Covid 19 pandēmija – pārbaudījums izglītības iestādēm, topošajiem mediķiem un darba devējiem
Gandrīz katru dienu ziņu portālos lasām, cik ļoti Latvijā un arī pasaulē trūkst mediķu, jau pie šīs informācijas esam pieraduši un uztveram to pēc principa – ja nevaram neko mainīt, tad pieņemam to, kā ir. Par ārsta palīgu trūkumu nozarē skaļi sākām runāt 2015. gada beigās, jo no 2016. gada 1. janvāra stājās spēkā "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums", kas deva iespēju aiziet ilgi gaidītā un godīgi nopelnītā atpūtā visiem tiem NMP dienesta kolēģiem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu un nostrādājuši ne mazāk kā 20 gadus, no kuriem pēdējie pieci gadi nostrādāti Neatliekamas medicīniskās palīdzības dienestā. Tādu dienestā bija daudz, un aptaujas liecināja, ka šo iespēju izmantos gandrīz visi, kuriem pienākas. Bija pilnīgi skaidrs, ka aizejošie profesionāļi būs jāaizstāj ar citiem, izglītību tikko ieguvušiem, jaunajiem kolēģiem, kuriem vēl nav pieredzes, bet ir vēlme apgūt profesiju, iegūt specializāciju "Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs" un sēsties Operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī vai ieņemt vietu pie dispečera pults, lai pārņemtu stafeti un turpinātu glābt dzīvības. Tik tālu viss būtu labi, bet ceturto apmācības gadu, t.i., "Neatliekamās medicīnas ārsta palīga" specializācijas iegūšanu, valsts budžets īsti nefinansē. Finansējumu nācās meklēt citur, problēmu izprata Veselības ministrija un 2017. gada beigās izsludināja iepirkumu par ārsta palīgu apmācību specializācijai "Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs".
2017. gada nogalē Veselības ministrijas organizētajā Iepirkumā Eiropas Sociālā fonda projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" (Identifikācijas Nr.9.2.6.0/17/I/001) ietvaros par tiesībām apmācīt ārsta palīgus "Neatliekamās medicīnas ārsta palīga" specialitātes ieguvei piedalījās pretendentu apvienība Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža (LU RMK) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā krusta medicīnas koledža. Projekta ietvaros bija paredzēts apmācīt 380 ārsta palīgus. Šajā projektā varēja studēt visi tie jaunieši, kuri iepriekš ieguvuši 3-gadīgo ārsta palīga izglītību un kuri grib un spēj ātri pieņemt lēmumus, darboties ātri, strādāt komandā, kuri spēj rūpēties par līdzcilvēkiem. Studēt gribētājiem, kuri ieguvuši 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību, iespējama studiju uzsākšana vēlākajos studiju posmos, līdz ar to prognozējamais studiju ilgums ir 1 gads.
Pēc sekmīga valsts noslēguma pārbaudījuma nokārtošanas tiek garantēta valsts atzīta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma izsniegšana ar kvalifikāciju "Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs", kā arī neatliekamā medicīnā strādājošiem sadarbībā ar Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociāciju tiek nodrošināta iespēja iegūt sertifikātu "Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs".
Mācību process norit, nepārtraucot darbu
Eiropas struktūrfondu finansējums nodrošina koledžas absolventa pilnīgu darbavietas izvēles un mobilitātes brīvību bez jebkādām finansiālām saistībām.
Veselības ministrija savukārt ar pārcelšanās pabalstiem atbalsta tos jaunos kolēgus, kuri nolēmuši pēc studiju pabeigšanas uzsākt darba gaitas ārpus Rīgas.
Tā kā LU RMK jau ilgstoši īsteno gan trīsgadīgo ārsta palīga studiju programmu, gan divas specializācijas programmas – Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs, Ambulatorā dienesta ārsta palīgs –, tad nozares studiju kursiem pasniedzēju statusā esam spējuši piesaistīt profesionāļus, kā arī STEM projekta ietvaros ievērojami uzlabojuši materiāltehnisko bāzi.
Kā jūtas Neatliekamās medicīnas profesionāļi macībspēku statusā?
