Čakša: Ik gadu audzējot veselības nozares finansējumu, iedzīvotāji sāk just pozitīvas pārmaiņas

Rīga, 9.janv., LETA. Ik gadu kāpinot veselības nozares finansējumu, iedzīvotāji sāk just pozitīvas pārmaiņas, šodien žurnālistiem norādīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Čakša, stāstot par 2019.gadā plānoto reformu turpinājumu, atzina, ka veselības nozarē virkne lietu virzās strauji uz priekšu, turklāt tiek rastas iespējas turpināt kāpināt nozares finansējumu, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

"Šis ir otrais gads, kad nozarei būtiski pieaug finansējums, un tas jau dod lielu atdevi, sajūtamu efektu. Ja pirmajā gadā papildu finansējuma radītos efektus varēja just mazāk, piemēram rindu samazināšanos, tad, ik gadu kāpinot nozares finansējumu, iedzīvotāji arvien vairāk sajutīs pozitīvas pārmaiņas," pauda ministre.

Čakša norādīja, ka sarežģītākais jaunajā valdībā būs budžets 2020.gadam, kad budžeta atkāpe jau būs jāatrod pašu budžetā. "Ja ir vienošanās, ka algām jāpieaug vēl turpmākajos divos gados, veselības budžetam būtu jābūt ap 1,7 miljardiem eiro. Šogad nāk papildu 40 miljoni eiro un papildu 100 miljoni eiro algām. Nākamajā gadā būs nepieciešams vēl lielāka papildu summa," pauda ministre.

Kā ziņots, lai turpinātu veselības nozarē sāktās reformas un nodrošinātu iedzīvotājiem labāku izmeklējumu un speciālistu konsultāciju pieejamību, kā arī celtu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, šogad ir nodrošināts par 40,8 miljoniem lielāks finansējums nekā pērn. Kopumā reformu turpinājumam tiks izmantoti 154,2 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Kā teikts VM ziņojumā valdībai, no šīs summas šogad veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un rindu mazināšanai paredzēti 57,54 miljoni eiro, onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai - 29,22 miljoni eiro; infekcijas slimību izplatības mazināšanai - 16,48 miljoni eiro, primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošanai - 15,43 miljoni eiro, kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai un slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai - 10,46 miljoni eiro, ārstniecības iestāžu līmeņu reformai - 6,93 miljoni eiro, rehabilitācijas pakalpojumu stratēģiskajam iepirkumam - 3,87 miljoni eiro, psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai paredzēti 6,31 miljoni eiro, vides uzlabošanai un infrastruktūras efektivizēšanai - 7,96 miljoni eiro.

Minēto ziņojumu atbalstīja arī Finanšu ministrija, kura pauda, ka VM ziņojumā sniedz detalizētu informāciju par sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas Latvijai atvieglošot sarunas ar Eiropas Komisiju par deficīta atkāpes kritēriju prasībām.

Attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību lielākā finansējuma daļa ir paredzēta, lai uzlabotu ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamību, kā arī palielinātu speciālistu sniegto konsultāciju apjomu. Tā rezultātā šogad no Eiropas Komisijas pieļautās budžeta deficīta atkāpes papildu finansējuma kopumā tiks nodrošinātas 512 112 speciālistu konsultācijas, 662 365 ambulatorie izmeklējumi un 105 749 dienas stacionāra pakalpojumi un 97 555 ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi.

Tāpat iecerēts šogad nodrošināt papildu endoprotezēšanas operācijas 1036 pacientiem. Īstenojot endoprotezēšanu rindu veidošanas pasākumus, tai skaitā precizējot rindu veidošanas kārtību, ārstniecības iestādēm apzināt rindā esošos pacientus, kā arī līgumos definējot kritērijus endoprotezēšanas operāciju veikšanai, mērķis ir panākt, ka ikviens rindā esošais pacients endoprotezēšanu saņemtu divu gadu laikā.

Starp plānotajiem pasākumiem ir arī Sāpju kabineta izveide no 2019.gada 1.aprīļa, lai veicinātu darbspējīgo iedzīvotāju ātrāku atgriešanos darbā, HIV līdzestības kabineta izveide, kā arī laboratorisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana un citi pasākumi.

