Slimnīcu biedrība: Nozares nākotne joprojām ir neskaidra, taču pirmie soļi tās sakārtošanā sperti
Rīga, 20.apr., LETA. Veselības aprūpes nozares nākotne joprojām ir neskaidra, taču pirmie soļi tās sakārtošanā ir sperti, aģentūrai LETA šādu viedokli pauda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova.
Viņa norādīja, ka veselības aprūpē pēdējos astoņus gadus pastāv daudz problēmu, tostarp būtiski ierobežojumi pacientiem saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, mediķu pārslodze, zems atalgojums un iepriekš nepārdomātu lēmumu pieņemšana nozares līmenī. Veselības aprūpes sistēmu centušies sakārtot daudzi ministri, taču šoreiz izskatās, ka "ledus tiešām ir sakustējies", vērtēja Širova.
Pēc viņas paustā, "ausu aizbāžņi, kurus iepriekšējie veselības ministri ielika uzreiz pēc savas apstiprināšanas amatā, beidzot izņemti ārā", turklāt biedrība cer, ka uz ilgu laiku, jo "troksnis" ap veselības reformām nerimsies un arī turpmāk būšot liels.
Biedrība atzinīgi vērtē veidu, kādā ministrija par plānotajām reformām runā ar pašvaldībām un reģionu slimnīcām. "Tie nav tikai vienvirziena paziņojumi, bet reālas vizītes pie slimnīcām, tikšanās ar pašvaldībām, diskusijas," norādīja Širova.
Pēc viņas paustā, tieši pirms Lieldienām noslēdzās pirmās oficiālās sarunas par katrā reģionā un slimnīcā plānotajām reformām, un kopumā slimnīcas ir apmierinātas ar sarunās izteiktajiem reformu priekšlikumiem. Atsevišķos gadījumos piedāvātās izmaiņas slimnīcu statusā un pakalpojumu klāstā vēl ir diskutējamas, īpaši Tukuma un Preiļu slimnīcās.
Vienlaikus Širova norādīja, ka ministrija ir ieklausījusies arī citos būtiskos jautājumos, kas bija sasāpējuši jau vairākus gadus, proti, no 1.aprīļa neatliekamās medicīnas palīdzības slimnīcām novirzīts papildu finansējums, lai slimnīcas varētu samaksāt dežūrspeciālistiem par darbu nakts stundās un svētku dienās, ko līdz šim slimnīcas bija spiestas darīt no saviem resursiem.
Tāpat biedrība atzinīgi vērtē, ka lokālajām slimnīcām, kurās tiek sniegta dzemdību palīdzība - Kuldīgā, Ogrē, Cēsīs, Preiļos, Dobelē, Balvos, Gulbenē, Jūrmalā un Madonā - piešķirts finansējums ginekologa-dzemdību speciālista un pediatra-neonatologa darba samaksai, ko arī slimnīcas finansēja no saviem iekšējiem resursiem. "Faktiski šobrīd situācija ir padarīta vienlīdzīga visās Latvijas dzemdību nodaļās, jo valsts reģionālajās slimnīcās un Rīgas dzemdību namā papildu samaksu par ginekologu-dzemdību speciālistu un pediatru-neonatologu apmaksāja jau līdz šim," skaidroja Širova.
Slimnīcu biedrība cer, ka "ledus, kas sakustējies atkal neiesals", jo priekšā ir milzīgs darbs, lai nozari sakārtotu un iedzīvotāji saņemtu pieejamu, kvalitatīvu valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību.
Jau ziņots, ka VM piedāvājusi veselības aprūpes reformu projektu, kas skar izmaiņu un uzlabojumu veikšanu dažādās sfērās. Ministrijām un sabiedrībai nodotais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu orientējas uz pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču risina arī darbiniekiem aktuālus jautājumus, norādījusi Čakša.
Viņa pauda, ka reformas uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā. Saskaņā ar reformu 2023.gadā plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta, novirzot nozarei papildu 827 738 956 eiro, norāda VM
