Daltonisms jeb krāsu aklums ir redzes patoloģija, kurai raksturīga pacienta nespēja atpazīt vienu vai vairākas pamata krāsas. To izraisa acs tīklenes centrālajā daļā esošo krāsu uztveres receptoru darbības traucējumi, kas visbiežāk iegūti iedzimtības ceļā. Patoloģija parasti neietekmē ne redzes asumu, ne arī citas redzes īpašības, taču var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti.

No daltonisma cieš galvenokārt vīrieši (aptuveni 8% vīriešu), sievietēm šī saslimšana novērojama daudz retāk (0,5%). Ja slimība radusies iedzimtības ceļā, tā nav ārstējama, savukārt iegūto daltonismu, piemēram, kas radies acu traumas rezultātā, ir iespējams ārstēt ar ķirurģiskām metodēm, dažos gadījumos redzi iespējams koriģēt ar speciālām kontaktlēcām.

Simptomi

Ar daltonismu sirgstošie cilvēki nespēj atšķirt tādas krāsas kā sarkano, zilo un zaļo. Dažos gadījumos zūd spēja uztvert dzelteno vai zilo krāsu. Daltonisma smagākā forma ir pilnīgs krāsu redzes trūkums (monohromā daltonija), kad pacients nav spējīgs atšķirt jebkuras krāsas un apkārtni redz melnbaltos toņos. Iedzimta daltonisma gadījumā krāsu uztveres traucējumi biežāk skar abas acis, savukārt iegūtā daltonisma forma izpaužas parasti tikai vienai acij.  

Cēloņi

Daltonisms tiek iedalīts divās formās – iedzimtā un iegūtā.

Iedzimtā daltonisma galvenais cēlonis ir ģenētiskais faktors, kad no mātes tiek pārmantota X hromosoma, kas satur daltonisma gēnu. Sievietēm, kā zināms, ir divas X hromosomas, bet vīriešiem – viena, ar ko arī izskaidrojams, kāpēc vīrieši ar šo problēmu saskaras ievērojami biežāk nekā sievietes. Sievietēm šī redzes patoloģija var iedzimt, ja ar daltonismu slimojuši gan māte, gan tēvs. Ja daltonisms ir tikai vienam no vecākiem, tad veselā X hromosoma bloķē bojāto daltonisma gēnu saturošo hromosomu. 

Daltonismu var arī iegūt, ja tiek bojāta acs tīklene vai redzes nervs. Šāds krāsu aklums sastopams vienlīdz bieži gan vīriešiem, gan sievietēm. Iegūtā daltonisma rezultātā cilvēkam biežāk rodas grūtības atšķirt dzelteno un zilo krāsu. Iespējamie daltonisma cēloņi ir acs tīklenes bojājumi, kas radušies ultravioletā starojuma ietekmē vai traumu rezultātā, dažu medikamentu lietošana, makulodistrofija (ar vecumu saistītas izmaiņas acs audos), diabētiskā retinopātija (cukura diabēta komplikācija, kas izpaužas kā acs tīklenes asinsvadu bojājumi), kā arī katarakta (acs lēcas apduļķošanās) un citas nopietnas acs saslimšanas. Pamanot jebkādas izmaiņas krāsu uztverē, nekavējoties jāvēršas pie ārsta-oftalmologa.

Ārstēšana

Iedzimtais daltonisms tiek diagnosticēts jau agrā bērnībā un to diemžēl ārstēt nav iespējams, taču gēnu inženierijā tiek veikti pētījumi, kā mainās redze, ievadot acs tīklenes šūnās trūkstošo gēnu, kas atbild par krāsu uztveri. Potenciālā ārstēšanas metode ir izstrādes stadijā.

Savukārt iegūto daltonismu iespējams koriģēt ar ķirurģiskām metodēm, ja daltonisms radies, piemēram, kataraktas vai citu acs tīklenes vai redzes nerva saslimšanu rezultātā. Tāpat pielieto krāsu uztveres korekcijas metodi, izmantojot speciālas kontaktlēcas, taču ne visos gadījumos tās spēj nodrošināt jūtamus rezultātus. Palīdzēt daltonisma ārstēšanā var arī, pārtraucot lietot medikamentus, kas varētu kalpot par iemeslu patoloģijas attīstībai.