmākajās rekomendācijās, gan ieteikumos, kādas protēzes izvēlēties... Pacients ir tiesīgs izvēlēties, bet no tā, ko piedāvā speciālists. Bet tam pamatā ir labas ārsta un pacienta attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Veselība ir kopīgu pūliņu auglis.

Nedrīkst aizmirst, ka ārsts pret savu darbu izturas pietiekoši atbildīgi: viņš riskē ne tikai ar savu reputāciju un daudziem rūpīga darba gadiem, bet arī materiāli un juridiski, jo par darba kvalitāti atbild ar saviem diplomiem un sertifikātiem. Tas sniedz pacientam zināmu drošību.

SIA Svenata zobārstniecības centrs Brīvības 103

Rīga, Brīvības iela 103-23a

Tālr. 67379889, mob. tālr. 29249165

E-pasts: svenata@delfi.lv

http://www.multimedia.lv/dentist/