Ceļa locītavas stabilitātei – saišu rekonstrukcija celī
Ja pēc traumas celis nav stabils un rada nedrošības sajūtu, lai nezaudētu dzīves kvalitāti, ir jāveic krusteniskās saites atjaunošanas operācija. Kā tas notiek, stāsta "Medicīnas sabiedrības ARS" traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.
Kā var iegūt saites plīsumu?
Ceļa locītavu tās iekšienē nostiprina divas ļoti stipras krustveidā piestiprinātas saites, kas notur celi savā vietā kustību laikā. Saites plīsums ir viens no nopietnākajiem ceļa locītavas bojājumiem, ko var iegūt pavisam vienkārši gan sportojot, gan sadzīvē. Visbiežāk krusteniskās saites cieš slēpojot, spēlējot futbolu, basketbolu, volejbolu, dejojot, neveiksmīgi lecot no augstuma, krītot, vienkārši paklūpot, arī autoavārijās un dažādās citās situācijās, kad celis nepareizi sagriežas, savērpjas un, ja muskuļi nepaspēj nostrādāt, visa slodze gulstas uz saiti un tā saplīst. Dažkārt vienlaikus tiek bojāts arī menisks – skrimslis, kas ceļa locītavā nodrošina papildu amortizāciju.
Vai sāp? Kā var saprast, ka plīsusi tieši saite?
Traumas brīdī saites plīsums ir ļoti sāpīgs. Piemēram, ja slēpojot slēpes katra aiziet uz savu pusi, celis sašķiebjas un saite ir pušu. Ir stipras sāpes, celis strauji piepampst kā bumba. Saitei, kas savieno kaulus, iet cauri liels asinsvads. Arī tas saplīst, tāpēc asinis strauji piepilda ceļa locītavu, radot sāpes un celis kļūst divreiz resnāks. Ja celis nepiepampst, tad saite visticamāk nav plīsusi. Parasti sāpes ir tik lielas, ka ir jāmeklē mediķu palīdzība, lai pārliecinātos, vai nav kaulu bojājuma. Ja kauli ir veseli, tad celim ir vajadzīgs atslodzes brīdis vismaz 3–4 nedēļas.
Pēc traumas sāpes un tūska saglabājas kādu nedēļu, pašsajūta uzlabojas apmēram pēc mēneša, bet kājā saglabājas nedrošības un nestabilitātes sajūta. Krusteniskās saites trūkums netraucē staigāt, bet vairs nevar sportot, dejot un veikt daudzas citas ierastas darbības. Krusteniskā saite nodrošina stabilitāti ceļa locītavā, tāpēc tās plīsums būtiski maina turpmākās fiziskās aktivitātes, jo, kā saka paši pacienti, celis ļogās un iziet no vietas.
Ko darīt?
Scenāriji var būt dažādi. Tas ir atkarīgs no vēlmēm un prasībām pret dzīvi, bet jauniem un fiziski aktīviem cilvēkiem saiti ieteicams atjaunot. Var jau kaut kā pielāgoties un gadiem ilgi dzīvot bez saites, tomēr katru reizi, kad, piemēram, ejot pa slidenu, nelīdzenu virsmu, celis izlec no vietas. Tas nav tik nevainīgi, jo kaulu rīvēšanās deldē locītavas skrimsli un katra reize rada locītavā kaut kādas izmaiņas. Nedēļas, mēnešu, gada laikā varbūt nekas nenotiks, bet vairāku gadu laikā skrimslis nodilst un veicina artrozes attīstību, kas var beigties ar ceļa endoprotezēšanu. Tāpēc ir svarīgi saiti atjaunot, lai celī nebūtu brīvu kustību, jo ceļa nestabilitāte var izraisīt jaunu traumu un ceļa locītavas struktūru bojājumus.
Parasti tūdaļ pēc traumas saiti neoperē. Tad, ja kājā nav stabilitātes vai ir citas sūdzības, ir jāiet pie traumatologa ortopēda, lai veiktu izmeklējumus. Diagnozes precizēšanai vislabāk kalpo magnētiskā rezonanse, kas precīzi spēj parādīt gan saišu bojājumu, gan meniska plīsumu, gan šķidrumu locītavā u.c.
Kā notiek operācija?