Rīgas reģionālā centra vadītājs, sertificēts ķirurgs Aksels Roshofs
Autors: aksels_roshofs
Darbs ar studentiem ir interesants un aizraujošs. Tas neļauj man atslābt ne mirkli, visu laiku jālasa un jāseko jaunākajām tendencēm medicīnā, jāvērtē, kas būtu uzlabojams izglītošanas procesā, lai tad, kad absolvents sāks strādāt NMP brigādē jau kā ārsta palīgs, viņš justos droši lēmumu pieņemšanā, lai viņš pēc iespējas mazāk kļūdītos. Studiju kursā pārrunājam klīniskos gadījumus, analizējam dažādas situācijas, meklējam pareizākos risinajumus.
Studiju programmas "Ārstniecība" absolvents Alvis Osmanis
Autors: stud_3
Esmu sertificēts neatliekamās medicīnas ārsta palīgs, LU RMK absolvents. To, ka mana dzīve būs saistīta ar medicīnu, es zināju jau sen. Atceros, kā bērnudārzā jau teicu, ka būšu ķirurgs. Par ķirurgu nekļuvu, pagaidām, bet visam savs laiks. Aiz muguras ir pavadīts laiks Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, no kuras es aizgāju pašam nezināmu iemeslu dēļ, un laiks dažādās klīnikās, strādājot par sanitāru, lai apjaustu to nišu, kura man būtu tuvāka un patīkamāka. Pagāja laiks, un, zvaigznēm nostājoties pareizā kombinācijā, es nokļuvu LU RMK. Mācoties koledžā, man bija iespēja salīdzināt divas dažādas akadēmiskās vides – koledžu un universitāti. Mani uzreiz uzrunāja koledžas sniegtās iespējas, atmosfēra un mācību process, kur mācībspēki lielu uzsvaru liek tieši uz praktiskajām nodarbībām un iemaņām. Paralēli studijām koledžā sāku strādāt Neatliekamās palīdzības dienestā par sanitāru, kas ļāva man uzreiz saprast tos apvāršņus, ar ko mums, studentiem, nāksies saskarties.
Veiksmīgi absolvējot koledžu un iegūstot Neatliekamās medicīnas ārsta palīga sertifikātu, turpinu strādāt NMPD kā ārsta palīgs, kurš ikdienā vada NMP brigādi. Aizrautīgi strādājot un kļūstot par neatliekamās medicīnas patriotu, kopā ar kolēģiem radās iespēja piedalīties jauna tipa brigādes izveidē, ko tautā sauc par "pilotiem". Pilotprojekts, kurš ir kļuvis par realitāti. Divas ārstniecības personas bez autovadītāja dodas izsaukumos. Būtu jāmelo, sakot, ka sākumā nemāca šaubas par to, vai tiksim galā. Laikam ejot, mūsu prasmes, vēlme augt profesionāli un – pats svarīgākais – pastāvīgas komandas darbs sevi attaisnoja. Komanda ir tas vārds, kas spēlē galveno lomu ne tikai šāda tipa brigādēs, bet medicīnā kopumā. Īpaši darbojoties Neatliekamā medicīnā.
Paralēli visam radās iespēja strādāt uz ārsta speciālista brigādes. Tā ir tā brigāde, ko cilvēki ikdienā redz, traucoties pa ielām ar "Subaru" automašīnu. Darbs ar augstas klases ārstiem ir neatsverama pieredze. Vēl jo vairāk, ja šie izsaukumi pie pacientiem visbiežāk ir ļoti smagi gan emocionāli, gan fiziski, kas nereti norit nestandarta situācijās – uz kuģiem, būvobjektos, mežos, uz šosejas nakts laikā un kur tik vēl prāts spēj iedomāties.
