Cēsu klīnikā atklāj renovētās telpas
Projekta mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, izmaksu efektivitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Cēsu klīnikā. Kā arī, nodrošinot kvalitatīvu diagnostiku un pacienta, personāla un piederīgo vajadzībām atbilstošu operatīvo ārstēšanu. Cēsu klīnikā noslēdzies Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts "Stacionāra infrastruktūras uzlabošana SIA "Cēsu klīnika" operāciju blokā un diagnostikas nodaļā kvalitatīvas ārstēšanas un efektīvas saimniekošanas nodrošināšanai."
Cēsu klīnikas finanšu direktore Iveta Ozoliņa atklāj, ka projekta īstenošana ir lielas profesionāļu komandas ieguldītā darba kopīgs nopelns. "Galvenais virzītājspēks bija mūsu ambīcijas un speciālistu zināšanas. 2010. Gadā atvērās Eiropas Savienības struktūrfonds stacionārās infrastruktūras uzlabošanai, tas bija, kā impulss, kas pamudināja domāt par to, ko tad mēs vēlamies realizēt. Šoreiz galvenais bija operāciju bloks un infrastruktūras sakārtošana ap to. Tika pārvietotas dažas nodaļas, atbrīvojot blokam vietu, rekonstrukcija izvētās 2700 kvadrātmetru platībā." Rezultātā iegūts jauns operāciju bloks ar pirmsoperāciju un pēcoperāciju nodaļu, sakārtota laboratoriju, jaunā kvalitātē ir arī diagnostikas nodaļa. Ieguldījums ir milzīgs, jo abas šīs nodaļas slimnīcās ir pašas dārgākās. Turpināsim strādāt, jo projektējam ambulatoro korpusu." Viņa norāda, ka kopējie izlietotie līdzekļi ir gandrīz trīs miljoni latu apjomā.
Pēc rekonstrukcijas daudzprofilu lokālās slimnīcas ārstu speciālistu kabineti ir pieejami pirmajā stāvā, viena stāva līmenī ar uzņemšanas nodaļu, tas ļauj pacientiem saņemt izmeklējumus vienuviet. Lai uzlabotu neatliekamās palīdzības sniegšanu, no uzņemšanas nodaļas uz operāciju bloku ir ierīkots tiešais lifts. Klīnikas NMS Laboratorija darbinieki bija pirmie, kas iekārtojās jaunajās telpās diagnostikas korpusa 2. stāvā ar ieeju no liftu puses.
Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts norāda: "Šis gads slimnīcai ir zīmīgs, kā jubilejas gads, jo šogad paliek 250 gadi kopš oficiāli arhīvos reģistrēta pirmā slimnīcas ēka Cēsīs. 1975. gadā tika uzbūvēta atklāta pašreizējā ēka, kurā ārstniecība un medicīniskā aprūpe notiek joprojām. Mēs paši esam atbildīgi par slimnīcas nākotni. Vienīgā iespēja, kā to darīt ir veidot sev un pacientiem komfortablus apstākļus, mūsdienīgu telpas iekārtojumu, galvenokārt, piedāvājot atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu." Viņš vērtē, ka īstenojot tik vērienīgu projektu, notiek raita virzīšanās uz priekšu.
Rekonstruēto telpu atklāšanā piedalījās ciemiņi un medicīnas darbinieki, pašvaldību pārstāvji no tuvākām un tālākām pusēm. Klātesošos ar savu klātbūtni pagodināja arī Veselības ministre Ingrīda Circene. "Cēsu slimnīca ir nopietns spēlētājs lokālo medicīnisko pakalpojumu jomā. Redzam, ka komandas darba rezultātā nauda ir fantastiski ieguldīta. Sakārtota vide ir daļa no ārstniecības pakalpojuma, jo arī apkārtējā vide ārstē slimnieku. Arī personāls ārstē pat līdz tam brīdim, kad netiek veikta nekāda ārstnieciska manipulācija. Mūsdienās operācijas ir sarežģītas un dārgas, taču tieši tur rezultāts ir redzams uzreiz," atzīst ministre. Viņa norāda, ka medicīniskajai sistēmai Eiropā līdz ar Latvijā piemēru jāvirzās uz priekšu. I.Circene skaidro: "Pirms dažām dienām biju Dānijā pieredzes apmaiņas vizītē, kur bija arī ministru tikšanās. Un acīmredzot pamazām mēs virzāmies, kā visa Eiropa, kur ārstēšanās ilgums ir vidēji divas, trīs dienas. Iespējams, ka palātās uzturēties vairs nebūs nepieciešams. Ja cilvēks atnāk noteiktajā laikā uz ambulatoro apmeklējumu un pēc operācijas var doties mājās. Redzot tās pārmaiņas, kas notiek Eiropā, saprotam, kā veselības aprūpes sistēma mainās."
"Esam lokālā slimnīca, tāpēc mums vairāk ir jācīnās par savu pastāvēšanu, jo jāpieņem brīžiem jauni plāni vai jādzird par kādas slimnīcas slēgšanas jautājuma risināšanu, bet mēs par to neuztraucamies, jo viss, kas ir izveidots ir ar domu, ka kāds noteikti gribēs pirkt šos valsts pakalpojumus. Vismaz ambulatorā dienesta stacionārs ir nodrošināts un pilnībā izmantojams. Tas viss ir paliekoša vērtība, " skaidro G.Kniksts.
Cēsu klīnikas pašreizējā situācija tiek vērtēt līdzīgi, kā citās slimnīcās. Valdes priekšsēdētājs atzīst: "Valsts piešķirtais finansējums ir neliels. Darbojas noteiktā kvotu sistēma, kas paredz, ka speciālists mēnesī par valsts naudu var pieņemt noteiktu skaitu pacientu, savukārt pārējie tiek pierakstīti rindā uz nākošajiem mēnešiem. Diemžēl pie dažiem speciālistiem jau gada pirmajos mēnešos beidzas valsts kvota. Tiem, kuri nevēlas gaidīt rindā, pie nozīmētā speciālista ir iespēja saņemt maksas medicīnisko pakalpojumu. Šāda situācija ir visā valstī."
Atskatoties uz jau īstenotajām iecerēm, arī uz nākotni G.Kniksts raugās pozitīvi, "Slimnīca pastāv un pastāvēs, neiztikt bez medicīniskiem pakalpojumiem. Par pakalpojumu apjomu rādīs laiks. Arī paši vērtējam, gan to kādi pakalpojumi pacientiem ir nepieciešami, gan izvērtējam demogrāfijas situāciju. Piedāvāsim dažādākus maksas pakalpojumus, jo valsts ir tikai viens no maksātājiem. Mums ir Cēsu klīnikas attīstības plāns un šī ir tikai attīstības posma pirmā daļa. Priekšā vēl daudz darāmā, jācīnās un jāmeklē finansiālie līdzekļi, lai īstenotu mērķi. Tas ir laika jautājums."
Foto: Māris Buholcs
Ieguldījums nākotnē. Cēsu klīnikā sperts milzīgs solis attīstības virzienā. Tā uzskata slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa (no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts, to uzsvēra arī Veselības ministre Ingrīda Circene.
Ilze Fedotova