Operācija ir endoskopiska, tas nozīmē, ka ceļa locītavu vaļā never. Caur diviem maziem caurumiņiem ievada optiskos un ķirurģiskos instrumentus. Operācijas norisei ķirurgs seko līdzi monitora ekrānā, kur viss redzams vairākkārtējā palielinājumā. Plīsušo saiti – saistaudu striķīti (apmēram centimetru diametrā), kas savieno vienu kaulu ar otru konkrētās vietās, – sašūt vairs nav iespējams. Ja tā ir pušu, tad abi gali aiziet prom, līdzīgi kā bikšu gumija – ja tā pārtrūkst, tad gali aiziet katrs uz savu pusi un nav tāda spēka, kas tos tuvinātu. Tāpēc ir jāuztaisa jauna saite. Transplantātam parasti ņem audus no paša organisma, piemēram, upurē mazāk svarīga kājas muskuļa cīpslu. Bez šī muskuļa cilvēks var mierīgi dzīvot un pat nejūt tā trūkumu, bet no tā cīpslas iegūst stipru saiti, kas ir stiprāka nekā iepriekšējā. Tad to nofiksē vajadzīgajā vietā. Tūdaļ pēc operācijas kāja tiek fiksēta šinā, lai celis tiktu pasargāts no neveiklām kustībām un traumām. Operācija ilgst apmēram stundu. Lai nejustu sāpes un diskomfortu, izmanto spinālo anestēziju, kuras iedarbība ilgst 4–6 stundas. Pēc tam sāpju un iekaisuma mazināšanai lieto pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, kā pēc jebkuras ķirurģiskas operācijas.
Kad var doties mājās? Kā norit atveseļošanās?
Dažkārt, ja nav tūskas un celis izskatās labi, var doties prom jau tajā pašā dienā pēc operācijas. Ja nav tālu jābrauc un nākamajā dienā var ierasties uz pārsiešanu, var doties mājās, tomēr drošības labad pacientam jāpaliek stacionārā mediķu uzraudzībā. Tas nepieciešams, lai viņš atrastos guļus, miera stāvoklī, jo straujas kustības tūdaļ pēc operācijas var izraisīt asiņošanu. Nākamajā dienā pēc pārsiešanas var doties mājup – ar kruķiem. Transplantētā saite tiek ievietota vietā, kur tai vajadzētu ieaugt, iestieptā stāvoklī, bet ne tik stingri, lai uz kājas varētu balstīties, tāpēc apmēram mēnesi pēc operācijas ir jāstaigā ar kruķiem, lai celim nebūtu nekādas slodzes. Lai kājas muskuļi nezaudētu tonusu un neatrofētos, katru dienu vairākas reizes ir jāpilda speciāls vingrinājumu komplekss, kas sekmē šķidruma uzsūkšanos celī un veicina dzīšanas norises. Šuves noņem pēc 10 dienām. Pēc operācijas par piemiņu paliek divas puscentimetru garas rētiņas katrā pusē ceļa locītavai un viena ap 3 centimetru gara rētiņa drusku zemāk.
Pēc mēneša uzsāk kājas noslogošanu, turpinot staigāt ar kruķiem, bet ar nelielu kājas atbalstu, lai vēl pēc divām nedēļām, jebšu sešas nedēļas pēc operācijas varētu noņemt šinu, nomest kruķus un sākt staigāt ar abām kājām. Tad ir nepieciešams uzsākt kustības, aktīvus vingrinājumus un iziet fizioterapijas kursu, kas stiprina un atjauno visas ceļa funkcijas.
Pēc cik ilga laika iespējams atgūt formu?
Ja mērķtiecīgi strādā, ātrākais, kad var būt formā, ir pēc trim mēnešiem, bet tas ir rekords. Vidēji ir nepieciešami četri mēneši, kad var justies jau labi. Var skriet, braukt ar velosipēdu un daudz ko citu, kas nav saistīts ar strauju kustības virziena maiņu. Kamēr atjaunotā saite pilnībā kļūst par normālu ķermeņa sastāvdaļu, kādu pusgadu ir jāievēro saudzējošs režīms, izvairoties no fiziskajām aktivitātēm, kas saistītas ar pēkšņu apstāšanos un pagriešanos, piemēram, futbolu un volejbolu. Tāpēc profesionālajā sportā iepriekšējā līmenī var atgriezties tikai pēc gada, bet ikdienas apritē– pēc pusgada jau var braukt slēpot uz kalniem.
Cik ilgi jārēķinās ar darba nespēju?
Tas ir atkarīgs no darba. Ja tas ir sēdošs darbs pie datora, ar kruķiem uz darbu var iet jau pēc divām nedēļām, bet, ja ir jāstaigā, jākāpj pa kāpnēm, jāstāv, tad vidēji ir jārēķinās ar 2–3 mēnešiem.
SIA "Medicīnas sabiedrība ARS"
Skolas iela 5, Rīga, Latvija
Tālrunis 67201007, 67201008
www.ars-med.lv
www.ars-med.lv