Kad man piedāvāja iespēju strādāt kā mācībspēkam un apmācīt topošos kolēģus Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžā, kuru esmu absolvējis, es ar lielāko prieku piekritu. Darboties kā mācībspēkam ir kolosāla pieredze. Otra lieta, strādājot NMPD, tu nepārtraukti mācies, atklāj kaut ko jaunu par medicīnu, par dzīves situācijām un to atrisināšanu nestandarta situācijās, kā arī var iepazīt sevi, savas spējas reaģēt un nepazust. Sniegt palīdzību. Un tā ir tā nelielā pieredze, ar ko es labprāt dalos. Darbā ar studentiem cenšos praktiskās nodarbības būvēt tā, lai viņiem ir interesanti un viņi būtu gatavi reaģēt tajā brīdī, kad no viņu lēmumiem un zināšanām būs atkarīga ne tikai veselība, bet arī dzīvība. Ir lietas, kas ir jāatstrādā refleksu līmenī. Ir lietas, kuras ir jājūt. Tā mēs arī darbojamies praktiskajās nodarbībās, izspēlējot dažādas simulācijas situācijas uz manekeniem. Izkopjam dzīvību glābjošas manipulācijas.
Daudzi studenti, līdzīgi kā mēs, jaunībā paralēli mācībām strādā. Kā viņi šobrīd pandēmijas laikā jūtas, atrodoties profesionāļu vidē savā nākotnes profesijā? Lūk, daži LU RMK studējošo komentāri par pandēmiju, zināšanām, dzīvi un darbu.
Kintija Ivanova
"Dienestā esmu neilgi, tomēr medicīnas jomā strādāju jau sesto gadu. Kā iepriekšējie darbi stacionārā atšķiras no dienesta NMPD – ar ātrumu, es teiktu. Ātrumu, kādā braucam, ātrumu, kādā ēdam, ātrumu, kādā jāspēj sniegt palīdzību. Laikam tas bija vislielākais šoks, darba gaitas uzsākot. Un nepaspēju ne attapties, kad arī pandēmija klāt, un nu darbs ārkārtas stāvokļa laikos. Respirators, brilles, cimdi – un uz priekšu! Nebaidos saslimt, vairāk baidos aiznest slimību mājās. Tomēr, lai vai cik biedējošs ir šis vīruss, piesardzība ir jāievēro arī "miera" laikos, jo ne vien Covid-19 mūs apdraud ikdienas darbos, bet arī ikgadējā gripa, C hepatīta vīruss, tuberkuloze.
Esmu ļoti priecīga, ka ir iespējams savienot studijas ar darbu dienestā. Šeit jāsaka paldies gan BAC vadītājam par centieniem maksimāli izdabāt, saliekot grafikus, gan skolas vadībai, kas plāno lekciju laikus. Viena lieta ir mācīties, lasīt, atstāstīt un kārtot eksāmenus, bet pavisam cita – dzīvē pataustīt, sajust, saost un dzirdēt. Manuprāt, darba gaitas ir jāuzsāk jau studiju laikos, lai tas, ko esi iemācījies teorētiski, tiktu trenēts un darīts praktiski.
LU RMK mācībspēki vienmēr atgādina, ka katrs cilvēks ir unikāls. Darbs dienestā to neapšaubāmi apliecina!"
Jānis Putns
Autors: janis_putns
"Iespēja strādāt NMP dienestā man deva atbildi uz jautājumu – kur ir mana vieta medicīnas nozarē. Esmu sapratis, ka tieši šī medicīnas disciplīna ir domāta man. Aizejot uz kārtējo dežūru, nekad nezinu, kas mani sagaida jau pēc pusstundas, taču gan skolā mācītais, gan kolēģu un skolotāju teiktais liek būt pārliecinātam, ka vienā vai citā veidā ar izsaukumu tiksim galā. Tāpat gandarījumu rada tas, ka darbs, no kura citi bēg kā no mēra, ir palicis man par hobiju un lielu daļu manas dzīves."
Anastasija Sadikova
Autors: stud_2
"Es sāku strādāt NMPD nesen, bet nevarēju iedomāties, ka strādāšu NMPD tik grūtā laikā, kad sākusies pandēmija! Esmu priecīga par to, ka šobrīd, kad visiem pasaulē nepieciešama palīdzība, es varu būt noderīga. Tā ir unikāla pieredze, kuru es varu iegūt, esot dienestā."
