Kā tik galā ar augstu temperatūru mazam bērnam?
Nākas konstatēt, ka diagnozi ir ļoti grūti uzstādīt. Ir, protams, saslimšanas, kad patiešām ir skaidrs, kas ir to cēlonis un kādas ir sekas, bet cik bieži bērnam neuzkāpj temperatūra, un tā arī nenoskaidro, kas īsti bija pie vainas? Parasti izlīdzās, sakot – tas noteikti bija kāds vīruss-viendiennieks. Arī šoreiz mums ātrās palīdzības ārsti saka vienu, ģimenes ārste domā citu, lai kas tas būtu, vīruss vai gripa, viens ir skaidrs – jādabū bērni pēc iespējas vairāk dzert, lai skalojas viss sliktais ārā, un jānodzen temperatūra, kura turējās starp 39 un 40 grādiem četras dienas.
Par to augsto temperatūru uzzināju vairākas lietas:
1. Nekādas svecītes vai nurofens nelīdzēs, ja bērns nedzers daudz šķidruma, un tas jau sen zināms, ka slima bērna padzirdināšana ir īsta māksla, kas prasa ne vien pacietību, bet arī izdomu;
2. Mazus bērnus neiesaka rīvēt ar tīru šņabi, bet ar ūdeni atšķaidītu;
3. Bet vēl efektīvāka metode par norīvēšanu ar šņabi ir norīvēšana ar slapju dvieli. Atzīšos, ka tādu metodi nezināju, un to mums naktī ierādīja ātrās palīdzības ārsti, ko izsaucām, jo nekādi nespējām dabūt temperatūru zemāk par 39,5;
4. Un ceturtā lieta – temperatūra līdz 40 grādiem bērnam var "uzlekt". Atceros, kā pirmo reizi zvanīju ārstei, man rokas trīcēja, jo nekad nebiju saskārusies, ka cilvēkam varētu būt tik augsta temperatūra. Bērns tādu temperatūru varot panest vieglāk, nekā pieaugušais, tomēr, protams, tā ir jācenšas pazemināt.
Kā piedabūt bērnu slimošanas laikā dzert – tas nav no vieglākajiem uzdevumiem vecāku dzīvē, bet ir šādi tādi knifiņi, kurus var izmantot, bet galvenais jāatceras – tā patiešām būs dzirdināšana. Kādas metodes strādā mūsmājās?
• Dzeršana no salmiņa, veikalos var nopirkt dažādus interesantus salmiņus (es Gemoss veikalā nopirku tādus ar pīlīti augšpusē), lai ieinteresētu bērnu;
• Dzeršana pa malciņam uz katra veselību. Šo metodi atceros no savas bērnības – "tagad karotīti par mammu, tagad par tēti". Mēs uzskaitam visus ģimenes locekļus, un tad ķeramies klāt dzīvniekiem, vispirms, kas dzīvo pie mums mežā, pēc tam, kas Āfrikā. Un pa malciņam vien uz katra veselību;
• Mazākiem bērniem, ar kuriem nekādi nevar sarunāt, var dot dzert ar špricīti;
• Parasti dodu tīru ūdeni, bet ir reizes, kad pagatavojam kādu tējiņu vai kādu limonādi, kas parasti ir kā balva – tu tik labi padzēri ūdeni, ka nu varam sataisīt limonādi;
• Jāsaka, ka no 3 gadiem jau ar bērnu var sarunāt – lai kļūtu vesels un varētu iet ārā, ir daudz jādzer. Tā grūtākā dzert došana ir līdz tiem 2,5-3 gadiem.