Papildus tiks turpināta bioloģiskās terapijas nodrošināšana Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem.

Onkoloģijas jomā šogad plānots turpināt uzlabot diagnostiku, padarot to kvalitatīvāku, precīzāku un ātrāku; nodrošināt pacientiem personalizētu, mērķētu ārstēšanu; uzlabot finanšu līdzekļu, kas saistīti ar pacienta atrašanos ārstniecības iestādēs, izlietojuma efektivitāti.

Finansējums novirzīts arī psihoemocionālā atbalsta dienas centra "Spēka avots" izveidei, lai nodrošinātu psihosociālu atbalstu onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem no brīža, kad uzzināta diagnoze, kā arī akūtās ārstēšanas procesā.

Tāpat iecerēts turpināt strādāt pie Valsts pataloģijas centra izveides, lai ieviesu jaunās izmeklēšanas metodes ļaundabīgo audzēju diagnostikā un personalizētā ārstēšanā, kā arī tiktu paātrināts diagnozes noteikšanas laiks un tā rezultātā būtu iespēja precīzi noteikt audzēja veidu un piemeklēt efektīvāko ārstēšanas metodi.

Uzlabojumi paredzēti arī attiecībā uz vēža skrīninga programmas realizāciju papildus veicot zarnu vēžu skrīningu. Plānots turpināt pērn uzsākto pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstu praksēs aktīvāk iedzīvotāji tiek mudināti veikt profilaktiskos izmeklējumus.

Šogad plānota arī novecojušu medicīnas tehnoloģiju nomaiņa - paredzēta lineārā paātrinātāja iegāde Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS), savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā (RAKUS) nepieciešams nomainīt trīs esošās datortomogrāfijas iekārtas. Tāpat plānots iegādāties divas ultrasonogrāfijas iekārtas, trīs magnētiskās rezonanses iekārtas, kā arī mamogrāfijas iekārtu un videocistoskopijas sistēmas komplektu.

Runājot par primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, plānots turpināt 2018.gadā iesākto ģimenes ārstu kvalitātes sistēmas reformu, lai turpinātu ģimenes ārstu darba kvalitātes rādītāju pārskatīšanu un uz pacientu un darba rezultātu vērstu motivācijas sistēmas izveidi. Tas sekmēs tieši primārās veselības aprūpes kā veselības aprūpes sistēmas pamata attīstību.

Tāpat plānots paplašināt jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu, ieviest vējbaku 2.poti, kā arī valsts apmaksātu gripas vakcīna bērniem līdz divu gadu vecumam un grūtniecēm.

Vairāki pasākumi paredzēt, lai īstenotu ārstniecības iestāžu līmeņu reformu. Plānots I un II līmeņa ārstniecības iestādēs nodrošināt neatliekamās palīdzības un plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī insulta vienību darbu IV līmeņa slimnīcās. Tāpat iecerēts RAKUS nodrošināt papildus deviņas speciālistu dežūras neatliekamās medicīniskās palīdzības, uzņemšanas nodaļas optimālam darbam. Uzlabojumi plānoti arī PSKUS paliatīvajā aprūpē, kā arī iecerēts III, IV un V līmeņa slimnīcās nodrošināt papildus pediatrus kā tiešās pieejamības speciālistu.

Finansējums paredzēts arī rehabilitācijas pakalpojumu stratēģiskajam iepirkumam akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.

Psihiskās veselības aprūpes uzlabošanā no 2019.gada 1.aprīļa iecerēts attīstīt psihiatra komandas darbu ambulatorā aprūpē. Šajā komandā būs iesaistāms psihologs, garīgās veselības aprūpes māsa un funkcionālie speciālisti (ergoterapeits, fizioterapeits u.tml.), tādējādi stiprinot esošās psihiatriskās prakses un psihiatriskās prakses ambulatorajos centros. Tāpat paredzēts uzlabot dienas stacionāra pakalpojumu pieejamību, paplašināt zāļu nodrošinājumu un nemedikamentozās ārstēšanas iespējas, kā arī uzlabot interešu izglītības pieejamību bērniem ar psihisku saslimšanu, lai atvieglotu ārstēšanas procesu.

https://www.youtube.com/watch?v=K-qZjjHFB-A&feature=youtu.be