Daugavpils dome iebilst pret VM ieceri samazināt gultas vietu skaitu Daugavpils reģionālajā slimnīcā
Daugavpils, 16.aug., LETA. Daugavpils pilsētas domes vadība iebilst pret Veselības ministrijas (VM) iecerei samazināt gultas vietu skaitu Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS) no 700 līdz 340, aģentūru LETA informēja Daugavpils pilsētas pašvaldībā.
Ministru kabinets 7.augustā atbalstīja konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kurā ietverta informācija par pastāvošo situāciju Latvijas veselības sistēmā, kā arī piedāvājumi attiecībā uz DRS tālāko pastāvēšanu un riski, ja finansējuma nozarei nebūs.
Saistībā ar šo ziņojumu Daugavpils dome ir nosūtījusi vēstules Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Ministru prezidentam, kurās norāda, ka, samazinot gultu skaitu vairāk nekā uz pusi - no 700 līdz 340, pastāv draudi ne tikai stacionārajai veselības aprūpei, bet arī kopējai veselības aprūpes nodrošināšanai reģionā.
Ziņojumā ir neskaidri iezīmēta rehabilitācijas stacionāro un ambulatoro pakalpojumu pieejamība reģionu iedzīvotājiem, kā arī nav konkretizēts, kādā stadijā atrodas pilotprojekts, kurš paredz Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas un DRS apvienošanu. Patlaban ne pašvaldībā, ne DRS nav nekādas informācijas par šo pilotprojektu.
"Pašvaldībai ir pienākums aizstāvēt DRS darbinieku un pacientu intereses. Gultu skaita un finansējuma samazinājums iestādei var radīt dramatiskas sekas. Slimnīcas akcionāri ir pārliecināti, ka iestādei jāpaliek patstāvīgai, jāattīstās, jāizmanto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai attīstītu infrastruktūru un piesaistītu personālu," norāda Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).
VM veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka Daugavpils sadarbības teritorijā, kurā Daugavpils reģionālajai slimnīcai rekomendēts veidot sadarbību ar Krāslavas slimnīcu un Preiļu slimnīca, gultu skaitu plānots samazināt no 824 gultām 2015.gadā līdz 413 gultām 2020.gadā.
VM norāda, ka sadarbības teritorijās nepieciešamais gultu skaits noteikts, lai nodrošinātu vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu teritorijās. Turklāt reformu rezultātā plānotais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju piedāvājums paredz tādu gultu skaitu katrā profilā, kas nodrošina prognozēto pieprasījumu pēc aprūpes.
Pēc ziņojumā paustā, ņemot vērā pakalpojuma kvalitātes saistību ar sniegto pakalpojumu apjomu, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ietver ne tikai pakalpojumu koncentrāciju un paplašināšanu attiecīga līmeņa slimnīcās, lai optimizētu resursus, bet arī nodrošina kvalitātes līmeņa uzturēšanai pietiekamu apjomu un savlaicīgu piekļuvi slimnīcas pakalpojumiem augstākajos līmeņos īsākā laika periodā.
Tāpat VM reformas ietvaros, lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus, medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, tiks vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņas slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās pagaidām Daugavpils reģionālā slimnīca pieder pie 3.līmeņa slimnīcām jeb reģionālajām, kurās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili, piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca ir specializējusies onkoloģijas profila un invazīvās kardioloģijas profila pacientu ārstēšanā.
VM norāda, ka 2020.gadā plānotas 18 - 26 akūtās gultas uz 10 000 iedzīvotājiem un 4,4 hronisko pacientu gultas uz 10 000 iedzīvotājiem, kas monitorējot datus var tikt pārskatītas.
Vienlaikus VM norāda, ka slimnīcu sadarbības teritorijās būtu racionāli iekļaut Steidzamās medicīniskās palīdzības punktus, lai atslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas gadījumos, kad pacientu stacionēšana nav nepieciešama.
Kā aģentūrai LETA intervijā teica veselības ministre Anda Čakša, patlaban jautājumi saistībā ar slimnīcu kartējumu norisinās darba grupā. "Veidojot sadarbības teritorijas, jākoncentrē augstas intensitātes pakalpojumi un vienlaikus jānodrošina, ka hroniskie pacienti netiek vesti pārāk tālu no mājām. Tas nozīmē, ka teritorijā jāiezīmē augstas intensitātes centri, reģionālās slimnīcas, kā arī hronisko pacientu atbalsta punkti," skaidro ministre.
