Brokastu izlaišana noved pie pārēšanās – mīts vai patiesība?
Ikdienas steigā mēdz gadīties, ka īsti neatliek laika kārtīgu brokastu ieturēšanai par spīti pieņēmumam, ka tā ir dienas svarīgākā ēdienreize. Taču Bedfordšīras Universitātes zinātnieki nākuši klajā ar jaunu paziņojumu, kas apstrīd šo populāro pieņēmumu – brokastu izlaišana neliek mums ēst vairāk dienas laikā.
Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka dienās, kad tā dalībnieki izlaida brokastis, viņi uzņēma par 350 kalorijām mazāk nekā dienās, kad brokastis tika ieturētas.
Pētījuma vadītāja profesore Jūlija Zakrzevski-Fruere norāda, ka šie rezultāti apstrīd iepriekš veiktos pētījumus, kuros brokastis tikušas uzskatītas par svarīgāko ēdienreizi.
Bet kā brokastu izlaišana ietekmē mūsu veselību? Iepriekš veiktie pētījumi ir saistījuši brokastu neēšanu ar pasliktinātu sirds veselību, palielinātu pārēšanās un aptaukošanās risku. Zinātnieki vēlējās to izpētīt vairāk.
Pētījumā piedalījās 40 meitenes vecumā no 11 līdz 15 gadiem. Katrai no viņām bija jāizmēģina abi varianti – trīs dienas ēst brokastis (468 kalorijas), un tad vēl trīs dienas – izvairīties no brokastu ieturēšanas. Pētījuma dalībniecēm bija jāaizpilda uztura dienasgrāmata, un viņu fizisko aktivitāšu līmenis tika kontrolēts ar akselerometru.
Zinātnieki atklāja, ka dienās, kad brokastis netika ieturētas, meitenes uzņēma mazāk kaloriju nekā tad, kad no rīta paēda. Netika atklāta nekāda ietekme uz fizisko aktivitāšu līmeni.
Profesors Kīts Tolfrijs, viens no pētījuma autoriem, norāda, ka būs nepieciešams veikt papildus pētījumus, lai atklātu kā tieši brokastis ietekmē mūsu ēšanas paradumus un slimību rašanās risku. Katrā ziņā šī pētījuma rezultāti rada jautājumus par ēdienreizes pozitīvo efektu uz veselību un normālu ķermeņa svaru.