Jaroslava Katina
Autors: stud
"Esmu priecīgа, ka sāku strādāt NMPD tik grūtā laika posmā. Varu būt noderīga un pildīt solījumu – glābt un saglabāt cilvēka dzīvību! Šī ir kolosāla pieredze, kuru iegūstu, uzsākot darbu NMPD, īpaši – pandēmijas laikos! Domāju turpmākajās mācībās, kad tās atsāksies, šī pieredze man ļoti noderēs."
Inita Atmata
"Esmu medicīnas māsa, nejauši nokļuvu no Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Reimatoloģijas nodaļas darbā NMPD Kurzemes reģionālajā centrā, Saldū. Strādāju NMP brigādē jau trīs gadus kā otrā ārstniecības persona. Darbs, kā Cipule teica, – ar bākugunīm saslimst! Darbs fiziski, garīgi, emocionāli smags, bet man patīk. Tāpēc mācos par ārsta palīgu, jo no NMPD prom... Ni, ni! Covid laiks – emocionāli smags, jo pat ģimene (mamma, māsas, brāļi) tur mani pa gabalu, sen jau, kas ļoti sāpina. Liek ņemt slimības lapu, bezalgas atvaļinājumu, bet nē, tas nav manā garā! Esmu savā vietā un īstajā laikā, tāpēc arī strādāju šeit – NMPD!"
Autors: 8469
Akadēmiskā vide ir atšķirīga no tās vides, kur šobrīd esošie un topošie profesionāļi cīnās ar pandēmiju, ārstē arī citas saslimšanas, jo vīruss jau nav atcēlis insultus, infarktus, ceļu satiksmes negadījumus, hipertensīvās krīzes utt. Kad 2017. gada nogalē no NMPD nokļuvu LU RMK, man bija sevi ļoti "jābremzē", lai iekļautos akadēmiskajā vidē, pieņemtu to pašapzinīgo un mierīgo plūdumu, kāds iederās šajā vidē. Taču, kā teica Rainis "Pastāvēs, kas pārmainīsies!" STEM projekta ietvaros bija iespēja uzlabot mācību bāzi, uzrunāt savus bijušos NMPD kolēģus pasniedzēju vakancēm, darīt visu, lai uzlabotu studiju kvalitāti koledžā kopumā, bet īpaši Neatliekamā medicīnā un ar to saistītās jomās.
Manā Neatliekamās medicīnas ārsta karjerā pēdējā ārkārtas situācija, kuru nācās koordinēt kā Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniecei operatīvajā darbā, bija Zolitūdes traģēdija 2013. gada 21. novembrī. Taču pirms tam bija vēl citas, kas deva pieredzi: 1991. gada 20. janvāris (apšaude pie Iekšlietu ministrijas), sprādziens centrālajā universālveikalā, vilcienu sadursme Centrālajā dzelzceļa stacijā, sprādziens gāzes balonu apmaiņas punktā Maskavas ielā 4 u.c. mazāki negadījumi. Vecākie kolēģi atceras Ķeguma tilta sabrukšanu pie slogošanas, kuģīša nogrimšanu Daugavā pretī vecpilsētai. Šie visi ir gadījumi, kur "nelaime nenāk brēkdama" un pirmajās rindās vienmēr būs Neatliekamās medicīnas pirmsslimnīcas profesionāļi plecu pie pleca ar VUGD vīriem, policiju, bruņotajiem spēkiem, zemessardzi, atkarībā no negadījuma rakstura.
Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, darba devēju un izglītotāju uzdevums ir gādāt, lai Neatliekamai medicīnai ārsta palīgi tiktu sagatavoti pietiekamā skaitā, labi apmācīti dažādām dzīves situācijām, saņemtu atalgojumu, kas atbilst kompetencēm un atbildībai, tiktu nodrošināta valsts apmaksāta tālākizglītība, paaudžu nomaiņa notiek bez liekiem satricinājumiem pacientiem un veselības aprūpes sistēmai kopumā.
Sarmīte Villere, NM asociācijas prezidente
Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācija
nmasociacija.lv
nmasociacija.lv
