Prof.A.Helds

Modernajai 21 gs.sabiedrībai, kas pārņēmusi, tā saucamo, amerikānisko dzīves veidu, raksturīgs  fiziskas slodzes trūkums,mazkustīgums un augstas pakāpes komforts ikdienā, kas samazina līdz minimumam fizisko aktivitāti pat ikdienas sīkumos. Elementāru fizisku manipulāciju vietā stājusies podziņu nospiešanas tehnoloģija - dzīves vietā darbinot mājsaimniecības iekārtas, telefonus un datorus, iesēžoties automobilī, darba vietā un arī vakarā pēc darba pie datora vai terlevizora ekrāna.

Papildus mazkustīgajam dzīves veidam 21.gs biznesmeni raksturo uzturs ar lielu barības vērtību (daudz kaloriju!), regulāra alkohola lietošana (arī daudz kaloriju!).

Iepriekš minētais kopā ar biežām stresa situācijām veicina aptaukošanos,agrīnas izmaiņas asinsvados (ateroskleroze), kas var būt cēlonis sirds un smadzeņu slimībām, un arī 2.tipa cukura diabēta attīstībai. Saslimstība ar 2.tipa cukura diabētu strauji pieaug visās vecuma grupās,slimība  kļūst "jaunāka'. Aizvien biežākjau saslimst bērni un skolnieki, tomēr visstraujākais saslimstības pieaugums vērojams 40-gadnieku vidū.Vairumu ši vecuma cilvēku raksturo  mazattīstīta muskulatūra ( neproporcionāli tievas rokas un kājas), pastiprināts tauku slāņa biezums ap vēderu un arī vēdera dobumā un vāja vēdera sienas muskulatūra,kas dod,tā saucamo,"alus vēderu".

Būtībā pamats cilvēka veselībai tiek ielikts jau ļoti agrīni,pat no laika, kamēr vēl bērns atrodas mātes miesās.Ir zināms, ka, ja topošajai mātei ir kaitīgi ieradumi –smēķēšana, alkohola, narkotiku lietošana, vai tai ir ļoti nelabvēlīga apkārtējā vide, slikts uzturs kā arī biežas stresa situācijas, tas var atstāt negatīvu iespaidu uz bērnu. Šis negatīvais iespaids var izpausties dažādos dzīves posmos, nereti arī nobrieduša cilvēka vecumā. Šeit kā piemēru varam minēt cukura diabētu, Ja māte ir tukla un bērns dzimst ar lielu svaru, un jau agrīni netiek panākts jaundzimušā svara normalizācija un vēlāk svara pieaugums ir pārmērīgs, bērna saslimšanas iespēja ar 2.tipa cukura diabētu ir ievērojami lielāka nekā tam, kurš piedzimis ar nornālu svaru un netiek pārbarots bērnībā.Pēdējos gados ir  atklāta  vēl viena īpatnība.Interesanti atzīmēt, ka  ja 40 gadniekam diagnosticē 2.tipa cukura diabētu,tad lai prognozētu slimības gaitu,vēlams noskaidrot, kāds bijis šī cilcēka svars piedzimstot. Ja tas bijis ļoti mazs (zem 2,5 kg), tad ārstējot cukura diabētu sevišķa uzmanība būtu jāvelta asinsvadu stāvoklim, jo  šādam slimniekam ir lielāka asinsvadu bojājumu varbūtība nekā citiem diabēta slimniekiem.

Cukura diabēta jomā svarīgi veikt pasākumus, lai slimība neattīstītos, ja cilvēkam ir predispozīcija saslimt.Būtiski ir arī jau sākušos slimību savlaicīgi atklāt, jo tikai agrīni diagnosticējot cukura diabētu iespējams novērst slimības komplikāciju veidošanos.

Tātad, ja jūs esiet sekmīgs darījumu cilvēks, kas mīl labi paēst, kam patīk komforts, kas pārvietojas ar ērtībām automašīnās un lidmašīnās, būtu vēlams noskaidrot vai kāds no tiešajiem radiniekiem nav slimojis vai neslimo ar cukura diabētu. Ja tādi ir, pastāv iespēja, ka jūs esiet predisponēts uz šo slimību. Tad,ņemot vērā to, kas pašlaik zināms par diabēta attīstību,būtu jāsāk ar cukura līmeņa noteikšanu asinīs. Pat ja tas ir normāls, risks saslimt saglabājas. Lai šo risku samazinātu līdz minimumam nav citas iespējas kā dzīves veida izmaiņas – mazkalorāžas uzturs ar palielinātu dārzeņu un nesaldu augļu un ogu daudzumu uzturā.Uzturam jābūt tādos daudzumos,lai panāktu optimālu konstitucionālajam tipam atbilstošu svaru. Sākot ievērot uztura ieteikumus ar nolūku normalizēt svaru, svara samazinājumam nevajadzētu būt pārlieku straujam un izteiktam.Var uzskatīt par pierādītu, ka svara zudumam gada laikā nevajadzētu būt lielākam par 10%.Lielāks svara zudums var atstāt negatīvu iespaidu uz vairāku orgānu funkciju,bez tam ilgstoši novērojami liecina, ka pēc izteikta svara samazināšanas nākošajos gados vairumam seko atkal straujš svara pieaugums, kas pārsniedz svaru pirms samazināšanas uzsākšanas. Svara normalizēšanā nav ieteicamas badošanās kūres, nav ieteicamas arī dažādas speciālās diētas,kas neviena nav pagaidām izturējusi laika pārbaudi.

Papildus ēšanas ierobežojumiem nepieciešama dinamiska slodze muskuļiem.

Nav obligāti jānodarbojas trenažieru zālē. Regulāra peldēšana,slēpošana,slidošana, riteņbraukšana, skriešana,pastaigas ātrā solī vai kas cits pēc izvēles nodrošinās insulīna labāku izmantošanu un līdz ar to radīs mazāku slodzi insulīna producējošajām šūnām un tādējādi saglabās to normālas funkcionēšanas spēju.

Cukura diabēta 2.tips attīstās pakāpeniski. Gadiem ilgi var nebūt nekādu pazīmju, lai gan izmaiņas jau notikušas. Tāpēc cilvēkiem,kam tendence saslimt ar cukura diabētu (rados cukura diabēta slimnieki, aptaukošanās, mazkustīgs dzīves veids,virsnieru hormonu preparātu ilgstoša lietošana) regulāri vairākas reizes gadā būtu jāpārbauda cukura līmenis asinīs. Ja tukšā dūšā cukura līmenis pārsniedzis 7 mmol/l vai paēdušam 11 mmol/l, nepieciešama jau speciālista konsultācija.Cukura līmenis neēdušam 5,5-7 mmol/l un paēdušam 7-11 mmol/l diapazonā ir  joslā, ko var dēvēt par priekšdiabēta  fāzi. Šādos gadījumos ieteicamas atkārtotas pārbaudes vai papildus izmeklēšana ar glikozes slodzes testu.

Ja cukura līmenis netiek regulāri kontrolēts,vēlams pievērst uzmanību pirmajām slimības pazīmēm – pastiprinātām slāpēm kopā ar lielāku izdalītā urīna daudzumu, lielākai nogurdināmībai, sausuma sajūtai mutē, tendencei uz sliktu brūču dzīšanu un ātru sastrutojumu attīstīšanos. Slimības sākumā bieži ir svara pieaugums, bet ja  slimība jau stipri ielaista,tad pēc tendences uz svara pieaugumu seko novājēšana un nespēks.

Cilvēkiem, kas mīl labi paēst (trekna sātīga maltīte) un lietot alkoholu, nereti attīstās aizkuņģa dziedzera iekaisumi. Biežāk tas notiek pēc lielākām svinībām un pie mums pēc dažādiem svētkiem. Nereti pēc šādiem aizkuņģa iekaisumiem, īpaši ja jau izveidojies hronisks iekaisums ar recidīviem, tiek bojātas arī insulīnu producējošās šūnas, un var izveidoties sekundārs cukura diabēts ( ne 1. vai 2.tips). Tā ārstēšanai nepieciešami insulīna preparāti, pat ja cukura līmenis asinīs nav izteikti paaugstināts.

Diemžēl  nereti to neņem vērā,un ārstēšanā izmanto  tabletējamos preparātus no insulīna sekrēciju stimulējošo preparātu grupas, kas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz slimības gaitu ilgtermiņā.

Ar šo cukura diabēta paveidu biežāk slimo tieši četrdesmitgadnieki, kas ir pietiekoši labi pelnoši, lai ne tikai lietotu alkoholu, bet arī kārtīgi paēstu. Slimības attīstību veicina arī uzskats, ka, lietojot alkoholu "kārtīgi jāuzkož" treknas uzkodas. Šis viedoklis ir pareizs, ja runājam par apreibšanu, jo trekns ēdiens palēnina alkohola uzsūkšanos un paildzina laiku līdz noreibumam, un arī noreibuma pakāpe ir mazāka.Tomēr kombinācija- trekns ēdiens un alkohols ir smaga pārbaude aizkuņģim un ir viens no biežākajiem provocējošajiem apstākļiem  iekaisumam.

Daudzi labi realizēti klīniski pētījumi pārliecinoši piarāda, ka pat ja ir izteikta ģenētiski determinēta predispozīcija saslimt ar cukura diabētu, slimības attīstīšanos var aizkavēt vai pat novērst neaptaukojoties un nodrošinot slodzi muskuļiem ikdienā. Ir arī pierādījies, ka mazkustīgums un aptaukošanās ir galvenais cēlonis saslimstības ar cukura diabētu ļoti straujajam pieaugumam pēdējāas desmitgadēs visā pasaulē pat tās populācijas vidū, kur nav ģenētiski determinētas predispozīcijas.Spilgts piemērs ir Ķīna,kur lauku iedzīvotāju vidū saslimstība ar cukura diabētu ir ļoti zema, bet tā kļuvusi strauji pieaugoša lielajās pilsētās, kur tā jau ir augsta un proporcionāla aptaukojušamies cilvēku skaitam, īpaši darījumu cilvēku vidū.